Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
350 000 Latvijas mājsaimniecību joprojām izmanto “Latvijas Gāzes” pakalpojumus
Šonedēļ, iespējams, nelabu galu ņēma slepkavu bandas “Vagner” līderis Jevgēņijs Prigožins. Bet viņa vienība nav vienīgā privātā armija, kas karo Ukrainā. Medijos izskanējis, ka to dara arī ar gāzes milzi “Gazprom” saistīts grupējums. Krievijas valstij piederošajai kompānija joprojām daļēji pieder “Latvijas gāze”. Šonedēļ ekspremjera Aigara Kalvīša vadītais uzņēmums “Gazprom” izmaksājis dividendes.
Šī gada pavasarī Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins izdeva dekrētu, ka Krievijas valstij piederošais gāzes monopolists “Gazprom” var veidot savu privātu militāro grupējumu. Šī vienība it kā formāli bija paredzēta tikai kompānijas īpašumu apsargāšanai. Bet kā rāda vairākas videoliecības no kaujas lauka, “Gazprom” apsardzes darbienieki sūtīti karot Ukrainā. Par to sašutis bijia arī it kā nelaiķis Jevgēņijs Prigožins.
“Gazpromiešu privātais militārais grupējums PMK “Potok” (“Straume”), ko mēs saucam par “zilo straumi”.”
Viens no “Gazprom” grupējuma ‘POTOK” jeb straume kaujiniekiem Aleksejs Tkačenko padevās gūstā ukriaņiem pēc tam, kad 70 kilometru attālumā no frontes pirmajām rindām viņu pametuši kaujas biedri. “Gazprom” saviem agrākajiem apsardzes darbiniekiem solījis algu, apmaksātu komandējumu un saglabāt darba vietu.
“Mums Orenburgā, kad sākās karš, “Gazprom” izveidoja savu apsargu bataljonu. No visas Krievijas. Viņi aizbrauca un noslēdza vienošanos. Viņi aizbrauca uz 3 mēnešiem. “Gazprom” teica – kam pienāk pavēste, uz trim mēnešiem visi no “Gazprom” aizbrauksit, bet jums saglabāsies darbavieta, maksāsim algu. Man alga ir 60 000. Plus komandējuma naudu saņemsi. Un, kad atgiezīsities, uzreiz dodaties uz darbu. Puiši arī atgriezās. Viņi atbrauca un uzreiz sāka strādāt.”
“350 000 Latvijas mājsaimniecību joprojām izmanto “Latvijas Gāzes” pakalpojumus. Un šādi uz gāzes plītīm cepot no rīta omletes vai apkurinot savas mājas, šie cilvēki netieši atbalsta karu Ukrainā.”
Mēnesi pēc Ukrainas kara sākuma eksprezidents Valdis Zatlers intervijā “Nekā personīga” mudināja atbildīgos darīt visu, lai samazinātu “Gazprom” ietekmi Latvijā. Un to darīt arī katram gāzes lietotājam, kurš joprojām izmantoja Gazprom un Rosņeft daļēji piederošās kompānijas “Latvijas Gāze” pakalpojumus.
“Kādam juristam būtu jāpapēta šie standarta līgumi, ko iedzīvotāji slēdza ar Latvijas gāzi, un būtu jāsaprot, kā viņus ērtā veidā var lauzt. Un, protams, dodot signālu, ka cits piegādātājs šeit ir pa rokai un mums ir laiks līdz rudenim, lai varētu veiksmīgi pāriet. Un patērētājs pateiks, ka viņš nelietos gāzi, nevis valdība. Valdībai pat būs daudz grūtāk to izdarīt.”
Kopš brīža, kad Zatlers izteica šo mudinājumu pagājis jau pusotrs gads. Šajā laikā gāzes tirgus ir atvērts un tajā ienākuši arī citi tirgotāji, kas piedāvā gāzi privātpersonām. Pie Igaunijas “Elenger” pārgājušas aptuveni 2000 mājsaimniecību. Valstij piederošais “Latvenergo Elektrum” apkalpo 40 000 klientu. Gada laikā to skaits pieaudzis tikai par 20 000. Bet Latvijas Gāzei joprojām ir vairāk kā 350 000 mājsaimniecību klientu un pērn uzņēmuma apgrozījums bija 689 miljoni eiro.
Kā norāda enerģētikas un klimata ministrs, daudzi “Latvijas Gāzes” klienti izmanto pakalpojumu “Universālais”, kas ir dārgāks nekā citu gāzes tirgotāju piedāvais.
“”Latvijas Gāze” ir vēsturiskais tirgotājs. Proti, ilgu periodu Latvijas gāze bija vienīgais pakalpojumu sniedzējs tieši mājsaimniecības sektorā. Pirms tam arī tautsaimniecībā kopumā. Šobrīd ir situācija, ka gāzes tirgus ir pilnībā atvērts. Diemžēl mums ir jāsecina, ka 75% mājsaimniecību nav izdarījušas izvēli attiecībā uz gāzes tirgotāju. Un šobrīd ir situācija, ka “univerālais pakalpojums”, kas piekrīt tajā gadījumā, ja izvēle nav izdarīta, ir dārgāks nekā tirgū esošie piedāvājumi. Man ir vēlreiz jāsaka, ka ņemot vērā šos objektīvos apstākļus, izvēle ir jāizdara. Ir jāizpēta piedāvājumi un katrai mājsaimniecībai jādomā par to kādi izskatīsies rēķini arī nākamajā apkures sezonā.”
Kā liecina “Latvenergo Elektrum” aprēķini – dažu mēnešu laikā kopš gāzes tirgus atvēršanas, gāzes lietotāji, kuri nav sekojuši līdzi savām izvēlēm, kurus tirgotājus un kādus plānus izvēlēties, būtiski pārmaksājuši.
“Pārsteidz vai mulsina tie klienti, kuri nav mainījuši tirgotāju vai nav mainījuši produktu kopš liberalizācijas, kas notika 1. maijā. Tādu ir absolūts vairākums. Tātad mums šķiet, ka gada pavasara mēnešos tirgotāju vai produktus ir mainījuši pieci līdz seši tūkstoši mājsaimniecību mēnesī. Proti, maijā, jūnijā, jūlijā tirgotāju ir mainījuši no 5-10% no visām mājsaimniecībām. Absolūts vairākums ir palicis tur, kur tās ir. Tās mājsaimniecības turpina iepirkt dabasgāzi par tā saucamo “universālā produkta” cenu, kura ir augstāka par jebkādu līguma cenu. Mūsu aptuvenās aplēses rāda, ka pa šiem trim mēnešiem, kas ir maijs, jūnijs, jūlijs, cilvēki, kuri ir palikuši pie “universālā produkta”, ir pārmaksājuši aptuveni vienu miljonu eiro, kas priekš trīs mēnešiem ir pietiekoši liela summa.”
Latvijā ir notikusi konfidenciāla gāzes lietotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli. Starp respondentiem arī izskanējušas atbildes, ka viņi “Gazprom” uzticas vairāk nekā Latvijas valdība” vai arī – “ja Latvija vēlas saņemt lētāku gāzi, tai nepieciešams slēgt tiešu līgumu ar Krievijas gāzes kompāniju “Gazprom””.
Šovasar “Latvijas Gāzes” akcionāru sapulce nolēma, ka no pagājušā gada peļņas dividendēs jāizmaksā 35,3 miljoni eiro. Pēc tam vēl vienā ārkārtas sapulcē 27. jūlijā uzņēmums nolēma par vēl 109,3 miljonu eiro izmaksu. Kā gala termiņš izmaksai bija nolikta šīs nedēļas trešdiena – 23. augusts. “Nekā personīga” zinams, ka dividendes izmaksātas visiem “Latvijas Gāzes” akcionāriem, atskaitot ar Juris Savicki saistītajai “Itera Latvija”, jo uzņēmums atrodas “Rosņeft” vadītāja Igora Sečina kontrolē, kurš iekļauts Eiropas savienības sankciju sarakstā. Tā kā dividenžu izmaksa “Itera Latvija” likumīgā ceļā nav iespējama, šim uzņēmumam paredzētā peļņas daļa iegrāmatota “Latvijas Gāze” bilancē kā neizmaksātās dividendes, šos līdzekļus 23 miljonus eiro apmērā iesaldējot. Bet Krievijas “Gazprom” dividendes 49,2 miljonu eiro apmērā no “Latvijas Gāzes” saņēmis.
“(NP: Jūsuprāt, jūsu uzņēmumam ir pamatoti sankcijas uzliktas?) Tas jau ir cits jautājums. Nu, formāli jā, formāli… Pēc būtības – tad būtu jāpadomā. Formāli jā, bet pēc būtības es domāju nav pareizi uzlikt Latvijas sankcijas. (NP: Bet, zinot “Gazprom” ciešo saistību ar varu un Krievijas budžetu, vai tas ir pareizi darīts šajā brīdīt no Latvijas puses (izmaksāt dividendes?) To gan es negribētu komentēt. Jūs tagad aizskarat pavisam citu jautājumu. Kas ir pamatots, kas ir nepamatots. Te ir tik daudz sarežģījumu, tik daudz nekompetences šajos jautājumos. Es negribētu pat iedziļināties.”
“Šie ir publiskie dati, kuri ir pieejami ikvienam. “Gazprom” un “Rosņeft” tiešā vai netiešā veidā pieder 50% “Latvijas Gāzes” akciju. Kā un vai tas ietekmē uzņēmuma pārvaldību un lēmumus es, protams, nevaru komentēt, bet tas, protams, ietekmē dividenžu plūsmu un peļņas sadali, kas agrāk vai vēlāk notiek jebkurā uzņēmumā.”
“(NP: Kāds ir tas jūsu komentārs par to, ka mēs šādā veidā ar katru mājsaimniecību maksājumu netiešā veidā turpinām sponsorēt Krievijas pilna apmēra kardarbību Ukrainā?) Manuprāt, tas nav pieļaujami. Tas ir kopumā jautājums par sankciju režīmu Eiropas Savienībā un tai skaitā Latvijā. Un tie, protams, ir jautājumi, kas skar kopumā starptautisko situāciju. Un šeit var būt būtu jāizskata tāda iespēja. Bet tas, kas attiecas tieši uz šī brīža reālo situāciju, tā tiešām ir saistīta tikai un vienīgi ar gāzes saņēmēju izvēli, kura, kā es jau minēju, šobrīd ir jāizdara. Bet tieši kaut kādā valstiskā līmenī pateikt, ka mēs šādus maksājumus neļaujam veikt nedraudzīgam režīmam vai režīmam, kas nodarbojas ar atklātu karadarbību Ukrainā un uzņēmumiem, kas var tiešā veidā sponsorēt šo karadarbību. Tas ir atkarīgs no ieviestā sankciju režīma. (NP: Un Latvija tur pati atsevišķi neko darīt nevar?) Šobrīd šis sankciju režīms skar kopumā Eiropas Savienību – tā ir vienota politika, un tas, protams, ir atkarīgs tiešām no šī kopējā regulējuma.”
Latvijas Banka, kas pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas uzraudzīt finansu iestāžu sektoru, “Nekā personīga” apliecināja, ka neviena no bankām Latvijā nav vērsusies ar jautājumu, vai šādu pārskaitījumu “Gazprom” būtu atļauts veikt. Ārlietu ministrija līdzīgi kā enerģētikas ministrs atbildēja, ka sankciju režīms neierobežo Latvijas gāzei dividendes pārskaitīt “Gazprom”, jo Krievijas gāzes milzis nav sankcionēto sarakstā.
Uz jautājumiem, vai kara laikā ir pieņemami Krievijas valstij piederošajam “Gazprom” izmaksāt dividendes, zinot, ka viņi izveidojuši arī privāto militāro fomējumu, kas karo Ukrainā, “Latvijas Gāze” atsūtīja formālu atbildi.
“Latvijas Gāzes” atbilde “Nekā personīga”: “A/s “Latvijas Gāze” apliecina, ka savā saimnieciskajā darbībā ievēro Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas normatīvos aktus, kas sevī iekļauj un/vai ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem attiecībā uz virkni personu, jurisdikciju un teritoriju, kā arī ASV normatīvos aktus, kuri ietver un/vai ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem.”
“Mēs esam publiska akciju sabiedrība, mēs kotējamies biržā. Tātad arī depozitārijs izmaksā visiem akcionāriem dividendes atbilstoši likumdošanai. (NP: Bet “Gazprom” šī dividenžu izmaksai ir uz “Gazprom” bankas kontu?) Es nevaru uz šo jautājumu atbildēt, kādu depozitāriju viņi izmanto. Man liekas, ka “Gazprom” ir vērtspapīru konts kādā no Latvijas bankām.”
Valsts drošības dienests iepriekš publiski informēja, ka esot sākta izmeklēšana par “Latvijas Gāzes” dividenžu izmaksu akcionāriem. Kā dienests rakstiskā atbildē mums skaidroja – “Latvijas Gāze” darbībās ar dividendēm starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu patlaban nav konstatēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
