Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kremļa uzkopšanas firma Latvijas tiesā cīnās par 73 iesaldētiem miljoniem
Latvijas prokuratūra tiesā cenšas panākt vairāk nekā 70 miljonu eiro konfiskāciju. Tie iesaldēti ABLV bankā un nākuši no uzņēmumu tīkla, kas gadiem ilgi apkalpoja Krievijas aizsardzības struktūras Krievijā. Kopā ar starptautisku komandu no “Re: Baltica”, “Slidstvo”, “Istories”, “Baltkrievijas izmeklēšanas centrs” un starptautiskā žurnālistu tīkla OCCRP, “Nekā personīga” noskaidroja, ka vismaz daļai naudas izcelsme varētu būt no Krievijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem.
Jevgēnijs Prigožins ir tuvs Putina līdzgaitnieks, saukts par Putina pavāru. Viņa karjera ir galvu reibinoša – bijušais ieslodzītais, kas pēkšņi tika pie ekskluzīviem ēdināšanas līgumiem Krievijas iestādēs un skolās, apkalpoja vakariņas, kad pie valsts prezidenta ieradās augsti viesi. Viņš bija arī radījis milzīgu troļļu fermu, kas interneta plašumos izplata Kremļa propagandu, un vada algotņu armiju “Wagner”. 2017. gadā atklājās, kā Prigožins tika pie Krievijas aizsardzības industrijas naudas.
“Viņš radīja karteli, caur kur uzvarēja – “uzvarēja” – līgumus 23 miljardu vērtībā. Tas ir lielākais atklātais kartelis Krievijas vēsturē, mēs ar to ļoti lepojamies, par ko sākta Antimonopola dienesta lieta.”
Alekseja Navaļnija komandas atklātā shēma bija vienkārša. Vairākas it kā savstarpēji nesaistītas firmas startēja Aizsardzības ministrijas iepirkumos, un saņēma līgumus par augstākajām cenām. Firmas piedāvāja uzkopšanas pakalpojumus. Tās visas bija nesen dibinātas, bez darbiniekiem un pieredzes. Pēc opozicionāru iesnieguma Krievijas Federālais antimonopola dienests secināja, ka firmu pieteikumi iesniegti no viena ofisa. Tā IP adrese sakrīt ar Prigožina firmu “Konkord”. Sakrīt arī kontakttālruņi, turklāt bankas pārskaitījumu dati rāda, ka “Konkord” finansēja aizdomīgo firmu startēšanu iepirkumos. Bieži aizdomīgās firmas atradās Aizsardzības ministrijai piederošos īpašumos.
Antimonopola dienesta izmeklēšana secināja, ka kartelis tiešām bijis. Tas veidots, lai radītu iespaidu, ka iepirkumus uzvar dažādas firmas, bet patiesībā tās bijušas savstarpēji saistītas.
Prigožina firmas pārkāpumos atzinās, un no soda izbēga. Taču tās pašas izmeklēšanas dokumenti rāda, ka kartelī bija vēl viena, ar zīmolu “Čistij svet” saistītu uzņēmumu grupa. Abu grupu sadarbība raksturota kā ilgstoša un stabila. Arī šīs firmas iepirkumos dokumentus sniegušas no vienas IP adreses, un šajā grupā esošās trīs kompānijas tika sodītas ar 360 000 eiro sodu.
Uzņēmumi:
- Корал Клин
- Миллениум Клин
- Белый медведь
Trīs kartelī iesaistīto uzņēmumu vadība un īpašnieki atrodami vēl virknē firmu. Tām ir “Čistij svet” zīmols, kas pieder holdingkompānijai “Fasilicom”. Ar šādu firmas zīmi mums izdevās atrast 60 Krievijas kompānijas. Tās Krievijas valsts struktūru iepirkumos saņēmušas vismaz 100 miljonus eiro. Puse no šīs naudas nāca no Aizsardzības ministrijas. Viens no uzņēmumiem ieguva līgumus 49 miljonu eiro vērtībā par armijas kazarmu tīrīšanu Krimā īsi pēc pussalas aneksijas 2014. gadā. Tiesa gan tas saņēma mazāku summu – ap 27 miljoniem eiro. Vēl vairāk nekā 40 miljonus “Čistij svet” uzņēmumi nopelnījuši iepirkumos Baltkrievijā.
Nauda no šiem darījumiem nonāca kontos “ABLV bankā”. Žurnālistu rīcībā esoši dokumenti liecina, ka nauda neskaitāmos darījumos skaitīta uz vairāku desmitu ofšoru kontiem šajā bankā. Pārskaitījumi tika noformēti kā aizdevumi, tīrīšanas iekārtu pirkumi un tamlīdzīgi. Prokurori ir pārliecināti, ka kompāniju patiesais labuma guvējs ir baltkrievu izcelsmes uzņēmējs Eduards Apsits.
“Šobrīd es varu apstiprināt, ka tiesā iztiesāšanas stadijā tiešām ir divi kriminālprocesi, kuros valsts apsūdzību uztur divi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurori. Kopumā šajos procesos ir arestēti naudas līdzekļi 73 miljonu eiro apmērā. Ir noskaidrota šo naudas līdzekļu plūsma, kā arī beneficiāri, bet diemžēl tā kā lieta ir tiesā iztiesāšanas stadijā, tad sīkāk prokuratūra šobrīd komentēt nevarēs.”
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai var apstiprināt, ka viena no personām, kas ir šīs naudas beneficiāri, ir Eduards Apsits, Latvijas prokuratūras preses sekretāre norāda, ka šādu informāciju nevarēs ne apstiprināt, ne noliegt. “Kā jau es minēju, viss šobrīd ir tiesā, tiesas procesā, tādēļ šādu informāciju es neapstiprināšu,” viņa sacīja.
Kad Latvija 2018. gadā bija spiesta attīrīt savu banku sistēmu, policija un prokuratūra sāka strādāt pēc jauna principa. Iepriekš, lai pierādītu naudas atmazgāšanu, bija jāpierāda arī sākotnējais noziegums, kurā šī aizdomīgā nauda tika iegūta. Tas bija tikpat kā neiespējami, jo noziegumi – korupcija, zagšana, krāpšana un tā tālāk – notika Krievijā un citās Austrumu valstīs, kurās varai pietuvinātu amatpersonu noziegumus neizmeklēja. Tagad pietiek pierādīt naudas mazgāšanas faktu, proti, to, ka tā skaitīta simtos neizskaidrojamu darījumu starp desmitiem savstarpēji saistītu tukšu ārzonās reģistrētu pastkastīšu firmu bankas kontiem.
Lielākajā daļā gadījumu Krievijā kartelī pieķertās un citas ar “Fasilicom” saistītās firmas vairs neeksistē, bet par aizliegtu vienošanos sodītās firmas “Koralklin” nominālā īpašniece un vadītāja apstiprina, ka biznesa vadītāji bija Apsitu ģimene.
“Patiesībā, es to zinu, jā, firmas īpašnieki nāca no Baltkrievijas ar vienu putekļu sūcēju. Viņi to neslēpj, viņi to stāsta visādos pasākumos, visādos jubilejas pasākumos, ar ko viņi sāka un pie kā nonākuši. [Žurnālists]: Es saprotu, ka visi šie uzņēmumi būtībā ir saistīti, nu, visu šo uzņēmumu licenču īpašnieki ir saistīti ar “Fasilcom”, un izrādās, ka Edvards un Elena Apsiti dibināja šo uzņēmumu grupu? [“Čornaja”] Jā. Nu, laikam, jā, jā, jā.”
Apsits 90. gadu vidū mēģināja veidot datoru tirdzniecības biznesu, bet tas neaizgāja. Tad, kā pats stāstīja intervijās, investēja 300 dolārus un izveidoja ķīmisko tīrītavu.
“Mums ir ģimenes uzņēmums, tā pieder ne tikai man, bet arī manai sievai. Tā jau sākās kā ģimenes bizness, tā sākumā bija maza, tā sākās Baltkrievijā, Minskā 1994. gadā.”
Šajā 2011. gada intervijā Krievijas radiostacijai Apsits stāsta, kā no eksperimenta viņa bizness izaudzis līdz vienam no tirgus līderiem. Baltkrievijā “Fasilicom” bija vairāki lieli privāti klienti, bet ar laiku uzņēmums sāka apkalpot arī valsts iestādes uz uzņēmumus – Nacionālo bibliotēku, dzelzceļu, prezidenta administrācijas pakļautībā esošu veselības centru. 1998. gadā sāka strādāt Ukrainā un Krievijā. Tur klienti bija Šeremetjevas lidosta, Augstākā tiesa, “Krievijas dzelzceļš” un Kremļa koncertzāle. To, ka viņa uzņēmuma klients ir Kremlis, pats Apsits norādīja, atverot savu firmu kontus “ABLV bankā”. “Fasilicom” sāka izdot licences – saskaņā ar Krievijas uzņēmumu reģistra datiem- apmēram 60 firmām. Tās strādāja ar “Čistij svet” zīmolu, bet juridiski īpašnieki bija dažādas citas personas. Tas ļāva it kā nesaistītajām firmām piedalīties iepirkumos un imitēt konkurenci.
Pirms 12 gadiem ierakstītajā intervijā viņš apspriež arī to, ka lētāk ir nodarbināt imigrantus. Trīs gadus vēlāk krievu mediji vēstīja, ka Maskavā saistībā ar nelegālu uzbeku nodarbināšanu aizturēti deviņi lielas uzkopšanas firmas menedžeri. Darbinieki sūdzējušies par algu nemaksāšanu un necilvēcīgiem darba apstākļiem. Publikācijās minēts, ka tas noticis firmā “Fasilicom”.
“Mēs strādājam dažādās Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsētās. Mēs strādājam ar apstākļiem, kādi mums ir. – [“Žurnālists”]’: Vai jums ir ērti strādāt, vai uzskatāt, ka tie varētu būt efektīvāki? – Es zinu, ka neatkarīgi no tā, vai dažās pilsētās bija migranti vai nebija, mēs joprojām strādājam. Ir īpatnības, ir īpatnības, kas… Kopumā tas ir jautājums par biļetes cenu. Migranti klientam izmaksā lētāk.”
Kā beidzās izmeklēšana, krievu medijos ziņu nav, taču dokumentos, kas ir žurnālistu rīcībā redzams, ka lieta izbeigta.
Arī Baltkrievijā uzņēmuma vārds bija ierauts skandālā. 2015. gadā kompānija “Čistij svet pļus” (“Чистый свет плюс”) uzvarēja konkursā par Baltkrievijas dzelzceļa apkalpošanu Brestā. 20 dienas pēc līguma parakstīšanas pakalpojumu tarifi tika palielināti tūkstoš reizes.
“2015. gada 21. oktobrī, nejauši iedziļinoties līgumattiecībās starp Brestas vagonu iecirkni un trešo personu organizāciju, Minskas uzņēmuma “Чистый свет плюс” filiāli, es atklāju vairākas neprecizitātes, proti, tarifu palielinājumu par labu ārējai organizācijai vairāk nekā tūkstoš reižu, par ko ziņoju savam tiešajam priekšniekam Aleksandram Borisovičam Afanasjevam.”
Baltkrievijas prokuratūra sāka pārbaudi, bet kriminālprocesu neierosināja. Arī vainīgais darbinieks tikai saņēma brīdinājumu. Trauksmes cēlēju no darba atbrīvoja.
Ap to pašu laiku, kad Apsita uzņēmumi ieguva līgumus Krimā viņa firmām sāka mainīties īpašnieki. Virkni uzņēmumu, ieskaitot ofšorus, no viņa it kā nopirka bijušais darbinieks Ukrainā, vēlāk biznesa partneris, Sergejs Semeņuks. Nopirktie ofšori – kopumā septiņi – kļuva par pamatu holdingam “Wondermax”, par ko Latvijā sākts atsevišķs kriminālprocess.
Ukrainis Semeņuks savās liecībās stāstījis, ka vienmēr, kad bijis Latvijā, palicis Eduarda Apsita mājā Jūrmalā. Mēs esam atraduši viņa namu Kāpu ielā, 100 metru attālumā no pludmales. To Apsits iegādājās 2016. gadā par 1 250 000 eiro.
Apsūdzība uzskata “Wondermax” bija naudas mazgāšanas shēma, lai slēptu ienākumus no Krimas iepirkumiem un to, ka patiesais īpašnieks bija Apsits. Viņš un viņa ģimene arī pēc it kā notikušās īpašnieku maiņas turpināja izmantot “Wondermax” firmu kredītkartes un kontus privātiem tēriņiem. Tas izmeklētāju ieskatā apliecina, ka biznesu joprojām kontrolē Apsits.
Ofšoram “Wondermax Sales” Latvijā bija reģistrēta pārstāvniecība. Tā likvidēta šī gada februārī. Pārstāvniecības adrese bija dzīvoklī Ausekļa ielā. Tas pieder Apsita radiniecei. Adresē apstiprina, ka uzņēmums “Wondermax Sales”, agrāk ir bijis šeit reģistrēts, bet Apsita radiniece noliedz, ka tas ir viņai piederošs, kam pieder, viņa apgalvo, ka nezinot, – tur tikai uzkopjot.
Tiesas dokumentos izmeklētāji pieļauj, ka ņemot vērā Apsita augstu stāvošos klientus un biznesa partnerus, viņš šo naudu, iespējams, mazgājis kāda cita interesēs. Atšķirībā no daudziem citiem ABLV klientiem, kuru naudu grib konfiscēt, Apsits uz tiesas sēdēm ierodas personīgi.
- “Nekā personīga”: Labdien! Vai tas ir jūsu klients Apsita kungs kopā ar jums?
- Nevarēšu komentēt par saviem klientiem, jūs taču zināt.
- Es vēlētos aprunāties ar Apsita kungu, vai tas esat kāds no jums?
- [Krieviski] Iespējams, iespējams.
- Kā jūs iedomājaties kaut ko jums stāstīt šajā lietā, ja šāda tipa procesi Latvijā ir slēgti.
Jau vēlāk, salīdzinot vecākas fotogrāfijas, atklājas, ka persona, kas atbildēja uz jautājumiem kā Apsits, ir baltkrievu advokāts Iļja Merkuševs. Viņš runā par netaisnīgo Latvijas tiesu sistēmu, kas padomju stilā izkropļo tiesiskumu, apgalvo, ka gribētu, lai tiesas sēdes ir atklātas.
“Tā ir Latvijas tiesību sistēmas problēma, kas pilnībā izkropļo tiesību principus, kas noteikti Eiropas Savienības direktīvās. Vienkārši normālā, standarta padomju ceļā tiesību mehānismus izkropļo izpildītāji – izmeklētāji, prokurori, tiesneši, kas atbalsta tādus pieteikumus.”
Apsits, patiesībā ir blakus stāvošais kungs. Jau pēc tiesas, un rakstisku jautājumu saņemšanas, viņš sazinājās ar mūsu Baltkrievu kolēģiem, un stāstīja, ka neko nelikumīgu nav darījis, bet intervijai arī nepiekrita.
Saskaņā ar tiesas materiāliem par aizdomām ap Apsita uzņēmumu veiktu naudas legalizāciju Latvijā sākti vismaz četri dažādi kriminālprocesi. Viens saistīts ar viņam tiešā veidā piederošām firmām, citi – ar viņa biznesa partneriem. Desmitiem ārzonās reģistrētu uzņēmumu, kuriem visiem bija konti “ABLV bankā” savā starpā bez biznesa loģikas pārskaitīja miljoniem eiro. Apsita firmas arī saņēma maksājumus no kompānijām, kas bija iesaistītas jau iepriekš atklātās naudas mazgāšanas shēmās.
Arī “ABLV banka” Apsita uzņēmumus bija novērtējusi kā augsta riska, taču Finanšu izlūkošanas dienestam par to neziņoja. Izmeklētāji uzskatīja, ka tas tādēļ, ka banka par daudzajiem pārskaitījumiem saņēma lielas komisijas. Bet iespējams, tas saistīts ar to, ka viņam caur Kipras firmu “Rapiddeal Trade” piederēja 1% “ABLV bankas” akciju. Bankas akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētājs to atteicās komentēt.
“2018. gadā, kad tika uzsākta bankas likvidāciju un to pārņēma likvidatori, bankai bija vairāk nekā 100 akcionāru un gandrīz 23 000 klientu, no kuriem 37% bija vietējie klienti, gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Par bankas klientiem es nekādus komentārus sniegt nedrīkstu un to nekomentēšu. Par prognozēm kad un kādā veidā varētu beigties likvidācija, var atbildēt tikai likvidatori vai bankas uzraugi.”
Tiesas materiāli liecina, ka Apsits bijis patiesais labuma guvējs arī Kipras kompānijai “Beligand Trade Limited”. Tai līdz 2019. gadam piederēja 21% akciju Ernesta Berņa uzņēmumā “AmberStone Group”. Šai firmai Latvijā pieder virkne īpašumu, sākot no ātro kredītu kompānijām līdz viesnīcām.
Atbildēs uz mūsu rakstiski uzdotiem jautājumiem Apsits noliedz savu saistību ar Jevgeniju Prigožinu vai karteļa veidošanu ar viņa uzņēmumiem. Viņš uzsver, ka nekad nav bijis aizdomās turētais nevienā kriminālprocesā Krievijā, Baltkrievijā vai Latvijā. Uz pārējiem jautājumiem viņš pēc būtības neatbildēja, bet pieprasīja savas atbildes publicēt pilnībā. Tās izlasāmas šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
