tv3.lv

Caur Latviju Eiropā turpinās Baltkrievijas lētā spirta imports

VID statistika rāda, ka no Baltkrievijas ievestā degvīna apjoms 2020. un 2021. gadā turpinājis pieaugt.

Janvāra sākumā Lietuvā gandrīz krita valdība. Jo pretēji ieviestajām sankcijām pret Baltkrieviju, Lietuvas dzelzceļš uz Klaipēdas ostu turpināja un arī šodien turpina vest kālija sāls kravas. Arī mēs gada nogalē stāstījām par sankciju sarakstos iekļauto Baltkrievijā ražoto naftas produktu eksportu caur Latviju.

Šobrīd mums zināms, ka kāds Latvijas alkohola ražotājs vērsies vairākās ministrijās, iesakot ierobežot Baltkrievijas valstij piederošās rūpnīcās ražotās spirta produkcijas ievešanu Latvijā un caur Latviju pārējā Eiropā. Tā ir būtiska rūpniecības nozare, kas Lukašenko režīmam ienes miljoniem eiro un dolārus.

Aleksandrs Lukašenko
Pašpasludinātais Baltkrievijas līderis

“Ja viņi mūs ne tikai tramdīs, tā kā viņi to šobrīd dara, pavērsīs pret mums armiju, centīsies iebiedēt mūs, un nolikt mūs uz izdzīvošanas robežas, ieviešot sankcijas un tā tālāk, bet pat draudēs mums, kā viņi to šobrīd dara. Es tagad runāju kā Savienoto valstu savienības priekšsēdētājs. Mēs tad ”iemauksim” tā, ka maz neliksies. Tāpēc ar mums nevajag iesaistīties. Mūs nav iespējams uzvarēt.”

Šos vārdus pašpasludinātais Baltkrievijas līderis šonedēļ veltīja rietumiem – arī Latvijai. Tikmēr “TikTok” un citās vietnēs atrastos video iespējams izsekot kā no tuviem un tāliem Krievijas reģioniem uz Baltkrieviju Ukrainas pierobežā arī šonedēļ turpina transportēt vilcienu sastāvus ar bruņu tehniku. Militārie analītiķi brīdina – ja Krievijas plāns ir uzbrukt arī Ukrainas galvaspilsētai Kijevai, tas notiks no Baltkrievijas.

Krievija ir izvietojusi ap 100 000 karavīru. Galvenokārt ziemeļos un austrumos. Bažas, ka notiks līdzīgi, kad Krievija anektēja Krimu 2014. gadā. Bet Krievijas spēki ir Baltkrievijā. Un ir bažas, ka tie varētu uzbrukt galvaspilsētai Kijevai no Ziemeļiem.

Kijevā 2020.gada augustā tauta Lukašenko pateica, ka pietiek. Tomēr vēlēšanas nozagušais pēdējais Eiropas diktators spējis ar spēka struktūru stingro roku nemierus apspiest, opozicionārus vai nu arestēt, vai arī izdzīt uz ārzemēm. Līdz šiem asiņainajiem notikumiem arī Latvijā politiķi cerēja, ka starp Kremli un Eiropu Lukašenko izvēlēsies otro. Pievērām acis uz žurnālistu un politiķu arestiem, jo bija izdevīgi turpināt tirgoties. Un Baltkrievijas puse to prasmīgi izmantoja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ēkas logi jau labu laiku ir tumši. Latvija ar šo valsti diplomātiskās saites ir sarāvusi, bet ekonomiski mēs sadarbojamies un ļoti cieši. Vai jūs vēlaties zināt, kāds ir mūsu zīmols spēks? Mēs esam savākuši savas labākās idejas un sasniegumus kopš 1893.gada.

2015. gada jūlijā Baltkrievijas Republikas prezidents parakstīja dekrētu N326 ”Par Baltkrievijas alkohola holdinga izveidi”. Tā nosaukums ”Minsk Kristal”. Zem viena jumta tiek apvienotas 8 valstij piederošas alkohola rūpnīcas. Savukārt to pārvalda Baltkrievijas valstij piederošs koncerns “Bel Gos Pisch Eprom”. Tas apvieno neskaitāmus pārtikas ražotājus, sākot no cukura un konfektēm, beidzot ar rapšu eļļu un zaļajiem zirnīšiem.

Igors Šustovs
“Minsk Kristal” ģenerāldirektors

“Mūsu produkcijas eksports ir palielinājies. Mēs vedam vairāk nekā uz 30 valstīm. Strādājam visos kontinentos. Un šobrīd eksports sastāda 30 miljonus dolāru, kas nav maz.”

Hodinga Minskas Kristāls Interneta mājas lapā teikts, ka Latvijā viņus pārstāv Rīgā Elijas ielā 21 (dažu soļu attālumā no slēgtās Baltkrievijas vēstniecības) reģistrētā SIA “Belpiščeprom”. Tā ir Baltkrievijas valstij piederošā alkohola holdinga oficiālais produkcijas dīleris Eiropas Savienībā.

Kā liecina informācija Uzņēmuma reģistrā no 2015.gada “Belpiščeprom” saimnieko šajās apjomīgajās muitas noliktavas telpās Lubānas ielā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Firmas gada pārskatos redzams, ka tās tirdzniecības apjoms tieši 2020.gadā dubultojies. Ja līdz tam gadā kompānija apgrozīja piecus līdz sešus miljonus, tad 2020.gadā tie bija gandrīz 11 miljoni eiro.

No pagājušā gada septembra firma ievākusies vēl vienā noliktavā Mārupē. Visticamāk tāpēc, ka tirdzniecības apjomi turpina augt. Kā liecina mūsu rīcībā esošā informācija, kāds Latvijas alkohola ražotājs ir nosūtījis vēstuli vairākām Latvijas ministrijām ar lūgumu ierobežot šīs Baltkrievijas valstij piederošās kompānijas darbību Latvijā. Vēstulē teikts, ka Latvija tiek izmantota, lai lēto Baltkrievijas spirtu caur Latviju ievestu tālāk Eiropā. Tāpēc mudināts Ārlietu ministrijai ieteikt Eiropas Komisijai nākamajā sankciju paketē iekļaut arī spirta produktu ražotājus. Vēstulē minēts, ka Lukašenko režīms subsidē ražotājus, tas tiem ļauj saražot lētu spirtu un ar to izkonkurēt Latvijas un Eiropas ražotājus. Tam piekrīt arī Latvijas ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns.

Māris Andžāns
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks

“Situācijas nav salīdzināmas, jo Eiropas Savienībā strikti noteikts, cik stingras drīkst būt no Latvijas vai kādas citas valsts atbalsts un kurā brīdī vienkārši nedrīkst vairāk naudas dot uzņēmumiem. Un tādējādi radīta nevienlīdzīga situācija. Baltkrievijai jāsāk ar to, ka faktiski visa ekonomika ir Krievijas subsidēta, gan dabasgāze subsidēta, jēlnaftas piegāde un arī atomelektrostacija, ko uzbūvēja faktiski Krievijas tehnoloģijas un ar Krievijas kredītu. Līdz ar to būtībā visi energoresursi, arī ja Latvijas kontekstā, mēs raugāmies un ne tikai Latvijas kontekstā, kā ir augušas elektrības cenas, tad Baltkrievijā lielā mērā to jau pašā pamatā rūpniecību subsidē Krievija, līdz ar to pat tādā līmenī nevar runāt par vienlīdzīgu konkurenci.”

Kā šodien ziņoja valdība, no amata atbrīvoti koncerna priekšsēdētājs Aleksandrs Zabilo un Staņislavs Otisons. Viņš vadīja kompāniju “Minskas kristāls”.

Holdinga “Minskas Kristāls” un “Bel Gos Pisch Eprom” vadību Baltkrievijas dienesti pirms trim gadiem pieķēra kukuļņemšanā. Notika aizturēšanas. Jaunos abu kompāniju vadītājus 2019.gada decembrī savā kabinetā personīgi nozīmēja Aleksandrs Lukašenko. Un brīdināja, ka neviens korumpants netikšot saudzēts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aleksandrs Lukašenko
Pašpasludinātais Baltkrievijas līderis

“Es gribu, lai jūs ņemat vērā, ka nekādas piedošanas par padoto un viņu priekšnieku korupciju nebūs. Tas ir signāls mūsu vadītājiem. Ja tavs padotais ir blēdis, tad man uzreiz rodas jautājums par tevi, kā priekšnieku.”

Latvijā strādājošās firmas vienīgais valdes loceklis Aleksandrs Matijevskis neatrada laiku aprunāties ar “Nekā personīga”.

SIA “Belpiščeprom” atbilde “Nekā personīga”:

”Uzņēmums SIA Belpiščeprom ir ļoti uzmanīgs pret savu reputāciju. No Jūsu vēstules izriet informācija, ka Jūsu rīcībā ir informācija par Latvijas uzņēmēju pārmetumiem, ka SIA Belpiščeprom veic negodīgu tirgus praksi. Līdz ar to lūdzam sniegt SIA Belpiščeprom FAKTUS, kas apstiprina šo apgalvojumu. Turklāt mums ir pamats uzskatīt, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma 2020.-2021. gadā piegādātajiem spirtu saturošiem produktiem, visticamāk, vietējie ražotāji izmantojuši Latvijas iedzīvotājiem pieejamo dezinfekcijas līdzekļu ražošanā.”

VID statistika rāda, ka no Baltkrievijas ievestā spirta apjoms pēdējo divu gadu laikā turpinājis pieaugt. Atlasot muitas sistēmā preces tikai ar kodu, ar ko tiek apzīmēts degvīns, var redzēt, ka 2020. gadā Latvijā no Baltkrievijas ievests 1  452 000 litru. Bet 2021. gadā 2 284 000.

Māris Kučinskis
Bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents

Nekā personīga: “Jautājums, vai situācijā, kad Baltkrievija ir šai reģionā drauds drošības ziņā, ir pareizi atbalstīt ar valūtu šos uzņēmumus, kas ved iekšā Latvijā, šo te lēto spirtu un konkurē ar mūsu uzņēmējiem vistiešākajā veidā.”

Māris Kučinskis: “Nu pirmais jautājums – es domāju un ceru, ka tas uzņēmums nav sankciju sarakstā.”

Nekā personīga: “Vēl nav sankciju sarakstā. Latvijas uzņēmējs saka, ka sestajā paketē būti labi arī spirtu ielikt.”

Māris Kučinskis: “Zināmā mērā tas mazliet atgādina Latvijā slaveno olu stāstu ar ukraiņiem. Kad kāds pasaka, ka šeit ražos, bet izkontrolēt, ka tas nav vienkārši reeksports. Tā kā es noteikti būtu pievērsis uzmanību. Tas būtu tāds pozitīvais lobisms no Latvijas puses paskatīties un izpētīt šo jautājumu. Tā, godīgi sakot, man ir pirmā dzirdēšana.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ainars Latkovskis
Saeimas deputāts

Ainars Latkovskis: “Šeit ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī drošības iestādēm būtu jāsaprot, kas tad realitātē notiek.”

Nekā personīga: “Šobrīd tiek gatavoti jaunie sankciju saraksti, Latvijas uzņēmēji, kuri šobrīd nespēj konkurēt ar šo te nodempingoto cenu, kas ir radīta Baltkrievijā, saka, ka šos produktus arī vajadzētu iekļaut šajā sankciju sarakstā.”

Ainars Latkovskis: “Nebūtu brīnums, jo tie citi produkti un izejvielas, kas ir noteiktas, tās noteikti atņem ienākumus Lukašenko režīmam viņi, ko arī var, to arī dempingo. Tas  jau arī ar tām pašām cigaretēm bija redzamas ļoti bieži. Šīs cigaretes ir ar visām akcīzes markām. Un tā nostāja  Lukašenko režīmam ir – nav jau svarīgi, ka viņas tiek nopludinātas kontrabandā, citur, galvenais, ka akcīze ir samaksāta Baltkrievijā, līdz ar to šis jautājums ir drošības jautājums.”

Māris Andžāns
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks

“Latvijā ir salīdzinoši jauna pieredze. Skaidrs, ir bijusi darīšana ar citu valstu sankcijām, bet nu tik tuvs, kam kaimiņš ar relatīvi lielu sadarbību, tā ir salīdzinoši jauna situācija. Protams, Krievija bijusi un tagad Baltkrievija. Un vienmēr ir tā ar sankcijām – kur ir sankcijas, tur arī ir pārkāpēji. Vai tā ir Ziemeļkoreja vai Irāna. Vienmēr ir dažādas metodes, kā to izdarīt. Nu, šobrīd, protams, izskatās, ka ir iztrūkumi, caurumi. Līdzīgi arī Lietuvā bija liels skandāls un gandrīz krita valdība saistībā arī ar kravu pārvadājumiem. Līdz ar to arī Latvijai ir jāstrādā tālāk, lai aizlāpītu caurumus, ja tādi ir.”

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm