Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
KNAB nesodīs partiju "Latvijas attīstībai" par finansēšanas pārkāpumiem; vairāki desmiti tūkstošu ziedojumu būs jāatmaksā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pabeidzis pārbaudi par nelikumībām partijas Latvijas attīstībai finansēšanā. Birojs to uzsāka, kad deputāts Māris Mičerevskis paziņoja, ka partijas līderi Juris Pūce un Edgars Jaunups viņam devuši nezināmas izcelsmes naudu, ko vajadzēja iemaksāt partijas kasē.
Krimināllietas nav, jo izmeklētājiem nav izdevies atrast naudas pirmavotu. Tomēr partijai būs valsts budžetā jāpārskaita vairāki desmiti tūkstošu eiro ziedojumi, kuru dāvinātāju finansiālā situācija nebija tik laba, lai atvēlētu organizācijai tik lielas summas.
Krimināllietas neesamība ļauj partijas vadībai teikt, ka pārkāpumi ir maznozīmīgi, bet, visticamāk, iesaistītajiem no kriminālatbildības ļāva izvairīties tas, ka Mičerevskis par notikušo vispirms paziņoja nevis KNAB, bet tviterī.
Krimināllikums par nelikumībām partiju finansēšanā paredz līdz pat piecu gadu cietumsodu. Partijai Latvijas attīstībai amatpersonas nu var uzelpot, KNAB pēc pusotra gada pārbaudēm ir paziņojis, ka krimināllietas nebūs.
“Esmu nolēmis izstāties no partijas Latvijas attīstībai jo negribu un nevaru būt sastāvdaļa organizācijai, kas jebkurā brīdī domā par politiskajām spēlēm intrigām un privātu interešu bīdīšanu.”
Partijas “Latvijas attīstībai” finanšu skandālu pirms pusotra gada izraisīja Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja par izstāšanos no partijas un publicēja Whatsapp saraksti ar tā brīža parijas vadītāju un Vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kurā ministrs lūdza viņam izkārtot Rīgas Satiksmes stāvvietas atļauju.
Pūce centās izmeloties, ka tas bijis tikai joks, taču beigās bija spiests atkāpties no ministra un partijas vadītāja amata. Par Rīgas stāvvietas caurlaides izmantošanu viņu administratīvi sodīja KNAB.
Taču caurlaide bija tikai sīkums salīdzinot ar nākamo Mičerevska apgalvojumu. Viņš Twitterī paziņoja, ka partijas biedri ziedo nevis savu, bet nezināmas izcelsmes naudu. Mičerevskim naudu esot nodevuši Juris Pūce un Edgars Jaunups. Par šādu rīcību jau draud kriminālatbildība.
Ziedoju Edgara atnesto naudu, jo toreiz nebiju gatavs nostāties pret viņu, tāpat kā visi kas ziedo partijām. Bet tāpēc ka to darīju, tāpēc es zinu to ko es zinu un varu izdarīt to tagad. Par šo jau konsultējos ar attiecīgajām iestādēm. https://t.co/14D7HOBXs7
— Māris Mičerevskis (@Zmeycharauski) November 14, 2020
Visa partijai la ziedotā nauda ir no sponsoriem, ko pēc tam izdala biedriem, lai tie ziedotu. Protams daļu sponsoru naudas edgars patur sev. Pārējie, ieskaitot mani, gan nē. Par Juri nezinu.
— Māris Mičerevskis (@Zmeycharauski) November 14, 2020
“Tas vēl bija pirms domes vēlēšanām, man liekas, ka tas toreiz bija Juris Pūce, kurš piezvanīja, ka vajag satikties, vienkārši zem galda iedeva 2000 eiro, ja pareizi atceros, tad 500 eiro banknotēs un jānoziedo tur un tur. Es tolaik tikai kādu gadu biju bijis partijā, nu kaut kā nepatīkami, bet nu nekāda tālāka saruna tur nenotika, es jau arī neesmu stulbs, es jau arī saprotu, ka tā bieži notiek, it kā nekas tāds, bet nepatīk protams. Tagad retrospektīvi skatoties vajadzēja, es nezinu, iet uzreiz uz policiju, vai nu gaidīt kaut kādu nākamo reizi. Es kopā esmu ziedojis 8000 eiro, pa 2000 tūkstošiem, nākamajā reizē kad tas nāk, jau liekas baigi nepatīk, bet tu jau vienreiz esi ziedojis. Tas tā kā mafijā, tad kad tu vienreiz to noziegumu jau izdarījis, pēc tam ir baigi grūti pateikt, ka nu tu to vairāk nedarīsi.”
Gan Jaunups, gan Pūce Mičerevska stāstīto noliedza. Tie esot meli un izdomājumi. 2020.gada novembrī pārbaudi sāka KNAB. Tagad birojs darbu ir pabeidzis.
“Pārbaudes ietvaros tika vērtētas daudzas personas, apmēram 200. Un visas tās pārbaudes ietvaros netika gūti pierādījumi tam, ka būtu kaut kāda saistība starp šīm personām un ka būtu kāda viena persona, kas ir devusi vai finansējusi ar starpniecības palīdzību politisko partiju lielā apmēra robežās. Respektīvi, pārsniedzot 25 000 eiro. Tāpēc visa lieta tika vērtēta administratīvā procesa ietvaros.”
Lai kādu varētu saukt pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, izmeklētājiem jāpierāda, ka naudas devējs, starpnieks vai viltus ziedotājs ir partijas interesēs samaksājis vismaz 25 000 eiro. Šādu nodarījumu, kad tas jau noticis, ir grūti pierādīt. Pat, ja kāds ir gatavs stāstīt par darījumu, parasti šādiem notikumiem nav liecinieku un otrai darījuma pusei tikai jāapgalvo, ka nekas tāds nav bijis. Lai nelegālu naudas apriti pierādītu, jāieraksta naudas došanas fakts un sarunas. Un tas jādara tik ilgi, līdz summa sasniegs likumā prasītos 25 000.
Vienkāršāk ir pierādīt, ka ziedotājs nav bijis pietiekami turīgs, lai varētu partijai atvēlēt ziedoto summu. Ja tas izdodas, tad KNAB administratīvā procesā nelikumīgo ziedojumu var piedzīt no partijas.
“Šobrīd ir 13 administratīvās lietas, no kurām četros gadījumos ir pieņemti lēmumi, un lēmumi paredz to, ka politiskajai partijai ir jāatmaksā pretlikumīgi saņemto finansējumu.”
Pret amatpersonām uzsāktas vēl divas administratīvā pārkāpuma lietas. Tomēr neviens nav sodīts, jo iestājies noilgums.
“Administratīvā pārkāpuma lietas tika uzsāktas par faktu, jo tajā brīdī, kad lieta tika uzsākta, nebija zināma pie atbildības saucamā persona, un procesa gaitā iestājās noilgums un tajās lietās nav pieņemts lēmums par kādas personas saukšanu pie atbildības.”
KNAB neatklāj, kurus ziedojumus vai biedru naudas maksājumus uzskata par nelikumīgiem. Visticamāk, Mičerevska noziedotie 8 000 ir starp tiem.
“Es nezinu, kas ir tās summas, ar ko operē KNAB, nezinu, kas ir tas, ko KNAB uzskata, ka var pierādīt, bet tas ko es domāju, iepriekš esot šajā partijā un tas ko es arī KNAB teicu, es domāju, ka visi ziedojumi, kas ir lielāki par 100 eiro no jebkura, kas ir ziedojis šai partijai, tie visi, neviens tur nav ziedojis savu naudu, visticamāk. Tas, ka ir ierosinātas kaut kādas lietas, tas ļoti daudz ko pierāda, tas pierāda, ka taisnība bija man.”
Arī partijas “Latvijas attīstība” vadība ar KNAB pārbaudes rezultātiem ir diezgan apmierināti. Tie ļauj partijai apgalvot, ka nekas krimināls nav noticis. Nav draudu zaudēt valsts finansējumu. Bijušais partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, ko Mičerevskis minēja kā ziedojamās naudas devēju, uz KNAB neesot aicināts.
“Es esmu patiesībā gandarīts par KNAB lēmumu pabeigt resorisko pārbaudi, apmelojumi attiecībā uz mani un mūsu politisko organizāciju bija, ka mums notiek sistemātiska partijas nelegāla finansēšana, acīmredzami KNAB neko tādu nav konstatējis, ja tas būtu, tad būtu ierosināts kriminālprocess. Kriminālprocesa nav. Ir atsevišķas administratīvas lietas. Mums ir, kā es saprotu no partijas biroja, faktiski pārbaudīti visi mūsu saņemtie ziedojumi mūsu partijas pastāvēšanas laikā, un ja uz šo kopīgo, simtos mērāmo ziedojumu skaitu ir atklāti atsevišķi gadījumi, kur cilvēki nav ievērojuši, cik viņi drīkst konkrētā gadā ziedot un tur ir iespējamas atmaksas, manuprāt tas ir nebūtisks pārkāpums.”
Arī pašreizējie partijas vadītāji stāsta, ka notikušais nav nekas ārkārtējs. Tādi pārkāpumi varot gadīties katrai partijai, jo partiju cilvēkiem nav iespējams pārbaudīt naudas devēju ienākumus.
“Mūsu partija ne ar ko neatšķiras no citām partijām, vienmēr ir bijuši kaut kādi nelieli pārkāpumi, vai kļūdas, līdz ar to tās arī tiek novērstas.”
Baiba Bļodniece: “Nu tas ir tie atsevišķie gadījumi, es saprotu, ka ir daudzām partijām šādi gadījumi bijuši, ir gadījumi, kad ziedotājus līdz galam izvērtēt nevar, tāpēc arī KNAB šos ziedojumus pārbauda, es domāju ka tā ir pilnīgi normāla procedūra, neuzskatu, ka tas ir kaut kas ārkārtējs.”
“Nekā Personīga”: “Jūs arī esat ziedojusi un jūs esat ziedojusi savu naudu?”
Baiba Bļodniece: “Jā, nu, protams, mani ienākumi atļauj šādus ziedojumus veikt, es esmu partijas attīstībai dibinātājs, es esmu partiju atbalstījusi ilgstoši, atbalstīšu, jo tā ir mūsu kopīgā partija.”
Partijas valdes locekļi visi kā viens apgalvo, ka nezina summas, ko KNAB varētu partijai likt atmaksāt. Lēmumi vēl neesot stājušies spēkā.
Mārtiņš Bondars: “Es precīzi nemācēšu jums pateikt, kas tā ir par lietu, un kādas ir summas, bet es zinu, ka partija, visu finansējumu ko saņem, atbilstoši likumam, un ja ir kaut kādas domstarpības ar tiesībsargājošām institūcijām, kas šajā gadījumā ir KNAB, kas uzrauga partiju finansēšanu, tad arī pilda tos nolēmumus kuri ir un pret tiem, kuri liekas nepamatoti, vēršas tiesā.”
“Nekā Personīga”: “Un kāda tur ir tā summa, tajos 13..”
Mārtiņš Bondars: “Es jums nemācēšu pateikt, tad jums jāvaicā partijas ģenerālsekretārei!”
“Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāre Jeļena Jesajana skaidro, ka šobrīd partija saņēmusi četrus lēmumus par likumam neatbilstoši saņemtas naudas maksāšanu valstij. Divi no tiem jau apstrīdēti tiesā.
Jeļena Jesajana: “Manā rīcībā ir tikai četri KNAB lēmumi, tāpēc es nevaru komentēt pārējās lietas, kamēr es tomēr nebūšu redzējusi beigu lēmumus. Attiecīgi tie gadījumi ir ļoti dažādi, mēs runājam par gadījumiem, kad, nu piemēram, kad no saņemtajiem ziedojumiem kaut kāda summa ir pārsniegusi 30 procentus apmēru no ziedotāja iepriekšējā gada ienākumiem, ir arī citi gadījumi.”
“Nekā Personīga”: “Un par kādām summām ir runa?”
Jeļena Jesajana: “Es atkārtošos, ka pagaidām manā rīcība ir tikai četri lēmumi. Un patlaban mēs runājam aptuveni ap 10 000.”
Partija “Latvijas attīstībai” 2018.gada Saeimas vēlēšanās startēja apvienībā ar “Kustību “Par!”. Pēc Mičerevska izraisītā skandāla ar Pūces stāvvietas atļaujām un nelikumībām partijas finansēšanā, “Kustība “Par!” paziņoja, ka aizies no apvienības, ja apstiprināsies ziņas, ka “Latvijas attīstībai” ir pretlikumīgi finansēta. “Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts KNAB atklāto neuzskata par iemeslu saraut attiecības.
“Tas, ko es saprotu, tās epizodes kopumā ir diezgan atšķirīgas, tās situācijas ir dažādas. Kaut kur kāds ir samaksājis vairāk, kā ir iepriekšējā gadā nodokļu ieņēmumi, kaut kur vēl kaut kas, līdz ar ko šeit par tādu sistemātisku neiet runa, tie apmēri, vismaz ko mēs zinām, nav tik dramatiski.”
Sestdien “Par” pulcējās uz kongresu, kurā partijas biedriem bija jāizlemj vai palikt apvienībā ar “Latvijas attīstībai”. Iemesls bija ne tikai aizdomīgās naudas lietas, bet arī biedru neapmierinātība ar “Latvijas attīstībai” pārstāvošā Reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša lēmumu neapstiprināt Rīgas attīstības plānu, jo tajā nav ievērotas azarstpēļu biznesa intereses. Šī iemesla dēļ no “Par” aizgāja viens no līderiem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Biedru vairākums kongresā izlēma, ka apvienība ar “Latvijas attīstībai” tomēr ir jāsaglabā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
