Latvijas pilsone nevar saņemt mantojumu, jo valsts neatzīst represēto Sibīrijā dzimušo bērnu dzimšanas apliecības

20. novembrī 20:15

Ar nepatīkamu pārsteigumu saskārusies kāda Latvijas pilsone, kurai atteiktas tiesības uz mantojumu nederīgu dokumentu dēļ. Viņa dzimusi Sibīrijā, viņas vecāki cietuši no padomju represijām. Latvija Padomju Savienībā izdoto dzimšanas apliecību neatzīst. Lai pierādītu radniecību, viņai tagad jāvēršas Latvijai naidīgā un karojošā valstī. Kaut visus šos gadus viņas radniecība ar vecākiem nekad nav tikusi apšaubīta.

Antra Gaumiga ir dzimusi Krievijā. Abi viņas vecāki cietuši no padomju represijām. Kārtojot mantojumu, šis fakts sāpīgi atgriezies, jo pēc notāres domām, viņas Krievijā izdotā dzimšanas apliecība ir nederīga.

Antra Gaumiga

“Es esmu dzimusi Komi republikas Intas pilsētā. Tas ir pie Polārā loka.

Tēvs ir tiesāts pēc padomju likumiem 1947.gadā ar 20 gadiem katorgā un vēl pieciem gadiem nometinājumā. Un mammītes ģimene ir 1941.gada 14. jūnijā izsūtīta.”

Antras Gaumigas tēvu Gunāru, Universitātes ķīmijas fakultātes studentu iesauca Latviešu leģionā. Viņš krita gūstā, tika notiesāts par dzimtenes nodevību un nosūtīts uz tālo Komi republiku ieslodzījumā Vorkutlagā.

Savukārt turīgo Valmieras ģimeni, kurā auga trīs bērni, viņu vidū arī Antras mamma Rasma, izsūtīja uz Sibīriju. Šīs ģimenes vīrieši mājās nekad neatgriezās.

Okupācijas režīma pārstāvji Antras mammu pēc pieciem gadiem nosūtīja uz mājām, bet vidusskolas pēdējā klasē varas iestādes konstatēja, ka kļūdījušās un viņai jau otrreiz  bija jāmēro tālais ceļš uz Sibīriju.

Trešo reizi Antras mamma uz mūžīgā sasaluma zemi devās pati labprātīgi, jo Komi republikā tobrīd izlaists no ieslodzījuma, nometinājumā dzīvoja viņas mīļotais. Tur abi vecāki arī izveidoja ģimeni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Antra Gaumiga

“Tur viņi apprecējās, tur es piedzimu un viena gada vecumā mēs atgriezāmies Latvijā. Tas, ka vecāki atgriezās, ir mans vislielākais paldies viņiem.”

Latvijā jaunajai ģimenei bija jāsāk dzīve no nulles. Kā dzimušai Latvijas pilsoņu ģimenē, Antrai Gaumigai Latvijas pilsonība nebija jāpierāda. Viņa tagad Olainē ir ārste. Abas ar mammu regulāri pieminēja izsūtījuma  atceres dienas un Sibīrijā bojāgājušos vectēvu un onkuli. Antras Gaumigas  Krievijā izdotā dzimšanas apliecība plauktā Latvijā bez pielietojuma nostāvēja vairākus gadu desmitus.

Antra Gaumiga

“Pēc mammītes nāves mēs ar brāli griezāmies pie notāra, lai likumīgi noformētu mantošanas tiesības. Tad otrajā vizītē pie notāres, viņa man teica, ziniet, jūsu dzimšanas apliecība ir nederīga. Tāpēc, ka tā ir izdota Krievijā.

Jums vajag iegūt dzimšanas fakta apstiprinājumu, lai viņi (dokumentu) legalizētu. Tas pirmais bija šoks, lai vai kurš dokuments nederīgs, bet dzimšanas apliecība. Man tas likās tā ļoti aizskaroši, uz kāda tad pamata man tiek izdotas pase un ID karte, kas tiek nemitīgi atjaunota?”

Agita Macijevska
Zvērināta notāre

“Diemžēl ar PMLP izsniegtu dokumentu (pasi vai ID karti), tas nav dokuments, kas pierāda radniecību. Radniecību mantojuma lietā var pierādīt tikai vai nu ar dzimšanas apliecību vai nu ar dzimstsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu. Otrs variants ir tur Krievijā kādā dzimtsarakstu vai civilstāvokļa aktu reģistrā izsniegtu izziņu par dzimšanas fakta reģistrāciju. Tas nebija kaut kāds mans vienpusējs lēmums, vai nevēlēšanās izsniegt mantojuma apliecību. Tā ir tīri formāla prasība saskaņā ar likumu.”

Notāre atsaucās uz Dokumentu legalizācijas likumu. Lai ārvalstīs izdotam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijā, tam nepieciešams apliecinājums. Šai gadījumā Antrai Gaumigai būtu jāsaņem apliecinājums no šā dokumenta izdevējiem Krievijā, ka viņas dzimšanas apliecība ir īsta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Antra Gaumiga

“Tas mani samulsināja un sarūgtināja ļoti. Cieta mani vecvecāki, kuriem viss tika atņemts, cieta tēvs, kurš, būdams, universitātes 1.kursa students tika iesaukts, un visu jaunību ziedoja, un tagad ir kaut kādas atskaņas ir arī man. Apsvērām iespēju griezties Krievijas vēstniecībā, bet tā ir naidīgas valsts, karojošas valsts vēstniecība. Tagad mana dzimšanas apliecības, vai tā ir derīga vai ne, atbilde būs atkarīga no kāda Krievijas ierēdņa labvēlības.”

Arī Pilsonības un migrācijas lietu  pārvalde nevar apliecināt ziņas par Antras radniecību ar viņas māti citādi, kā vien ar viņas dzimšanas apliecību. Un arī pārvalde, iekļaujot ziņas iedzīvotāju reģistrā, prasa  pievienot apliecinājumu jeb apostille.

Madara Puķe
PMLP pārstāve

“Arī mums ir saistošs šis te likums. Jo tas paredz, ka uz tādām valstīm, kā Krievija, Kanāda, ASV, ir jāiesniedz šī te dokumenta autentiskuma apliecinājums.”

Antra Gaumiga

“Ir jābūt kādam risinājumam. Tas rada ļoti daudz neērtību. Un pazemojuma sajūtu. Kam tad man iet un prasīt. Kam?”

Antra Gaumiga uzskata, ka likumā par dokumentu legalizāciju  ir jāveic izņēmumi. Izrādās līdz 2019. gadam sievietei nekādu apliecinājumu notāre neprasītu. Likumu grozīja, lai izskaustu dažādos krāpšanas gadījumus, atzīst Notāru padomē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tieslietu ministrija piedāvā vērsties Latvijas dzimstsarakstu nodaļā pēc jaunas dzimšanas apliecības. Tad valsts sievietes interesēs sūtītu  tiesiskās palīdzības lūgumu uz Krieviju. Taču nepieciešamā dokumenta  iegūšana  prasītu apmēram gadu.

Notāre, kura atteica Antrai Gaumigai  mantojuma tiesības, uzskata, ka likums jāmaina. Jo tas šai situācijai neesot samērīgs. Arī likumdevējs atzīst, ka izņēmuma gadījumus nebija  paredzējis. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad ir apgrūtināta dokumentu saņemšana no Krievijas federācijas. Un Antra Gaumiga nav vienīgais Sibīrijas bērns ar tik senu Krievijā izdotu dzimšanas apliecību.

Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas deputāte (JV)

“Jā, problēma ir un cilvēks nevar no tā ciest. Kā mēs varam atvieglot situāciju, ka Latvijas pilsonis, kuram dzimšanas apliecība izdota Krievijā, vēl jo vairāk PSRS,  kā mēs varam izmantot citus pierādījumus, ka neradītu šaubu par radniecības faktu. Būtu jāskatās izņēmumi no šī vispārējā principa. Tur ir nepieciešamas normatīvas  izmaiņas, paldies, ka jūs norādījāt uz šo problēmu.”

Andrejs Judins
Saeimas deputāts (JV)

“Konkrētajā gadījumā, es uzskatu, ka nevajadzētu nekādu legalizāciju, nekādu apostille, viņai ir pase, un ir situācija. Notārs dara pareizi, viņš ievēro likumu. Ja kaut ko labot, tad attiecībā uz kārtību saistībā ar mantojuma lietām, uz dzimšanas apliecībām. Un šeit es redzu iespēju risināt problēmu.”

Kara dēļ Saeima ir pilnībā atcēlusi legalizācijas pienākumu attiecībā uz Ukrainā izdotiem dokumentiem. Konkrētais gadījums deputātus mudina  mainīt mantojuma regulējumu, tā, lai nav jāprasa apliecinājumi Krevijā izdotām dzimšanas apliecībām. Tas pasargātu arī  citus  Sibīrijas bērnus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai mainītu likumus vai citus normatīvos aktus vispirms jāsāk strādāt Saeimas komisijām. Tās pagaidām vēl nav izveidotas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm