Saturs turpinās pēc reklāmas

NATO ģenerālsekretārs apliecina, ka nepieciešamības gadījumā uz Latviju īsā laikā var nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru

Nepieciešamības gadījumā uz Latviju īsā laikā varēs nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru. To pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tikšanās laikā pārrunāta esošā ģeopolitiskā situācija – Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš pret Eiropas Savienību un arī Krievijas agresīvā politika Ukrainas pierobežā.

2021. gada 29. novembrī 19:45

Ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus un apdraudējumu uz Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām – arī Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā – NATO ģenerālsekretārs atzina, – šobrīd vairāk nekā jebkad svarīgi ir atcerēties, ka NATO drošības principi darbojas: proti, uzbrukums vienai valstij tiek uztverts kā uzbrukums visai aliansei. Stoltenbergs uzteic Latviju gan par sabiedroto kaujas grupas uzņemšanu, gan arī to, ka mūsu valsts aizsardzībai atvēl pat vairāk nekā noteikts NATO prasībās. Tāpat alianses vadītājs pauda apņēmību – situācijas saasināšanās gadījumā palielināt NATO spēkus mūsu valstī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

“Latvija izpilda savas saistības un ir starp teicamniekiem šajā ziņā, ieguldot vairāk nekā 2,3% no IKP. Mēs esam konsekventi īstenojuši visplašāko, visapjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš Aukstā kara laika. Ja tas būs nepieciešams – vēl vairāk nekā 40 000 karavīru var tikt nosūtīti uz šejieni. Mēs pastāvīgi analizējam drošības situāciju pie austrumu robežām, īpaši Baltijas reģionā. Gribu uzsvērt, ka mēs ievērosim NATO drošibas principus – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei,” apliecina NATO ģenerālsekretārs.

Tikšanās laikā Rīgas pilī pārrunāts Lukašenko režīma īstenotais hibrīdkarš pret Baltijas reģiona valstīm un visu ES.  “Mēs bijām vienisprātis, ka NATO ir ļoti stingra alianse un NATO piektais pants darbojas, un mēs varam būt droši šajā reģionā, ka NATO ir ar mums. Mēs uzskatām, ka Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežas ir spiediens uz Ukrainu. NATO ir solidāra ar Ukrainu un NATO nosoda šāda veida spiedienu. Mēs uzskatam arī, ka šie jaunie uzbrukumi no Krievijas pret NATO dalībvalstīm ir nepieņemami, bet NATO darīs visu iespējamo, lai attīstītu savas spējas, lai šādus uzbrukumus novērstu,” saka Valsts prezidents Egils Levits.

Šie un citi jautājumi otrdien tiks apspriesti NATO ārlietu ministru sanāksmē, kurā piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs. Jāsaka gan, ka NATO valstu ārlietu ministru tikšanās viens no galvenajiem mērķiem ir alianses politiskā karte nākamajiem gadiem. NATO atzīst, ka 2010. gadā izveidotā koncepcija vairs neatbilst mūsdienu realitātei.

“2010. gada samitā pieņemtā koncepcijā Krievija tika uzskatīta par stratēģisko partneri. Tas bija pirms tā ar militāru varu pārņēma Ukrainu, Ķīna tur vispār nebija minēta, un šādi hibrīduzbrukumi, kiberuzbrukumi nav minēti. Situācija ir radikāli mainījusies. Šajā NATO ārlietu ministru sanāksmē runāsim par drošības apdraudējumiem, tostarp par Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas, arī situāciju uz Baltijas valstu robežām ar Baltkrieviju, un es vēlos apliecināt solidaritāti ar Poliju, Lietuvu un Latviju, kas cīnās ar Lukašenko režīma mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā. Mēs palīdzēsim saviem sabiedrotajiem tikt galā ar šo situāciju,” uzsver Stoltenbergs.

Kopš 2006. gadā Rīgā rīkotā NATO samita ir pagājuši 15 gadi, un šajā laikā drošības vide ir būtiski mainījusies. Apdraudējums skar ne tikai alianses valstis, bet arī visu pasaules kārtību. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) iepriekš pauda, ka sanāksme Rīgā ir sava veida simbolisks žests Latvijai un visām Baltijas valstīm, – ka spēcīgākā militārā alianse ir kopā ar visu reģionu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas