Saturs turpinās pēc reklāmas

Iestādes izvairās publiskot finanšu pārkāpumos pieķerto ierēdņu vārdus

Pirms 12 gadiem Latvija bija dziļā krīzē. Valdība centās aizņemties naudu Latvijas ekonomikas glābšanai, tāpēc apsolīja Starptautiskajam valūtas fondam apkarot naudas izšķērdēšanu. Valdība solīja novērst gan nopietnus finanšu pārkāpumus, gan arī publicēt dienesta izmeklēšanās pieķerto ierēdņu vārdus un pārkāpumus. Valūtas fondam solīto regulējumu pieņēma un uzreiz aizmirsa. Kopš 2011. gada publiskots tikai viens šāds lēmums. Šonedēļ, reaģējot uz “Nekā personīga” jautājumiem, publicēti vēl daži.

2021. gada 28. novembrī 19:48

Valsts kancelejas mājas lapā ir izveidots virtuāls kauna stabs valsts naudu šķērdējušiem civildienesta ierēdņiem. Lai gan Valsts kontrole bieži atrod pārkāpumus ierēdņu darbā ar publiskām finansēm, līdz šim tur bija atrodams tikai vienas ierēdnes nodarījums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Nopietnāk vērsties pret valsts finanšu izšķērdēšanu Valda Dombrovska ministru kabinets 2009. gadā apsolīja Starptautiskajam valūtas fondam. Tas bija nosacījums, lai varētu saņemt krīzē nonākušajai ekonomikai nepieciešamos aizdevumus.

Valdība apņēmās stiprināt ierēdņu atbildību, bija ideja, ka par izšķērdētu atzīta nauda jāatmaksā. Pietiktu ar disciplināratbildību. Mērķis bija ierobežot afēras un  bezatbildību aizdotās naudas tērēšanā.

Gunta Veismane

Gunta Veismane
Bijusī Valsts kancelejas direktore

“Tā motivācija sākumā bija, ka arī ierēdnim jānes pilna atbildība lēmumiem, kas nes zaudējumus valsts budžetam. Par tādām sīkām lietām mēs toreiz noteikti nerunājām.  Pamata motivācija bija, ka tie lēmumi skar lielākus iepirkumus.  Lielākoties tas ir uz lielajām lietām.”

Atmaskoto ierēdņu vārdus un nodarījumus bija paredzēts publicēt.  Tam bija jākalpo par brīdinājumu citiem. Kamēr likuma projekts caur ministrijām, valsts sekretāriem un valdību  nonānca līdz Saeimai,  ideja par piedziņu pazuda. Nodarījumu apjoms bija sašaurināts līdz  formulējumam, ka publiska būs informācija par ierēdņiem, kas neatbilstoši rīkojušies ar finanšu līdzekļiem. Ja ierēdnis sodīts par nolaidību, kas radījusi zaudējumus, iestāde viņa vārdu nepublicē.  Tomēr arī šis maigākais likums nedarbojas.

Valsts kancelejas mājas lapā desmit gadu laikā publicēta ziņa par vienu pārkāpumu. 2019.gadā ar 20 procentu mēnešalgas samazinājumu uz trīs mēnešiem par pārkāpumiem mēbeļu iegādē Labklājības ministrs  Jānis Reirs sodīja bijušo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Mariannu Dreju.

Marianna Dreja
Bijusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra direktore

“Man ir stirpri bažas, ka tiešām no visām valsts amatpersonām atrada vienīgo pārkāpēju finanšu jomā, kas ir Dreja, un otrām kārtām, pat ja šādi lēmumi ir publicēti, tad mani interesētu, vai tiešām šie lēmumi tiek publicēti un mūžīgi mūžos šajā sarakstā parādās.”

Rolands Irklis
Valsts kontrolieris

“Viens gadījums izklausās ļoti maz, visdrīzāk tādu varētu būt arī vairāk, arī Valsts kontrole, veicot revīzijas regulāri konstatē gadījumus, kad ierēdņi varētu būt saucami, amatpersonas varētu būt saucamas pie disciplināratbildības un mēs par to regulāri informējam arī atbildīgās iestādes, kur šie procesi tiek uzsākti un virzīti. Viens gadījums izklausās samērā maz.”

Latvijā ir 11 300 civildienesta ierēdņu. Lielākās iestādes ir Valsts ieņēmu dienests ar 3268 ierēdņiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 619 un Lauku atbalsta dienests ar 607 ierēdņiem. Visas iestādes strādā ar nodokļu naudu, tāpēc ierēdņu neizdarībām var būt finansiālas sekas.

Lauku atbalsta dienestā un Sociālās apdrošināšanas aģentūrā apgalvo, ka viņu darbinieki ar valsts naudu rīkojas atbildīgi, disciplinārlietu nav, tāpēc arī nekas nav nodots publicēšanai.

Valsts ieņēmumu dienestā šogad viena lieta bijusi. Kāds darbinieks pieķerts braucam ar dienesta auto ārpus darba laika. Lēmumu VID publicēja pēc ”Nekā personīga” jautājumu saņemšanas: “Amatpersona sodīta šā gada novembrī , un  informācija par minēto pārkāpumu Valsts kancelejai tiks nosūtīta tuvākajā laikā. Ievērojot, ka amatpersonu loks, kurām ir tiesības brīvi rīkoties ar finanšu līdzekļiem, ir ļoti šaurs un VID ir ieviesis virkni risku mazinošos pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai, šāda veida pārkāpumi amatpersonu rīcībā tiek konstatēti tikai izņēmuma gadījumos.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Šonedēļ Valsts kancelejas mājas lapā parādījās arī trešais lēmums. Par Solvitas Zvidriņas atbrīvošanu no Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amata 2020. gada pavasarī. Zvidriņa sodu no ministra Jāņa Bordāna saņēma par nepārdomātām reformām dienestā un nesamērīgām algu un prēmiju atšķirībām dienesta darbiniekiem. Tieslietu ministrijā apgalvo, ka zinājuši par likuma prasību lēmumu publicēt.

Raivis Kronbergs

Raivis Kronbergs
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs

“Šāda informācija ir jāpublisko, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei un valstij kopumā. Par periodu, ko jūs minējāt, mums ir viens tāds gadījums un mēs to arī esam nosūtījuši valsts kancelejai un viņš ir arī publiskots 2021.gada jūlijā,. Vai mums ir daudz tādu gadījumu – nu nav.”

Par likuma prasību izpildi nav noteikta kāda viena atbildīgā struktūra. Tā ir katras iestādes atbildība publicēt ziņas par saviem grēkojušajiem ierēdņiem vai nē. Valsts kancelejā skaidro, ka publicē, ko iestādes atsūta.  Kancelejai neesot pienākums pieprasīt un pārbaudīt, vai iestādes tiešām pilda likumu. Cik amatpersonas desmit gadu laikā sodītas par naudas šķērdēšanu, neviens nezina.

Reinis Grāvītis

Reinis Grāvītis
Ministru kabineta preses sekretārs

“Grūti spriest, ņemot vērā, ka nav šo lēmumu. Daļa no lietām, protams, nav publiski zināmas. Mēs varam pieļaut, ka daļā lietu tiek lēmums pieņemts, tāds kura secinājums ir, ka tas nav par rīcību ar finanšu līdzekļiem, bet kāds citāds spriedums vai rezultāts.”

Par to, ka informācija ir nepilnīga liecina preses arhīvos atrodamas ziņas, ka 2017.gadā Veselības ministre Anda Čakša  par neatbilstošu naudas terēšanu no amata atlaida Valsts asinsdonoru centra direktori Ivetu Ozoliņu. Ziņojumu par to neviens nav publicējis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Valsts kontrole ieplānojusi nākamgad revidēt, kā iestādes izvērtē valsts amatpersonu atbildību par pārkāpumiem, vai un kā tiek piedzīti zaudējumi. Tad arī pārbaudīs, vai tiešām iestādēs tik maz konstatēti pārkāpumi par finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Valsts kontrolieris uzskata, ja tiek publicēti civildienesta ierēdņu pārkāpumi, tas pats būtu jādara arī ar citu valsts amatpersonu nodarījumiem, piemēram, valsts kapitālsabiedrībās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas