Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
531 519 eiro! Tik daudz naudas Rīgas dome un tās uzņēmumi tērē, lai “spodrinātu spalvas” medijos
Nereti pašvaldības par nodokļu maksātāju naudu izdod laikrakstus, uztur mājaslapas internetā. Rīgas dome šogad atvēlējusi četras jaunas amata vietas sabiedrisko attiecību nodaļā. Un aptuveni 600 000 eiro tērēs savas informatīvās lapas un portāla uzturēšanai.
Smaidoša Rīgas mēra fotogrāfija un apsveikums Rīgas svētkos, aicinājums par brīvu izmantot sabiedrisko transportu un Nila Ušakova poliklīnikas apciemojums. Tāds saturs bija lasāms iknedēļas bezmaksas laikrakstā “Pastnieks”, kas iznāca pirms 11. Saeimas vēlēšanām. Tā tirāža – 200 000 eksemplāru. Domes vadība noliedza, ka izmanto administratīvos resursus vēlēšanām, taču Pastnieka saistība ar pašvaldību bija acīmredzama. Avīzes licenci bija reģistrējusi pašvaldības darbiniece, to iedzīvotājiem iznēsāja pašvaldības uzņēmuma sētnieki un laikraksta saturu veidoja kādreizējais domes sabiedrisko attiecību darbinieks. Tirāža strauji kritās pēc vēlēšanām, laikraksts dažus mēnešus nīkuļoja, līdz pārstāja iznākt pavisam.
2013. gada nogalē Rīgas dome paziņoja, ka par pusmiljonu izdos bezmaksas laikrakstu latviešu un krievu valodā Rīga.lv. Tomēr šis izdevums pēdējo reizi iznāca 2014. gada sākumā.
Patlaban Rīgas pašvaldībai nav savas avīzes, taču tā tērē iespaidīgas summas, pērkot reklāmu un publikācijas neatkarīgos medijos. Tādējādi laikrakstos, radiostacijās un televīzijās nonāk pašvaldībai vēlama informācija un, iespējams, tiek panākta medija labvēlība kritisku publikāciju nepublicēšanā.
Nekā Personīga saskaitīja, ka pagājušajā gadā labo darbu reklamēšanai medijos Rīgas pašvaldība izdeva vairāk nekā pusmiljonu eiro (531 519 eiro):
- RD Sabiedrisko attiecību nodaļa 243 811 EUR
- RD Satiksmes departaments 16 000 EUR
- RD Izglītības, kultūras un sporta departaments 6 120 EUR
- RD Īpašuma departaments – 3990 EUR
- RD Labklājības departaments 3998 EUR
- a/s Rīgas Centrāltirgus 150 000 EUR
- SIA Rīgas pilsētbūvnieks 95 590 EUR
- SIA Rīgas satiksme 16 000 EUR , par pārējiem līgumiem atteicās izpaust
- SIA Rīgas ūdens – atteicās izpaust, jo līgumi ir konfidenciāli
- SIA Rīgas nami – nesniedza informāciju
- SIA Rīgas meži – atteicās izpaust, jo līgumi ir konfidenciāli
Tomēr patiesie tēriņi, ko vietvara tērē savai slavināšanai, varētu būt vismaz viens miljons gadā, jo dažas kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” un “Rīgas meži” atteicās izpaust, cik tās maksā medijiem par reklāmu, aizbildinoties ar konfidencialitāti.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa, kurā strādā 13 darbinieki, par informāciju medijos pagājušajā gadā samaksājusi turpat 250 tūkstošus eiro. Lielākie izdevumi bijuši par velobraukšanas popularizēšanu un aicinājumu rīdziniekiem vairāk izmantot sociālos medijus.
Uģis Vidauskis, Rīgas domes pārstāvis:
Šīs divas kampaņas sadārdzināja šos izdevumus gandrīz uz pusi, kas katru gadu ir līdzīgi – apmēram 120 tūkstoši.
Rīgas dome slēgusi līgumu arī ar sabiedrisko televīziju par lielo pasākumu popularizēšanu. Pašlaik Rīgas domes sagatavota informācija par naudu tiek pārraidīta arī sabiedriskajā radio. Latvijas populārākajā radiostacijā Radio 2 katru darbadienas rītu skan Rīgas aktualitātes. Tās ielasa radio darbinieki. Tas, ka par šo informāciju Rīgas dome maksājusi, ēterā neizskan.
Šajās Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas apmaksātajās aktualitātēs izskan informācija par visiem domes departamentiem un uzņēmumiem. Taču tie var tērēt arī savu naudu, lai papildus reklamētos medijos.
Viens no tādiem ir Rīgas Centrāltirgus. Iepirkumu informācija rāda, ka pērn uzņēmums iztērējis 150 000 eiro, šogad plāno lielākus izdevumus – 178 000 eiro.
Jautāta, vai ieguldītā summa atmaksājas, Pašvaldības uzņēmuma Rīgas Centrāltirgus valdes locekle Tatjana Lukina atbild apstiprinoši: “Noteikti! Noteikti! It sevišķi tagad, kad mums puse Latvijas aizbraukusi prom, mums kaut kā jādomā, lai uz šejieni aicinātu jaunatni, lai tirgus ir tirgus. Jo jūs jau zināt, cik Latviju pametuši cilvēki.”
Vaicāta, vai, ieguldot 178 000, uz tirgu nāk iepirkties vairāk, viņa norāda, ka neuzskata šo summu par lielu Centrāltirgum.
Foto:
Viens no izdevumiem, ar kuru Centrāltirgum ir līgums, ir krievu valodā iznākošie Vesti Segodņa. To izlasa gandrīz 70 000 lasītāju un pērn izdevējs apgrozījis pusotru miljonu eiro, un vairāk nekā 3 000 nopelnījis.
Vesti Segodņa regulāri atrodama informācija gan par jauno gurķu ražu, gan citiem aktuāliem sezonas produktiem, kas konkrētā brīdi nopērkami Centrāltirgū. Tomēr nekur nav teikts, ka tā ir apmaksāta informācija. Toties avīzē uzkrītoši daudz dota iespēja izteikties Rīgas varas partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai deputātiem. Vicemēram Andrim Amerikam pat ir sava sleja “tieša runa”, kur viņš kritizē valdības koalīciju, domes opozīciju un liela savu darbu. Viena no nekritiskajām publikācijām tā arī saucas Ameriks par pašu galveno valstī un Rīgā. Vai arī par to ir samaksāts no Rīgas centrāltirgus kabatas, uzņēmumā noliedz.
Atbildot, vai žurnālisti no brīvas gribas ir slavējuši domes darbu, Rīgas Centrāltirgus atstādinātais valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs komentē: “Es domāju – mana nostāja ir bijusi nevis pietiekami principiāla, bet konsekventa – es skatos uz savu saimniecību un nevērtēju kopumā.”
Līgumi par centrāltirgus informācijas izvietošanu ir ne vien krievu valodā iznākošajos Vesti Segodņa un Pirmajā Baltijas kanālā. Līgumi pašvaldības uzņēmumam ir arī ar Rīga TV 24, Neatkarīgo un Latvijas Avīzi. Ja Latvijas Avīzē atrodam centrāltirgus reklāmrakstu, tad Neatkarīgā liek lasītajam noprast, ka šo informāciju izvēlējusies pati un pašvaldības uzņēmums par to nav maksājis. Neatkarīgā arī publicējusi vairākus komplementārus rakstus par mēra Ušakova paveikto un Rīgas satiksmes vadības Leona Bemhema rūpēm par invalīdiem. Norādes, ka informāciju būtu apmaksājusi dome vai pašvaldības uzņēmums, nav.
Domes pārstāvis Vidauskis, komentējot, vai tā nav uzskatāma par slēpto reklāmu, to noliedz: “Nē, nepiekritīšu! Jo tas jau jums jājautā šiem pašiem medijiem. Mūsu uzdevums ir noslēgt līgumus un par šo naudu iegūt adekvātu šīs informācijas atspoguļojumu. Lai šī informācija, ko mēs vēlamies nodot plašākām iedzīvotāju masām līdz viņiem arī nonāktu. Mēs skatāmies, lai šī informācija ir precīza. Mēs atbildām par saturu, jūs jau jautājat par formu, tas jāprasa medijiem.”
Rīgas pašvaldībai vai tās uzņēmumiem kritiska informācija medijos, ar kuriem tai ir līgumi par informācijas izvietošanu parādās retāk vai neparādās nemaz.
Tā, piemēram, Neatkarīgā un Vesti Segodņa nerakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasījis no amata atstādināt pašvaldības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu. KNAB vasarā veica kratīšanu un korupcijas apkarotājiem ir aizdomas, ka tirgus darbinieki divreiz pārdevuši tirgotāju vietas. Kriminālprocess ierosināts par kukuļņemšanu. Abramovam lietā ir aizdomās turētā statuss.
Nekā Personīga šonedēļ novēroja, ka Abramovs turpina piedalīties Rīgas Centrāltirgus valdes sēdēs. Tā kā KNAB viņam liedz ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu, viņš sēdēs piedaloties kā valdes padomnieks stratēģisku projektu jautājumos.
“Statuss nav mainījies, kāds tas ir no pagājušā gada oktobra. Es pildu valdes padomnieka pienākumos stratēģisku projektu jautājumos, un tiklīdz man uzliktie ierobežojumi tiks noņemti, tad varēšu informēt akcionāru. Kamēr tas nav noticis, jāstrādā šādā statusā. Esmu gatavs turpināt darbu Centrāltirgū,” saka Abramovs.
Skaties video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
