Jaunā Vienotība: Gatavošanās energokrīzei nav nokavēta

2. oktobrī 19:50

Jaunās valdības veidošana būs esošā premjera un vēlēšanās uzvarējušās partijas līdera Krišjāņa Kariņa uzdevums. Nodrošināt vairākumu neizdosies bez “Nacionālās apvienības”, “Apvienotā saraksta”, taču arī ar to balsis var nepietikt. Līdz pat pēdējo balsu saskaitīšanai saglabājas intriga, vai Saeimā iekļuvis “Attīstībai/Par!” saraksts. Pretējā gadījumā pārliecinoša vairākuma nodrošināšanai koalīcijā jāaicina “Progresīvie”, pret ko iebilst “Nacionālā apvienība”. Jautājums, vai pretrunas būs tik lielais, lai vajadzīgās balsis meklētu pie spēkiem, ko paši koalīcijas politiķi nosaukuši par valstij nelojāliem.

Pirms četriem gadiem partija “Jaunā Vienotība” knapi iekļuva Saeimā, kļūstot par mazāku parlamenta frakciju. Pat pašas partijas politiķi atzina, ka partijas izdzīvošana ir apdraudēta. Pie valdības vadīšanas tā tika tādēļ, ka Saeimas sastāvs bija tik pretrunīgs, ka valdību nevarēja izveidot lielāko partiju premjera kandidāti.

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks (Jaunā Vienotība)

“Tiešām pirms četriem gadiem Jaunā Vienotība gāja uz vēlēšanām, balansējot uz 5% robežas, lielā mērā tieši dēļ dažādām šīm iekšējām nesaskaņām. Partija ir saliedējusies, un šo četru gadu laikā vadījusi valsti, līdz ar to tagad uz vēlēšanām varēja iet ar daudz lielāku pārliecību.”

No līdzšinējiem “Jaunās Vienotības” partneriem valdībā tikai “Nacionālā apvienība” bija droša par iekļūšanu Saeimā. Tā vēlēsies saglabāt savus zemkopības, ekonomikas un kultūras ministru portfeļus.

Ar šo divu partiju mandātiem nepietiks vairākumam. “Nacionālā apvienība” gribētu redzēt koalīcijā arī “Apvienoto sarakstu”.

Roberts Zīle
Eiropas parlamenta deputāts (Nacionālā apvienība)

“”Apvienotais saraksts” ir tas, ar kuru mēs esam strādājuši – ar Reģionu apvienību – Rīgas domē, arī ar Uldi Pīlēnu un viņa izveidoto nevalstisko organizāciju, tur ir daudz sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, ar ko ir bijis kontakts.”

Vēlēšanu naktī “Apvienotā saraksta” politiķi gan neizrādīja entuziasmu par darbu Kariņa vadībā. Iespējams, lai panāktu labāku pozīciju pie sarunu galda un lielāku ietekmi valdībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Edgars Tavars
14. Saeimas deputāta kandidāts (Apvienotais saraksts)

“Es negribu pateikt kategorisku, 100% nē, bet, ja viss turpinās kā līdz šim, kā tas bija 13. Saeimā. Nav mums mērķis te kādu izgāzt, nebūt nē. Mūsu mērķis atrast līdzīgi domājošos, nevis kādu čakarēt, kā tas nereti notiek politikā, bet apvienoties.”

Ja par sadarbību tomēr vienosies, trim politiskajiem spēkiem vēl pietrūks balsis. Līdz pēdējo balsu saskaitīšanai nebija skaidrs, vai parlamentā iekļūs “Attīstībai/Par!”. Ar tās palīdzību vairākums sanāks. Pretējā gadījumā būtu jārunā ar “Progresīvajiem”. Pret to iebilst “Nacionālā apvienība”.

Uģis Mitrevics
14. Saeimas deputāta kandidāts (Nacionālā apvienība)

“”Nacionālā apvienība” iestāsies par to, lai nebūtu jāveido kopīga valdība Nacionālajai apvienībai ar Progresīvajiem. Tas ir tas, kā “Nacionālā apvienība” sajūt to, jo mēs esam katrs savā flangā un diametrāli pretējās domās.”

Citu variantu koalīcijas partneru izvēlē Kariņam nav. Ar ZZS sadarbība neiespējama, kamēr tās līderis ir sankciju sarakstos iekļautais Aivars Lembergs, bet Šlesera un Rosļikova politiskie spēki tiek uzskatīti par prokremliskiem.

Krišjānis Kariņš
14. Saeimas deputāta kandidāts (Jaunā Vienotība)

Nekā personīga: “Nacionālā apvienība vai “Progresīvie”?”

Krišjānis Kariņš: “Es šobrīd atturos pateikt, vai tāda izvēle būtu vai nebūtu. Galvenais ir apsēsties ar citiem, kuri ir ievēlēti Saeimā un vienoties par kopīgu programmu.”

Nekā personīga: “Tīri matemātiski, visticamāk, nāksies sadarboties ar Apvienoto sarakstu.”

Krišjānis Kariņš: “Matemātika sanāk dažāda. Nav jāsadarbojas tikai matemātikas dēļ, ir jāsadarbojas, ja var vienoties par kopīgu programmu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Laika plašām diskusijām nebūs. Valdība pierobežā atkal izsludinājusi ārkārtas stāvokli, un sagaidāms, ka padziļināsies energoresursu cenu izraisītā krīze.

Visā Eiropā valstis savelk jostas, gatavojoties energoresursu trūkumam. Igaunijā premjere sabiedrību brīdina par elektrības padeves pārrāvumiem, taču Latvijā priekšvēlēšanu gaisotnē koalīcijas politiķi par to klusējuši.

Edgars Rinkēvičs
14. Saeimas deputāta kandidāts (Jaunā Vienotība)

“Es būtu ļoti piesardzīgs, jo es labi atceros jūnijā, kad plaši izskanēja informācija par to, ka NATO mūs bija plānojusi atbrīvot pēc 180 dienām. Tā informācija bija, maigi sakot, neprecīza. Igaunijā vēlēšanas ir martā un Igaunijā varētu būt ļoti interesanti pavērsieni, ņemot vērā to, ka Igaunijas vēlēšanas būs jau pēc ārkārtīgi augstajiem elektrības un apkures rēķiniem.”

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks (Jaunā Vienotība)

“Arī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar virkni priekšlikumu, kā šos jautājumus risināt Eiropas Savienības līmenī. Kopējie pasākumi arī attiecībā uz šo alternatīvo gāzes piegāžu nodrošināšanu pēc tam, kad Krievijas piegādes vienā vai otrā veidā ir pārtrūkušas.”

Par saviem svarīgākajiem uzdevumiem nākamajā valdībā Kariņš izvirzījis ekonomikas attīstīšanu, iekšējo un ārējo drošību, kā arī izglītību. Piedāvāt uzņemties iekšlietu nozares sakārtošanu gan Jaunā Vienotība nesteidzas. Pret plašāku ministru amatu skaitu premjera partijai izsakās arī Nacionālā apvienība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Krišjānis Kariņš
14. Saeimas deputāta kandidāts (Jaunā Vienotība)

“Tur mums ir svarīgs ne tikai spēcīgs ministrs, bet arī, ka mēs vienojamies pakāpeniski palielināt finansējumu.”

Valdības iekārojamākais amats varētu izrādīties aizsardzības ministrs. Tam ir garantēti liels budžets, kas augs obligātā militārā dienesta izveidošanai un paplašinātai NATO partneru uzņemšanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm