Nākamgad jāvēlē Valsts prezidents; Levitam balsu pagaidām nepietiek

2022. gada 26. novembrī 19:45

Nākamgad 14. Saeimai viens no svarīgākajiem tās lēmumiem – izraudzīties Valsts prezidentu. Pašreizējais Rīgas pils saimnieks Egils Levits vēl nav skaidri apliecinājis, ka gatavs pretendēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, taču pēdējie izteikumi par to sāk liecināt. Tomēr, kā noskaidroja TV3 Ziņas balsu pārvēlēšanai – Levitam pagaidām nav.

2019. gada 29. maijs. Pagājušais Saeimas sasaukums par Valsts prezidentu uz četru gadu pilnvaru termiņu ievēlē Egilu Levitu.

Šajos gadus viņa veikums nav vērtēts viennozīmīgi. Slavētāji uzteica prezidentu par juridiskajām un konstitucionālajām zināšanām, valsts valodas stiprināšanu un skaidro, uz rietumiem orientēto ārpolitisko kursu, savukārt kritiķi norādīja, ka Levits ir pārāk atrauts no tautas, vāji izprot Latvijas iekšpolitiku un laikā, kamēr valstī valda krīze, nodarbojas pats ar savu, nesaistītu dienaskārtību.

Drīzuma savs vērtējums būs jāpauž arī politiķiem. Nākamā gada maija beigās vai jūnijā sākumā 14. Saeimai būs vai nu jāizraugās jauns Valsts preizdents vai nu jāpārvēlē amatā Levits.

Pašreizējais Rīgas pils saimnieks nesenā intervijā norādīja, ka būtu apmierināts, ja viņam būtu nākamais prezidenta termiņš, bet būtu tikpat apmierināts arī tad, ja kļūtu par vienkāršu privātpersonu. Viss izšķiršoties īsi pirms finiša. Tas tuvojas aizvien straujākiem soļiem, tāpēc lūkosim saprast, cik liels varētu būt potenciālais politiskais atbalsts atkārtotai kandidatūrai.

Oficiāli Saeimā pārstāvēto politisko spēku lēmumi, protams, vēl nav, nav jau arī oficiālu kandidātu. Tomēr uzreiz var teikt, ka būtu ļoti liels pārsteigums, ja par Levitu balsis atdotu, tā teikt, dziļajā opozīcijā esošās “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei!” frakcijas.

“Levits ir pirmais prezidents, kurš atļāvās sadalīt Saeimu demokrātiskajā un nedemokrātiskajā daļā. Es uzskatu, ka tādam prezidentam pēc iespējas ātrāk ir jāpazūd,” saka “Latvijas pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Viņš teica, ka būs pilnīgi visu Latvijas iedzīvotāju prezidents. Baigi forši skanēja. Man pat likās, ka tās būs. VIņš staigāja pa ielām, staigāja par veikaliem, tikās ar cilvēkiem. Un tas turpinājās divas nedēļas. Pēc divām nedēļām viņš palika par parasto koalīcijas prezidentu,” domā “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Tāpat noprotams, ka diez vai Levits var cerēt uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm. “Jābūt valstiski domājošajam, sabiedrību vienojošam un viņam jājūt sabiedrība. (TV3: Es saprotu, ka, jūsuprāt, Levita kungs tāds nav?) Katrs to var vērtēt pats… (TV3: Kā jūs to vērtējat?) Mēs vērtējam, ka prezidentam ir jābūt tādam, kurš izprot sabiedrību,” teic Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Zaļzemnieki patlaban konsultējas ar vairākiem kandidātiem, kādu no kuriem paši varētu virzīt augstajam amatam.

Savukārt pozitīvāk iespējamai atkārtotai Levita kandidatūrai jau izskatās noskaņojums “Jaunajā Vienotība” un Nacionālajā apvienībā, ar kuru balsīm viņu ievēlēja pirmo reizi.

“Es varu vērtēt pozitīvi. Īpaši, ņemot vērā, kādas ir prezidenta funkcijas. Saistībā ar ārlietām bijis ļoti redzams, piedalījies dažādos starptautiskos formātus, aizstāvot gan Latvijas intereses, gan reģionālās intereses,” pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

“Nezinām, vai pašreizējais Valsts prezidents būs gatavs turpināt savu darbu. Visticamāk, beidzoties ziemai, mēs sapratīsim, kurš un kāpēc ir gatavs būt par Valsts prezidentu. Vai tas būt Egils Levits? Tad mēs arī vērtēsim,” norāda Saeimas “Jaunās Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Samērā komplimentāri par Levitu izsakās arī “Progresīvo” frakcijas līderis Kaspars Briškens. Šo politisko spēku Rīgas pils saimnieks uzskatīja par iesaistāmu koalīcijas veidošanā. “Progresīvo” līderis neislēdz virzīt arī pašiem savu kanditātu prezidenta amatam, un publiskajā telpā šādā kontekstā nereti piesaukta Satversmes tiesas bijuši priekšsēdētāja Sanita Osipova.

“Es varbūt atturēšos konkrētas kandidatūra analizēt. Skaidrs, ka Osipovas kundzes pozicionēšanas cilvēktiesību jautājumos mums ir ārkārtīgi simpātiska. Mēs noteikti atbalstām daudzas tēzes, un arī paši tās ikdienā lietojam. Par to ģimeņu vienlīdzību, par to, ka cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi,” saka Briškens.

Ja “Progresīvie” izvirzītu kādu paši savu kandidātu, iespējams, viņu balsis varētu tikt Levitam kādā no tālākajām balsošanas kārtām, bet, arī pieskaitot pilnīgi visus nacionāļu un “Jaunās Vienotības” deputātus, sanāk 49 balsis. Vajag vismaz 51. Zelta kārts varētu būt “Apvienotā saraksta” rokās.

“(TV3: Pieļaujat tādu iespēju, ka “Apvienotais saraksts” liek priekšā savu kandidatūru uz balsojumu?) Nekādā gadījumā neizslēdzu šādu versiju, bet šobrīd mums darbakārtībā ir tas, kā mēs valsti izstsūrēsim starp šiem aisbergiem, kas mums strauji tuvojas. (TV3: Varbūt Valsts prezidents Uldis Pīlēns?) Es negribu komentēt šo šobrīd,” saka “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam būs jāiesniedz maija pirmajā pusē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm