Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Advokāti: Rīgas apgabaltiesa patur apcietinājumā aizdomās par sadarbību ar Krievijas FSB turētos Bobiru, Dolgovu un Rjabikinu
Raidījumam “Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka Rīgas apgabaltiesa paturējusi apcietinājumā Latvijas pilsoņus, kurus Valsts drošības dienests (VDD) tur aizdomās par sadarbību ar Krievijas FSB.
Raidījums uzzinājis, ka šīs personas bijušas un ir saistītas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm.
Notikušais met ēnu arī uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, jo kratīšanas veiktas arī vienas augstas amatpersonas dzīvesvietā.
Krievijas Federālais drošības dienests jeb FSB, kuru deviņdesmito gadu beigās īsu brīdi vadīja arī Vladimirs Putins, ir tieši pakļauts Krievijas prezidentam. FSB faktiski ir Valsts drošības komitejas un NKVD pēctecis ar plašām pilnvarām un ap 350 000 darbinieku. Tieši FSB augsta ranga darboņi ar Novičok centās noindēt Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju. Visticamāk, šim specdienestam bija dots uzdevums likvidēt algotņu grupējuma “Vagner” līderi Jevgeņiju Prigožinu pēc sacelšanās pret Putinu, vērtē Ukrainas aizsardzības ministrija. FSB vāc informāciju un atbalsta Putinu viņa asiņainajā karā Ukrainā.
Augusta sākumā VDD aizturēja Latvijas pilsoņus aizdomās par FSB uzdevumā veiktām darbībām, kas vērstas pret Latvijas un tās iedzīvotāju drošību. Trīs personas apcietinātas, vienai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Rīgas apgabaltiesa pirms dažām dienām noraidīja apelācijas sūdzības, un tas nozīmē, ka viņi paliks apcietinājumā.
“Nekā personīga” šīs personas ir zināmas, tām ir bijusi un joprojām ir saistība ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm un to darbiniekiem. Par palīdzības sniegšanu naidīgās valsts specdienestam aizdomās tur kādreizējo Valsts policijas darbinieku Raiti Dolgovu, uzņēmēju Igoru Bobiru un juristu Aleksandru Rjabikinu. Par viņiem publiski zināms maz.
- Igoram Bobiram 2005. gadā naturalizācijas kārtībā piešķirta Latvijas pilsonība. Ilgus gadus vadījis apdrošināšanas kompānijas BTA Drošības dienestu. Patlaban ir līdzīpašnieks un valdes loceklis vairākās privātfirmās.
- Raitis Dolgovs līdz 2005.gadam bijis Kriminālpolicijas inspektors Rīgas reģionā Valsts policijā. Vēlāk pieņemts darbā Bobira vadītajā drošības dienestā BTA. Pēdējos gados strādā par privātdetektīvu. Valsts policijas mājas lapā uzrādīts, ka sertifikātu saņēmis 2000.gadā.
- Trešais apcietinātais ir jurists Aleksandrs Rjabikins. Viņš darbojas kā tiesnesis Saimnieciskajā šķīrējtiesā. Rjabikinam pieder uzņēmumi, kuri reģistrēti Igoram Bobiram piederošajā īpašumā Rīgā Klijānu ielā. Un ir arī kopīgs uzņēmums ar Bobiru “RC 7 Group.” Abi darbojas arī nodibinājumā Sertifikācijas akadēmija, kas gan ir likvidācijas procesā.
Saistība ar Bobiru joprojām ir arī Raitim Doglovam. Viņa firma “Meža biotops”, kas uzpērk īpašumus, reģistrēta Klijānu ielas adresē. Šajā uzņēmumā līdzīpašnieks ir arī Andrejs Podrezs, bijušai tiesībsargājošo un drošības iestāžu darbinieks. Podrezs VDD kriminālizmeklēšanā ir Dolgova aizstāvis .
Zvērināts advokāts, Dolgova aizstāvis Andrejs Podrezs norāda: “Pazīstu Raiti ļoti sen. Esam seni draugi. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņam ir noteikta attieksme pret šo kaimiņvalsti (Krieviju), it sevišķi pēc 2014.gada un darbībām Krimā. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka viņš nevarētu būt saistīts ar palīdzību šiem te dienestiem (kā FSB). Varētu būt viņu paziņu lokā kādai personai pazīšanās ar kādu, kurš vēl līdz kara sākumam ir bijis saistīts ar citu valstu drošības dienestiem.”
Arī apcietinātā Bobira aizstāvis advokāts Jānis Dambītis noraida pret viņa klientu vērstās aizdomas. Dambītis, arī bijušais tiesībsargājošo iestāžu darbinieks, zināms kā pietuvināts “Vienotības” politiķiem. Savulaik sniedzis padomus premjeram Einaram Repšem un vairākiem finanšu ministriem, kas arī tagad ir aktīvi “Jaunās vienotības” politiķi. Apcietināto Bobiru Dambītis pazīstot sen. Jo kopā darbojušies apdrošināšanas biznesā.
Tās darbības, par kurām ir runa, es nevarētu teikt, ka tās apraud Latvijas suverenitāti un drošību. Par to mēs vēl acīmredzot strīdēsimies lietā.
Tur nav runa, ka būtu fotografēti kādi stratēģiski objekti, vai kas cits, kas tiešām varētu apdraudēt Latvijas drošību. Nekas tāds tur nav.
Zinot viņa (Bobira) profesionalitāti, kad mēs bijām kolēģi, Es zinu arī viņa morālo nostāju. Īpaši viņa nostāju pret Krieviju. Zinot, ka viņš ir ukrainis, man ir grūti iedomāties, ka viņš būtu kaut kādus uzdevumus pildījis.
VDD kratīšanās pie aizturētajiem uzgājis ierīces, kas domātas prettiesiskām operatīvām darbībām. Advokāts Dambītis pieļauj, ka iespējams tādas Bobiram varētu būt saglabājušās no laikiem, kad viņš darbojās apdrošināšanas biznesā. Dambītis arī skaidro, ka Bobiram savas darba specifikas dēļ bija jākomunicē ar daudzu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Tai skaitā KNAB galveno operatīvo darbinieku, vēlāk Saeimas deputātu Juri Jurašu.
Viena tāda tikšanās fiksēta kriminālprocesa materiālos saistībā ar miljona kukuļa piedāvājumu Jurašam. Krogā “Brālis” 2015.gada rudenī tikušies ne vien kursa biedri Dambītis un Jurašs, bet sarunā klāt ir arī Bobirs. Bobirs Jurašu raksturo kā labu paziņu. Uzņēmējs minēts arī kā Juraša lauku īpašuma pircējs.
Kādi bija FSB uzdevumi, kurus pildīja Bobirs, Dolgovs un Rjabikins, drošības dienests neatklāj un intervijai nepiekrita. Kratīšanu laikā izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu.
VDD sāktā izmeklēšana par Latvijas pilsoņu iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestu met ēnu arī uz VID. Pie Raita Dolgova veiktās kratīšanas notika saimniecībā, kas viņam ir kopīga ar šķirto sievu. Viņa ieņem augstu amatu VID un Dolgovai piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
Natāliju Dolgovu par savu vietnieci savulaik izvēlējās VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks. Viņa pārvaldē ieņem Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amatu. VID Iekšējās drošības pārvaldei jāizmeklē iespējamu negodprātīgu VID auditoru, muitnieku un policistu rīcība. Tā var operatīvā ceļā vākt informāciju, novērot, noklausīties sarunas.
Kopdzīve ar apcietināto Dolgovu ir nopietns reputācijas risks ne vien Natālijas Dolgovas darbam, bet visam dienestam, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). VID raidījumam atbildēja, ka nav saņēmis no VDD informāciju par veikto kratīšanu savas darbinieces dzīvesvietā, un šobrīd neesot likumīga pamata viņas atstādināšanai. Neoficiāli zināms, ka Dolgova patlaban ir paņēmusi slimības lapu.
Ja tādas lietas ir, tad jānāk klajā ar skaidru paziņojumu, kādā veidā viņa (Natālija Dolgova ) sevi no tā atstata. Ka tas nav ietekmējis dienesta darbu un tā tālāk. Ja šeit ir kādas šaubas, tad nekavējoties ir jāveic jebkāda veida pārbaudes. Dienesti šobrīd arī diezgan rūpīgi to uzrauga.
Vaicāts, par ko liecina tas, ka ka VID nereaģē, kaut ir pagājušas jau vairākas nedēļas kopš apcietināšanām, Ašeradens norāda: “Protams, pēc tā, ko jūs man sakāt, man neliekas jēdzīgi. Tas būtu jākomentē, jāpasaka, ka tāds fakts ir bijis. Un ko mēs tālāk darīsim.”
VDD kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas republiku vērstu darbību. Kā soda mērs paredzēta kā brīvības atņemšana, tā arī naudas sods.
Krimināllikums : X nodaļa
Noziegumi pret valsti
80.1 pants. Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību
Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) vērš uzmanību, ka pēdējā laikā par noziegumiem pret valsti pieķertos nevis soda ar brīvības atņemšanu, bet gan liek samaksāt naudas sodu.
Nacionālās apvienības deputāts atsaucas uz gadījumu, kad prokrieviskais aktīvists, Krievijas medija “Sputnik Lietuva” redaktors Marats Kasems tika apcietināts saistībā ar reālu palīdzību iespējamam Krievijas iebrukumam, gatavojot atbalstu diversijām, bet ģenerālprokuratūra vienojās par 15 000 eiro sodu, jo ” apsūdzētais esot izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību”.
Šo problēmu mēs noteikti Saeimas līmenī gribēsim saprast. Kā tas nākas, ka personām, kuras ir veikušas noziedzīgas darbības pret valsti, var piemērot kā drošības līdzekli salīdzinoši simbolisku naudas summu vai citos gadījumos vispār palaist uz brīvām kājām, vai piemērot mazu naudas sodu. Tur ir jāsaprot, vai tur ir kaut kāda neizpratne no attiecīgajām institūcijām, nekompetence, vai sliktākajā gadījumā, ka tur ir saskatāma kaut kāda ietekme.
Savukārt iekšlietu ministrs ( AS), bijušais Saeimas NDK vadītājs Māris Kučinskis norāda: “Es nevaru iejaukties tiesu kompetencē, protams, ka tas ir tāds kopējs darbs. Vienmēr ir jārēķinās, ka personas, kuras ir iedzītas stūrī, viņi atradīs labākos advokātus. Viņi darīs visu, lai no tā tiktu ārā. Ar to valstij jārēķinās un kaut kā vajadzētu kopīgi strādāt pie tā.”
Detektīviem Valsts policija izsniedz sertifikātu uz pieciem gadiem. Raitis Dolgovs to bija saņēmis 2020.gadā. Šobrīd sākta pārbaude Valsts policijā. Ja tiek saņemta informācija par personas reputācijas vai drošības riskiem, sertifikātu detektīviem anulē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
