Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mediķi nepanāk vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi; protests turpināsies

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos jaunu akciju – “Nolaid karogu, iededz sveci!”.

2019. gada 7. novembrī 11:56

No 8. līdz 13. novembrim lielākās slimnīcas, ģimenes ārstu prakses un citi aizdegs sveces, kā arī pusmastā nolaidīs valsts karogus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

“Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,” uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis akcentēja, ka nozarē samilzušās problēmas un to atbildīga risināšana varētu kalpot par pagrieziena punktu Latvijas politikā un partiju politiskajā kultūrā. “Neatkarīgajā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas vairs nav gatava samierināties ar “kā var nesolīt” politiku, tāpēc mēs neesam gatavi kompromisiem un turpināsim iestāties par visu mūsu tiesībām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi,” norādīja mediķis.

Arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem apliecināja, ka šodienas politiķu un mediķu pārstāvju tikšanās laikā Saeimā neizdevās panākt vienošanos par likumā noteikto mediķu atalgojuma pieauguma garantiju izpildi, tāpēc mediķu cīņa turpināsies.

Keris pateicās Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) par sarunu procesa nodrošināšanu, taču reizē uzsvēra, ka nepiekrīt Mūrniecei, ka būtu jāatvainojas par konkrētību mediķu atalgojuma paaugstināšanā, kas noteikta likumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LVSADA vadītājs skaidroja, ka agrāk pieņemtais atalgojuma pieauguma apjoms vērtējams kā politiski profesionāls, tālredzīgs solis, kas radīja cerības par atbilstošu atalgojumu nozarei.

“Nekādā gadījumā nepieļausim, ka notiek mēģinājumi atgriezties pie vecās, nekonkrētās aizplīvorotās politikas, kurā veselības aprūpe tiek badināta,” pauda Keris.

Vaicāta, vai būtu iespējams atrast vēl papildu summu mediķu atalgojuma pieaugumam pašlaik iezīmētajiem 60 miljoniem eiro, Mūrniece aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām valdība un partijas strādā, lai nodrošinātu šo 60 eiro miljonu piešķiršanu.

Mūrniece savā un Saeimas vārdā šodien atvainojās par parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.

To politiķe pauda pēc šodienas tikšanās ar mediķu pārstāvjiem. Mūrniece norādīja, ka balsojums notika tad, kad bija daudz optimistiskākas prognozes par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un tiekot darīts “viss iespējamais”, lai veselības aprūpes jomai pārdalītu līdzekļus no citām nozarēm.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un svilpa.

Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020. gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro. Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas. Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma