Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“airBaltic” biznesa plāns paredz iznomāt trešdaļu ar valsts atbalstu iegādāto lidmašīnu
Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” mainījusi biznesa plānu, un tas tagad paredz citām aviokompānijām iznomāt līdz pat trešdaļai tās flotes, kuras iegādē izmantots arī valsts atbalsts, vēsta “Nekā personīga”.
Kopš pandēmijas sākuma “airBaltic” ieguldījusi 340 miljonus eiro, bet kopā ieguldījumi šajā kompānijā tuvojas 600 miljoniem. Satiksmes ministrijai tagad pieder 96% uzņēmuma akciju. Kad bija jāpārliecina valdību un sabiedrību par atbalsta piešķiršanu, lidsabiedrība stāstīja, ka Latvijas tūrisms, lidosta “Rīga” un ekonomika kopumā, pateicoties “airBaltic”, pelna miljardus. Izrādās, aviosabiedrība mainījusi biznesa plānu un līdz pat trešdaļai tās flotes, kuras iegādē izmantots arī valsts atbalsts, iznomā citām aviokompānijām.
Nonākot pandēmijā, “airBaltic” atlaida 40% darbinieku, taču neatteicās iegādāties jaunas “Airbus” lidmašīnas. Tās bija biznesa plāna galvenā atslēga, lai vērtu vaļā jaunus maršrutus un tiktu pie peļņas.
Saskaņā ar “airBaltic” un Satiksmes ministrijas pirms diviem gadiem stāstīto, jaunās lidmašīnas bija tik izdevīgas, ka 12 vecos, Bertolta Flika laikā pirktos, “Bombardier” lidaparātus pārstāja izmantot, lai gan joprojām par tām turpina maksāt līzingu.
“airBaltic” pasūtīja 50 “Airbus A220” lidmašīnas, 36 jau ir uzņēmuma rīcībā. Visā pasaulē lido tikai ap 210 tādiem gaisa kuģiem.
Lidojumu dati rāda, ka solīto jauno maršrutu vietā pagājušajā rudenī un ziemā lidmašīnas stāvēja neizmantotas. Daždien uz skrejceļa palika pat 12, tā bija vairāk nekā trešdaļa tobrīd “airBaltic” flotē esošo “Airbusu”.
Novembrī aviokompānija atrada veidu, kā jaunās un spožās lidmašīnas tomēr izmantot peļņai. Divas no tām sāka lidot Skandināvu aviolīniju reisos, Ziemassvētku brīvdienās – vēl divas devās “Lufthansas” grupas uzņēmuma “Eurowings” maršrutos. Šādu biznesa modeli aviācijā sauc par “wet lease”. Lidsabiedrības viena otrai regulāro pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iznomā savas lidmašīnas ar visu apkalpi. “airBaltic” savulaik ar vecajām lidmašīnām šādi strādājis Vjetnamā un Beirūtā, tagad atklāj uzņēmums.
Pavasarī Eiropa atsāka ceļot, bet lidsabiedrības tik ātri nevarēja atrast darbiniekus pandēmijas laikā atlaisto vietā un arī lidmašīnu trūka. Pieprasījums pēc “airBaltic” neizmantotajiem “airbusiem” un apkalpes pieauga.
Skaidrojot, cik lido un cik iznomāts, “airBaltic” ziņo, ka iznomājis 11 gaisa kuģus ar apkalpi. Tomēr “FLigthradar24” datu bāze rāda citu ainu. Atsevišķās dienās svešos maršrutos bijušas noslogotas 13 lidmašīnas. Tā ir puse no tobrīd visiem gaisā esošajām “airBaltic” lidaparātiem. Ieskaitot tos gadījumus, kur viena un tā pati lidmašīna dienā apkalpo gan “airBaltic”, gan citus reisus, skaitlis ir vēl lielāks.
Sākumā lidmašīnu iznomāšanu lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss pamatoja ar Krievijas un Ukrainas tirgus zaudēšanu. “airBaltic” līdz karam bija regulāri lidojumi uz Maskavu un Sanktpēterburgu Krievijā, kā arī Kijevu, Ļvovu, Odesu Ukrainā. Papildus tam lidsabiedrība regulāri nodrošināja čarterreisus Krievijas teritorijā. Zināms, ka šo pakalpojumu izmantoja Kontinentālās hokeja līgas komanda “Dinamo Rīga”. Kas lidoja, piemēram, šajā pagājušā gada novembra maršrutā Soči-Kazaņa-Tatarstāna. “airBaltic” neatklāj. Bet, pat ieskaitot čarterlidojumus, Krievijas un Ukrainas reisi neatbilst 11 gaisa kuģu noslodzei.
Tagad Satiksmes ministrija un “airBaltic” spiesti atklāt, ka plāns iznomāt lidmašīnas ir iestrādāts uzņēmuma stratēģijā, ko pandēmijas laikā apstiprinājusi gan ministrija, gan Eiropas Komisija.
“Es esmu ļoti apmierināts ar “airBaltic” vadības darbu pēdējos gados, ņemot vērā, kāda aviācijā ir bijusi liela krīze saistībā ar pandēmiju. Pēc vienošanās ar akcionāriem ir arī izmainīts biznesa modelis, koncentrējoties ne tikai uz bāzēm Baltijas valstīs, bet, diversificējot riskus, arī citās valstīs un, pieņemot stratēģisku lēmumu nodarboties ar lidmašīnu iznomāšanu ne tikai ar regulārajiem pasažieru pārvadājumiem.”
Tas arī ir viens no uzņēmuma vadības uzdevumiem – pēc iespējas ātrāk atgriezties pie pelnītspējas, pie garantētas peļņas, neatkarīgi no situācijas Baltijas valstīs.
- “Nekā personīga”: Šī lidmašīnu iznomāšana turpināsies?
- “airBaltic”: Jā, protams. Tas ir šis te jaunais biznesa modelis, kas ir faktiski akcionāru uzdevums.
Stratēģijā ierakstīts, ka “airBaltic” drīkstēs iznomāt līdz pat 15 lidmašīnām. Pirms diviem gadiem zīmētais scenārijs par 50 un pat 80 lidmašīnu nodrošinātiem reisiem ar Baltiju centrā izrādījies neizpildāms.
“Pēdējie plāni ir apmēram 80 lidmašīnas, tas varētu būt diezgan daudz Rīgas lidostai, diez vai šeit būtu pietiekams apjoms pasažieru, ko var apkalpot ar tādu skatu, tādēļ ir tikai normāli, ka “airBaltic” meklē citus tirgus.”
Pašiem lidmašīnu nepietiek
Maijā izrādījās, ka pēc lidaparātu nodošanas “Lufthansa” un Skandināvijas aviolīnijām, “airBaltic” nepietiek lidmašīnu savu maršrutu apkalpošanai. Tā nomāja Ukrainas, Maltas, Kipras un Rumānijas uzņēmumu lidmašīnas “airBaltic” pasažieru pārvadāšanai. No tām vecākajam lidaparātam ir 29 gadi.
“Visvairāk laikam ir šobrīd aizrādījumi par lidošanu ar vecām lidmašīnām, kas cilvēkus neapmierina.”
“Nekā personīga”: Tad viņi zvana un mēģina noskaidrot, vai tas ir vai nav viņu tiesību pārkāpums?
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja: Daži uzskata, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Dažādas lidmašīnu maiņas uz vecākām, sūdzības ir par to, ka samaksāts par konkrētu vietu, bet pēc tam citā lidmašīnā tā ir cita vieta.
“airBaltic” apgalvo, ka svešu lidaparātu noma nebija plānota. Tā rīkoties piespiedusi aizkavēšanās rezerves daļu piegādēs. Lidojumu dati rāda, ka astoņi no Latvijas aviokompānijas “Airbus” pašlaik nelido. Pēdējā gada lidojumu dati rāda, ka šī nav lielākais “noparkoto” lidmašīnu skaits, kāds lidsabiedrībai bijis, bet pirms gada pats Gauss “Nekā personīga” stāstīja, ka tieši astoņām lidmašīnām ir plānota apkope.
“Daži no “Airbus” piedzīvo savas pirmās padziļinātās apkopes pārbaudes. Šīs lidmašīnas pārtrauc lidot uz ilgāku laiku, un vēl astoņām lidmašīnām būs šāda pārbaude gadā no 2021. līdz 2022. gadam. Kas ir normāli.”
Šveices lidsabiedrība “Swiss” tāpat kā “airBaltic” bija starp pirmajiem “Airbus A220” pircējiem, tādēļ tās flotei ir arī līdzīgs vecums. “Swiss” ir 30 šī modeļa lidmašīnas, no tām tikai viena pašlaik nav gaisā. Arī citi “Airbus” izmantotāji nav publiski sūdzējušies par rezerves daļu trūkumu. “AirBaltic” informē, ka septiņas aviokompānijas lidmašīnas pašlaik Rīgas lidostā stāv bez dzinējiem, dažas no tām jau mēnešiem ilgi.
“Nekā personīga” sazinājās ar “Airbus”, kur mums apstiprināja, ka problēmas izejvielu loģistikas ķēdē tiešām pastāv. Dzinēju ražotājs “Pratt & Whitney” skaidro, ka aizkavēšanos galvenokārt izraisa kvalificētu darbinieku trūkums metāla lējumu nozarē. Uzņēmums prognozē situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ne “Airbus”, ne dzinēju ražotājs nekomentē ne Gausa izteikumus, ka problēmas saistītas ar rezerves daļu piegādēm no Krievijas, ne to, kādēļ tās neskar nevienu citu aviokompāniju.
Gauss: netiek nodedzināta valsts nauda
“airBaltic” vadītājs Martins Gauss apgalvo, ka šogad lidsabiedrības ieņēmumi sasniegs 90% no 2019. gada radītāja. Lielā mērā par to būs jāsaka paldies tieši lidmašīnu nomas biznesam. Arī ziemā “airBaltic” apkalpos citu aviokompāniju maršrutus, bet ne tik daudz, lai lidmašīnu nepietiktu pašu reisiem, viņš sola.
“Lidmašīnu un apkalpes iznomāšanas bizness ir atsevišķs “airBaltic” bizness, ar ko mēs nodarbojamies, tas ir ļoti ienesīgs bizness. Mēs piekritām šiem ilgtermiņa līgumiem, pirms mums bija informācija, ka mēs nesaņemsim dzinējus šīm lidmašīnām. Mums bija divas iespējas: mēs atceļam lidojumus, daudzas Eiropas aviokompānijas tā darīja šovasar, tūkstošiem lidojumu, “airBaltic” neatcēla lidojumus. Mēs transportējām pasažierus, bet mums bija jāpiesaista citas aviokompānijas, lai to izdarītu.”
“Mēs šāda veida darbības veiksim tikai tad, ja šādi līgumi nodrošina lielāku peļņu nekā lidmašīnu izmantošana regulārajos lidojumos. Covid-19 laikā, šā gada sākumā, prognozes bija daudz sliktākas nekā tas, ko mēs redzam realitātē. Es atceros ļoti labi, ka mums teica, ka mums būs pārāk daudz lidmašīnu un mums būtu jāatrod jaunas mājas šīm lidmašīnām, visas šīs lietas no mums pieprasīja. Bet mēs sagatavojām biznesa plānu un mēs to patiesībā īstenojām labāk nekā plānots. Ja skatāmies uz šo gadu, mums klājas labāk nekā domāts, tieši lidmašīnu iznomāšanas dēļ, jo mēs paņēmām īsto lidmašīnu skaitu, kam lidot ārpus mūsu tīkla,” viņš stāsta.
“Nekā personīga”: Pagājušajā gadā, kad bija diskusijas par to, ka “airBaltic” ir nepieciešama finanšu palīdzība, finanšu injekcija, plāns iznomāt līdz pat 15 lidmašīnām un apkalpi netika publiski apspriests.
Gauss: Nē, publiski nekad, bet mūsu biznesa plāna būtība nav dokuments, kas tiek turēts tikai uzņēmumā. Tas tiek prezentēts valsts iestādēm, Latvijas iestādēm, jo tas ir jāapstiprina, un Eiropas Komisijai.
Netika iedota nauda, kas tagad ir nodedzināta. Nauda tika iedota atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem, tā ir jāatmaksā atpakaļ valstij. Latvijas valsts atgūs šo naudu 100% apmērā. Bet “airBaltic” ir jābūt pelnošam, lai to varētu izdarīt. Lai kļūtu pelnoši, mums vajag vairāk lidmašīnu, mums jābūt lielākiem, jālido vairāk, lai radītu vairāk ieņēmumu, kas radītu peļņu. Sarūkot, tas kļūtu neiespējami. Tādēļ mēs turpinām mūsu biznesa plānu izaudzēt “airBaltic” līdz izmēram, kuru mēs varētu laist biržā, tā Latvijas valstij atgūtu savu naudu.
Karš atbrīvoja vairāk lidmašīnu, kas var nodarboties ar šo, tādēļ mēs to darījām.
“Nekā personīga”: Tajā brīdī jūs vēl nezinājāt par problēmām ar rezerves daļām un dzinējiem?
Gauss: Mums ir problēmas ar rezerves daļām visu laiku. Ir ļoti skaidra komunikācija par to, kad un cik daudzus dzinējus mēs dabūsim. Mēs tādu informāciju saņemam katru nedēļu. Pirms mēs noslēdzām līgumus, bija skaidrs, ka mums trūks trīs lidmašīnas, kas jau bija ieplānots. Bet tad tas pieauga.
Ietekme uz “Finnair” un “airBaltic”, kas atrodas pie robežas, ir ļoti nozīmīga salīdzinājumā ar citām Eiropas aviokompānijām. Tas nozīmē, ka mums vajag citus veidus, kā atsvērt šo ietekmi. Bet mēs nesūdzamies, mēs atrodam ceļus ārā no šīs krīzes.
Es domāju, ka nav pareizi teikt, ka “airBaltic” lido ar vecām lidmašīnām, jo mēs īstermiņā nolīgstam citas aviokompānijas. Ja mēs paskatāmies uz citu Latvijas aviokompāniju ar viņu vecajiem “Airbus”, kas ir pat vecāki, neviens par to nerunā.
Bet jā, mums ir daži cilvēki, kas galvenokārt izmanto “Twitter” un to uzpūš. Ar to ir jādzīvo. Mēs šogad būsim transportējuši vairāk nekā trīs miljonus pasažieru šajā gadā. Ja mēs tagad ņemam atsevišķus indivīdus, tos pašus trīs cilvēkus, kas visu laiku ir “Twitter”, tas piesaista lielu vietējo uzmanību, bet, paldies dievam, tikai šeit un tikai “Twitter”, jo pārējiem viss ir kārtībā.
Jau kopš ziemas “airBaltic” iznomā lidmašīnas un apkalpi, taču par to, ka kardināli mainīta uzņēmuma biznesa stratēģija, satiksmes ministrs atzīst tikai tagad. Plāns iznomāt trešdaļu ar valsts atbalstu pirkto lidmašīnu ir būtiska atšķirība no vīzijas par nacionālo aviosabiedrību, kas savieno Baltiju ar Eiropu. Milzu valsts ieguldījumi, uzņēmuma nozīme ekonomikā un fakts, ka “airBaltic” gandrīz pilnībā pieder valstij, nozīmē, ka sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumus, kā strādā šis uzņēmums un arī saņemt uz tiem atbildes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
