Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Koalīcijā izskan aicinājumi pārņemt kontroli pār "Latvijas gāzi"
Priekšvēlēšanu gaisotne un pretrunīgie Ekonomikas ministrijas un “Latvijas gāzes” paziņojumi par gāzes pietiekamību radījuši augsni idejām, ka valstij jāpārņem kontroli pār “Latvijas gāzi”. Ekonomikas ministre sakarsušos prātus mierina, apgalvojot, ka Inčukalna gāzes krātuves īpašniekam “Conexus Baltic Grid” dots uzdevums turēt gāzes krānu ciet, ja “Latvijas gāze” to mēģinās gāzi izpumpēt.
Šajās vēlēšanās piedalīsies 19 politiskie spēki. Tas ir lielākais sarakstu skaits 16 laikā. Papildus jau zināmiem nosaukumiem ir virkne jaunu vai pārveidotu partiju.
Jauno sīkpartiju programmās maz kas atrodams par to, kā risināt enerģētikas atkarību. Piemēram, partija “Republika” piedāvā izstāties no elektroenerģijas biržas, bet nav piedāvājuma, kur tādā gadījumā Latvija iegūtu trūkstošo elektrību.
Svarīgāk jaunajiem politiskajiem spēkiem šķiet stāstīt, ka Latvijā tiek apdraudētas ģimenes vai ka Latviju pārāk kontrolē Eiropas Savienība. Atsevišķos gadījumos labvēlība pret Kremļa interesēm nolasāma tiešāk. Partija “Tautas kalpi Latvijai” piedāvā “ekonomisko sadarbību vērst uz cieņas, neitralitātes principiem un draudzīgām attiecībām ar kaimiņvalstīm”.
Latvijas Krievu savienība programmā raksta tikai to, ka energoresursi jāpērk pēc iespējas lētāk. Bet no viņu reklāmām nojaušams, kura būtu tā lētā gāze, kas Latvijai jāpērk. Šo reklāmu apmaksājis Krievu savienības kandidāts Andrejs Pagors. “Facebook” gan video dzēsis, jo tas pārkāpjot platformas noteikumus.
“Saskaņas” premjera kandidāts ir Ivars Zariņš. Sociālo tīklu reklāmās viņš kritizē valdību par nonākšanu atkarībā no Krievijas: “Šīs bezatbildības rezultātā Latvija tika bezatbildīgi pamesta Krievijas gāzes atkarībā.”
Tiesa gan, arī pašam Zariņam ir bijusi loma šīs atkarības ārstēšanas vilcināšanā. Kad jau 2013. gadā valdība sprieda par labākajiem modeļiem, kā “Latvijas gāzi” sadalīt, Saeimas tautsaimniecības komisija pēc “Latvijas gāzes” vadītāja Adriana Dāvja uzklausīšanas nobalsoja tirgus atvēršanu atlikt līdz nezināmam laikam. Visaktīvāk iniciatīvu virzīja Zariņš un “Vienotības” Dzintars Zaķis, to atbalstīja arī ZZS un Nacionālā apvienība.
Tolaik skandalozais priekšlikums tika neitralizēts, bet tirgus atvēršana tāpat notika tikai 2017. gadā, kad beidzās “Latvijas gāzes” privatizācijas līgumā noteiktais termiņš. Tagad Zariņš noliedz savu līdzdalību “Gazprom” interešu lobēšanā Saeimā.
“Tā ir pilnīga demagoģija. Tieši mēs palīdzējām, ka šo tirgu var atvērt ātrāk. Tas, ko piedāvāja tie, kas bija vienkārši nekompetenti un lobēja šauras biznesa intereses, viņi piedāvāja, kādā veidā Latvija var iestrēgt atverot, veicot šo tirgus liberalizāciju. Neņemot vērā Latvijas specifisko situāciju, kas bija atrunāta speciālās tiesību normās. Ja mēs tās ignorētu, mēs ieslīgtu garās, sarežģītās tiesvedībās.”
“Tā infrastruktūra jāiegūst savās rokās – Inčukalnu paguvām, “Gaso” nepaguvām. Droši, ka to varēja izdarīt ātrāk. Bet izdarīts ir izdarīts, un šobrīd ir lieli ieguvumi no tā, ka vismaz Inčukalns ir neatkarīgs.”
Plāni vērtīgo gāzes aktīvu atņemšanai no “Gazprom” rokām bija jau Valda Dombrovska valdībā, taču process finalizējās tikai 2017. gadā, kad premjers bija Māris Kučinskis, bet ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Kučinskis tagad startē “Apvienotajā sarakstā”, kura idejiskais līderis ir uzņēmējs Uldis Pīlēns. Tā programmā sola attīstīt elektrības ieguvi no atjaunojamiem resursiem. Kučinska līdzšinējais saraksts ZZS aicina sekot Somijas piemēram un nebaltā dienā kurināmajam izmantot kūdru.
“Ir jāpārskata mūsu politika attiecībā uz vietējiem koksnes resursiem, uz šķeldu. Iespējams valdībai jāvērtē, vai šeit nevajadzētu ieviest kādus eksporta aizliegumus. (NP: Tas būtu legāli?) Es saku, ka valdībai jāvērtē, es neesmu Eiropas Savienības līmeņa jurists.”
Arī koalīcijas partijas sola saules un vēja parkus, bet tagad tām jānodrošina, ka valsts ziemā nepaliek bez elektrības un siltuma. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pieļauj, ka jāizsludina ārkārtas stāvoklis enerģētikā, kas ļaus labāk kontrolēt Inčukalnā jau sapumpēto gāzi. Šāda diskusija jau bijusi arī valdībā. Saeimā no “Saskaņas” ievēlētais bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kas līdzdibinājis partiju “Republika” , bet to pametis, lai pievienotos “Attīstībai/Par”, rosina pārņemt arī pašas “Latvijas gāzes” vadību.
“Man absolūti nav skaidrs, kāpēc ekonomikas ministrija atstāja “Latvijas Gāzi” tādā formā, kādā tā ir bijusi. Vācijas valdība faktiski jau mēnesi pēc kara sākuma pārņēma kontroli pār vietējo Vācijas “Gazprom”.”
“Mēs esam uzlikuši ierobežojumus rīcības brīvībai “Latvijas gāzei” ar reālu gāzi, kas uz viņu vārda ir reģistrēta Inčukalnā. Lai ko viņi arī stāstītu, tā gāze atrodas Inčukalnā. Ir atšķirība no Vācijas – būtiskākā šobrīd, – ka Inčukalns ir valsts kontrolēta glabātuve un to, kam no turienes tā gāze tiek padota vai nepadota, tas ir lēmums, ko Ministru kabinets ir nolēmis un noteicis Inčukalna pienākumus uzraudzīt gāzes plūsmas.”
Valdības partijas īstermiņā uzsver sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību, vēja un saules elektrības projektu attīstīšanu, bet ilgtermiņā vēlas enerģijas trūkumu risināt ar atomelektrostaciju. Baltijas valstīm savulaik jau bija plāni par kodolstaciju Lietuvā un gāzes termināli Latvijā, taču šie plāni pačibēja.
“Vēsturiski – tagad, es domāju, ka to jau var pateikt – ir bijusi tāda nerakstīta vienošanās, ka Eiropas fondu sadalē Igaunija saņemtu, rupji runājot, “Rail Baltica”, Lietuva saņemtu jaunu atomelektrostaciju, savukārt Latvija saņemtu sašķidrinātās gāzes termināli visam reģionam, kas būtu tieši Latvijā.”
“Latvija galīgi nebija tā puse, kuras dēļ tas nobruka. Tas bija lietuviešu pusē. Lietuvieši nevarēja izšķirties, vai tas būs valsts projekts vai tas būs privāts projekts.”
“Latvijai ir nepieciešami vismaz divi stabili enerģijas avoti. Viens mums jau ir, tas ir Tec-2, kas tiek apgādāts ar gāzi pamatā. Un nekavējoties ir jāsāk darbs pie plānošanas būvēt atomelektrostaciju.”
Līdz ar Lietuvas stacijas plānu izgāšanos, padzisa arī vienošanās par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā. To lietuvieši pasteidzās izveidot paši. Iniciatīvu politiskā līmenī atjaunoja partija “Konservatīvie”, projektu Skultē pat rosinot iekļaut valdības deklarācijā. Viens no Skultes termināļa attīstītāja īpašniekiem Pīters Ragaušs ir partijas ziedotājs, taču tagad “Konservatīvie” cenšas distancēties no konkrētā projekta, sakot, ka svarīgāk, lai terminālis vispār būtu.
“”Konservatīvie” no vismaz 2018. gada ir atbalstījuši neatkarīgas – vai tā būtu sašķidrinātās vai citas gāzes – piegādi Latvijai neatkarīgi no Krievijas. Mēs nekad neesam runājuši par konkrētu uzņēmumu. Tas, ka parādās viens uzņēmums, tam tikai pie vainas, ka kopš 2014. gada nekādas citas alternatīvas valdībai nav bijis, valdība nav meklējusi citas alternatīvas.”
Alternatīva Skultes terminālim ir projekts Kundziņsalā. Tas jau ticis pie būvatļaujām un varētu sākt darbu ātrāk. Taču tas līdz pagājušā gada beigām piederēja Jevgēnijam un Mihailam Skiginiem. Viņu tēvs savulaik bijis saistīts ar Krievijas organizēto noziedzību un bijis pietuvināts Sanktpēterburgas ierēdnim Vladimiram Putinam. Mihails Skigins aizvien ir Sanktpēterburgas naftas termināļa vadītājs un līdzīpašnieks. Abu projektu vērtēšanā tagad iesaistītas arī drošības iestādes.
Tagad valdības partijas plāno abiem privātajiem projektiem piešķirt nacionālo interešu statusu, lai abi attīstītāji sacenšas, kurš varēs sākt strādāt ātrāk. Līdz tam Latvijai jāpaļaujas uz Klaipēdas termināli, par kura jaudām konkurē ne tikai Baltija, bet arī Polija, un Paldisku termināli, ko pabeigs būvēt novembrī.
“Šobrīd rezervētās jaudas ir pietiekamas, mājsaimniecībām ir pat dubultrezerve, jo ir valsts drošības rezerves, kuras tiks glabātas visu ziemu, kamēr mēs sapratīsim valdībā, ka šo rezervju glabāšana vairs nav pamatota.”
Daļa drošības rezervju jau ir Inčukalnā, bet pārējo iepumpēšanai ir rezervētas Klaipēdas termināļa jaudas. Ražotāju vajadzībām “Latvenergo” pārpērk Inčukalnā jau esošu gāzi no citiem uzņēmumiem un cer uz Klaipēdas termināļa jaudas izsolēm septembrī.
Paldisku terminālis Igaunijā darbu sāks ziemas sākumā. Ekonomikas ministru līmenī ir vienošanās, ka termināļa jaudas līdzīgi piešķirs visām reģiona valstīm. Tam būtu jānodrošina, ka gāze šoziem pietiks ne tikai mājsaimniecībām un “Latvenergo”, bet arī rūpnīcām un citiem klientiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
