Bjorka atklāj, ka viņas priekštecis amatā mudinājis veikt “koruptīvu darījumu”, no kā viņa atteikusies

Mobings, bosings un Putina atbalstīšana – šādus pārmetumus saņēmusi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore. Anonīmas vēstules pārpludinājušas Kultūras ministriju un “Nacionālās apvienības” politiskā vadība šādam spiedienam padevusies. Tikmēr aktieri, kuri pārmetumus dēvē par murgainiem izdomājumiem, visas iesaistītās puses lūdz nepaļauties provokācijām un vēlmei šķelt latviešus un krievus, vēsta “Nekā personīga”.

Kaislības un intrigas ir katra teātra neatņemama sastāvdaļa. Bet pēc Putina asiņainā uzbrukuma Ukrainai īpaši saspringta gaisotne izveidojusies šeit – Rīgas senākajā teātrī.

Dana Bjorka
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore

“Šajā sarežģītajā laikā mēs visi ar sāpēm sirdī sekojam līdzi notikumiem Ukrainas teritorijā. Mūsu teātris ir kategoriski pret karu un agresiju. Mēs paužam atbalstu Ukrainas tautai, tāpat aicinām Latvijas sabiedrību nevērsties pret krievu valodu un Latvijas krieviem, kam nav nekādas saistības ar citas valsts rīcību. Lūdzam tos, kuru dzimtā valoda ir krievu, savukārt, būt iecietīgiem un smalkjūtīgiem. Neviens no mums tiešā veidā nevar ietekmēt situāciju Ukrainā, bet katra spēkos ir neielaist naidu mūsu kopējās mājās – Latvijā. Teātris turpina strādāt Jums un runāt par tām vērtībām, kas vieno cilvēkus. Kļūsim par atbalstu viens otram. Lai karš drīzāk beidzas. Paldies, ka šodien esat ar mums. Patīkamu skatīšanos.”

Kopš kara Ukrainā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris visas savas izrādes sāk ar šiem teātra direktores vārdiem. Dažreiz to pavada pāris neapmierinātu skatītāju bubināšana, bet pārsvarā teātra nostāju visi sveic ar aplausiem.

Dana Bjorka teātri vada pēdējos piecus gadus. Tie esot bijuši grūti ne tikai Covid-19 ierobežojumu dēļ. Viņas priekštecis amatā Eduards Cehovals direktora krēslā sēdējis 27 gadus. Viņa laikā kolektīvs atzīmējis 9. maiju, vīriešu dienu 23. februārī un sieviešu dienu 8. martā. Attiecības ar padotajiem, Bjorkas vārdiem runājot, bijusi kā varas vertikāle. Šo pieeju Bjorka centusies mainīt.

Dana Bjorka
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore

“Mēs esam divi dažādi cilvēki, ar dažādiem uzskatiem, un viņš manī ir vīlies. Viņš cerēja, ka, cīnoties par mani kā par tādu jaunu direktori, viņa vietā es būšu uzticīga viņa principiem, viņa redzējumiem un viņa iesāktajam ceļam teātrī. Bet mans skatījums izrādījās krasi diametrāli pretējs, un viņš man to joprojām nevar piedot.”

Taujāta, kādi bija Cehovala principi, Bjorka neslēpj: “Viņa laika posmā ir daudz skaistā bijis uz skatuves, tāpēc noteikti negribu nopelt viņa darbu 27 gadu garumā. Bet, protams, bija ieņemts izteikti tāds prokrieviskais kurss – mūsu teātri vairāk atpazina Krievijas Federācijā, tā kā visas šīs maksimāli ciešās saites tika veidotas ar Krieviju.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzreiz pēc Ukrainas kara sākuma “Nekā personīga” iepriekšējo teātra direktoru sastapa Maskavas namā. Šī vieta tradicionāli devusi pajumti pret Latvijas neatkarību noskaņotām biedrībām un aktīvistiem. Regulāri uzņēmusi ietekmīgus Krievijas politiķus un viedokļu līderus.

Kā liecina uzņēmuma reģistra dati, Eduards Cehovals ir iecelts par pārstāvi Latvijā reģistrētai filiālei, kas pārstāv Maskavas pilsētas Valsts unitāro uzņēmumu “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs”. “Maskavas namu” skāra arī kara dēļ ieviestās sankcijas.

Kā šonedēļ apstiprināja Tieslietu ministrija, Maskavas sēdeklis Rīgā ir iesaldēts – joprojām ir spēkā aizliegums ēku pārdot, dāvināt, apķīlāt vai arī kādam iznomāt.

Eduards Cehovals
Maskavas unitārā uzņēmuma “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” Latvijas filiāles vadītājs (2022.gada 10.aprīlis)

“Ir, kā ir. Kā būs – tā būs. Pateiks – aizvērt, rupji sakot. Nu, aizvērs. Atvērt. Atvērs. Mēs esam izpildītāji. Lietotāji. Mēs nepieņemam lēmumus. Tas ir pats galvenais.”

Bijušais teātra direktors pirms nonākšanas “Maskavas namā” vadīja “Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra garantu biedrību”. Tā vāc naudu no uzņēmējiem, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem aktieriem, pirktu tērpus izrādēm, apmaksātu meistarklases un citādi atbalstītu teātri.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Biedrībai bija valsts piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Rīgas dome teātra telpās biedrības vadītājam bez maksas pat nodeva kabinetu. Dana Bjorka apgalvo, ka teātra grāmatvedībā nebija atrodamas atskaites par biedrībai saziedotās naudas izlietojumu. Garantu biedrības biedri, piemēram, uzņēmēji Kirovs Lipmans un Aleksejs Šeiņins, bijuši pārsteigti, ka valsts biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu 2021. gada janvārī atņēma.

Valsts ieņēmumu dienests “Nekā personīga “neatklāj, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Biedrības grāmatvede “Nekā personīga” skaidro – viņai nebija pilna informācija par naudas darījumiem, lai spētu sagatavot gada pārskatu. Cehovals biedrības vadītāja amatu zaudēja.

Baiba Bērziņa
Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra garantu biedrības grāmatvede

“Lai sagatavotu gada pārskatu, ir nepieciešama informācija. Ja tās informācijas ir nepietiekami un nevar sniegt skaidru priekšstatu, tad es to nevaru izdarīt.”

Lūgta precizēt, vai runā par naudas ienākšanu un iziešanu, Bērziņa atzīst – nebija atgriezeniskās saites ar tā laika direktoru, kas bija Eduards Cehovals. Tur tad nesaprašanās sanāca. Līdz ar to pazaudējuši statusu.

Irīna Pīgozne
Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra garantu biedrības locekle

“Nu, lūk, un aizejot prom no biedrības un aizejot vadīt “Maskavas namu”, Garantu biedrības dalībnieki vai biedri bija sapratuši, tikai tad viņam aizejot, ka biedrība pa šo laiku ir zaudējusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Un arī, protams, tās attiecības bija ļoti, ļoti polarizējušās ar teātra vadību. Dialoga nebija. Un skaidrs, ka mēs tieši kāreiz tajā laikā, tas bija 2021. gads, marts, aprīlis, maijs, mēs ļoti daudz laika pavadījām Zoom, sarunājoties un analizējot, skatoties, lai saprastu vispār – ko darīt, vai un kā reanimēt biedrību. Kā reanimēt attiecības un šeit kā reiz Danas Bjorkas pozīcija un Danas Bjorkas spēja būt konstruktīvai, produktīvai, atvērtai, godīgai. Viņas tas godīgums un cieņa ir viņas vērtība un tas uzrunāja burtiski katru.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Protams, ka tas Cehovals kļūdījās. Viņam bija prātā, ka viņš vot ieliks jaunu direktori un būs spējīgs visu darīt, ko viņš gribēs. Viņš jau nedomāja, ka viņš aizies no teātra. Viņš tikai gribēja komandēt. Joprojām. Un viņam bija galvā ideja, ka, lūk, būs jauna un viņš regulēs viņu. Bet Bjorka izrādījās ļoti principiāla, ļoti interesants cilvēks. Viņa neatļāva komandēt viņu. Viņa pati visu risināja. Es to visu labi saprotu, mīļais. Pieļauju, ka viņš dabūja pāris cilvēkus, kas tieši ar šo nodarbojas, lai viņu noņemtu nost. Danu. Tāpēc, ka viņam skaudība, liela skaudība. Viņš redz, ka viņš nav vajadzīgs teātrim,” atzīst Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra garantu biedrības loceklis Kirovs Lipmans.

Dana Bjorka publiski nesaka, ka līdzās diviem medijos plaši iztirzātiem gadījumiem ar atlaistajiem aktieriem, kuri tiesājušies par it kā neciešamiem darba apstākļiem, skandāla cēlonis būtu iepriekšējais teātra direktors. Bet viņa atceras kādu spilgtu epizodi, kas abu attiecības pilnībā sabojāja.

  • Dana Bjorka: “Es saskatīju vienā mēģinājumā tādu koruptīvu noskaņu, teiksim tā.
  • “Nekā personīga”: Bet tā darbība koruptīvā bija saistībā ar ko?
  • Dana Bjorka: “Nu, es saskatīju tajā. Man lūdza parakstīt dokumentu, kur cipari nesakrita ar realitāti.”
  • “Nekā personīga”: Kā tieši?
  • Dana Bjorka: “Es ienācu teātrī, bija viesizrādes ar Krieviju. Un tās viesizrādes tika organizētas ar iepriekšējo vadību. Es ienācu un zvanu tagad uz Krieviju tai festivāla producentei un saku: “Labdien, esmu jaunā direktore. Lūdzu, sakiet, kas ir jādara, kas no mūsu puses ir vajadzīgs, kādi dokumenti, kādas tāmes? Es esmu gatava!” Un pretī dzirdu pēc nelielas pauzes atbildi: “Es ar jums nerunāšu, es runāšu tikai ar Eduardu Cehovalu.” Un tad es palūdzu iepriekšējo vadītāju, viņš bija laimīgs palīdzēt, kā pārņemt viņa iesākto projektu, pabeigt un startēt kā producentam tajā. Un tad sekoja viens dokuments, ka viņš man lūdza ar savu parakstu apliecināt, ka viesizrādēm ir izlietota X summa, kura bija daudz, daudz lielāka par to Y summu, ko mūsu teātris tiešām izlietojis. Un es teicu, ka nelikšu savu parakstu. Es vienkārši atteicos. Nē, nē, nē un nē. Lūk. Kā tur tālāk risinājās tās lietas, kas uz mani vairs neattiecas, es to nezinu.”

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī strādā no Putina režīma atmukušie aktieri un arī Krievijas režisors Sergejs Golomozovs. No kara plosītās Ukrainas atbraukusi talantīga grimmētāja. Teātris organizē latviešu valodas kursus, jo ne visi darbinieki labi pārzina valsts valodu. Aktieri publisko skandālu smagi pārdzīvo un uztver kā uzbrukumu arī viņiem pašiem.

Ņikita Osipovs
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris

“Godīgi sakot, man ir šoks. Es lasu Facebook, un es vispār nesaprotu, kas notiek, jo teātrī viss ir mierīgi, mums ļoti laba, darbīga atmosfēra un tas viss, kas nāk no ārpuses, no teātra, tam nav nekādas saites ar mūsu iekšējo dzīvi. Pilnīgi nav nekādas.”

“Un tas bija tā pēkšņi – “ķipa”, ko!? Ā, mums tādas problēmas!? Tad, ne tas, ka mums tur izrādes jātaisa, savstarpēji aktieru konflikti par to, kā jāspēlē, kur jāspēlē. Tas vienmēr ir tā – segu no viena uz citu velkam. Bet pēkšņi izrādas mums ir citas problēmas,” saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Vitālijs Jakovļevs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rodions Kuzmins
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris

“Kā kāds var to pateikt – anonīmi kaut kur aiz muguras. Nu lai tādu runā, man tieši acīs neviens to nevar pateikt. Baidāties? Ko jūs baidīties, ja tas ir taisnība? Man tas ir apnicis. Ļoti. Ar šādām emocijām es gāju katru dienu uz skatuves. Šodien mums ir (izrāde) “Lūk tā” ar Coja dziesmām, kur es varu savu to enerģiju kaut kā atdot. Bet tas ir arī grūti. Jāsaņemas. Katru dienu es šaubos – tādas lietas runāt par tādu tēmu… Tagad spekulēt. Tas ir ļoti zemi.”

Bet anonīmās vēstules par Bjorkas it kā Putina atbalstošo politiku, mobingu un bossingu tomēr spēja ietekmēt “Nacionālās apvienības” kultūras ministru. Lai gan vēl pagājušajā gadā tiekoties ar ministru un valsts sekretāri saņemts vēlējums turēties un solījums, ka direktore pēc izvērtējuma darbu varēs turpināt.

“Nekā personīga”: Tad tajā pirmajā sarunā, kurā kultūras ministrs vēlēja veiksmi un turēties – tur bija runa par to, ka līgums ar jums tiks pagarināts?

Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore: “Es pārprasīju, vai mēs turpinām, vai viss notiek? Un tad tā bija valsts sekretāra, kura teica, nu ja. Turpinām, mēģinām, ejam uz priekšu. Un tad pēc nedēļas sekoja šī saruna. Es kaut ko nezinu pēc jūsu acīm?”

“Nekā personīga”: Nē, es šodien runāju ar valsts sekretāri, un precīza, skaidra atbilde no viņas nebija – vai jums ir solīts, vai nav solīts.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore: “No viņas nav pateikts, ka es jums solu vai kaut kā tā. Es viņai pārprasīju: “Nu, Dace, vai mēs turpinām?” Viņa teica: “Jā, jā – būs lēmums”. Būs lēmums – tā viņa teica. Bet pēc visa tā man lika saprast, ka tagad būs procedūra – darba izvērtējums un darbojamies tālāk.”

  • “Nekā personīga”: “Tad nebija tāds brīdis, kad jūs domājāt, ka vienkārši automātiski pagarināt līgumu pēc izvērtējuma?”
  • Dace Vilsone, Kultūras ministrijas valsts sekretāre: “Pieci gadi ir ļoti garš laika periods…”
  • “Nekā personīga”: Es vairāk “velku” uz to, vai tās vēstules jūs tā kā pamudināja tomēr to konkursu rīkot?
  • Dace Vilsone, Kultūras ministrijas valsts sekretāre: “Krievu drāmas teātrī ir bijušas šo piecu gadu laikā nu tādas diezgan lielas izmaiņas gan, kad iepriekšējais vadītājs beidza darba attiecības, jaunā vadība sāka darbu. Pa starpu mums ir, protams, arī visa šī lielā ietekme, kas ir Krievijas kara sakarā. Teātris nav bijis mierīgs un mēs esam dažādas vēstules, pamatotas un nepamatotas, saņēmuši dažādos periodos.”
Dana Bjorka
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore

“Pēc likumdošanas viss jau ir korekti. Vienkārši šoks sabiedrībā ir tāpēc, ka tāda prakse sen nav piekopta no ministrijas puses. Ka vienkārši automātiski tika pagarināti tie citi līgumi. Bet te pēkšņi… It kā pēc juridiskās likumdošanas viss ir korekti, nekas nav pārkāpts. Līgums tiešām beidzās, un tagad ministrijai ir visas tiesības izsludināt konkursu, ko viņi arī dara. Rada šo ažiotāžu ap šo notikumu, ka tas ir precedents, ka ar citiem tā netika darīts.”

“Jūsu raidījums saucas “Nekā personīga”, tā kā es arī varu atbildēt – nekā personīga. Es biju aicinājis uz sarunu Danu Bjorku. Direktori. Mēs pārrunājām lietas un tiešām nekā personīga. Es tiešām augstu vērtēju Bjorkas kundzes paveikto. Un domāju, ka Bjorkas kundze varētu arī ļoti labi turpināt šo darbu. Taču mēs arī nevarējām nereaģēt uz šīm anonīmajām, arī vēstulēm, kuras nav anonīmas. Ceru, ka šis konkurss saliks visu savās vietās un ir ļoti liela iespējamība, ka Bjorkas kundze varēs turpināt savu darbu,” pauda kultūras ministrs (“Nacionālā apvienība”) Nauris Puntulis.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone sola, ka konkursa sarīkošana un pretendentu izvērtējums varētu notikt tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm