Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Mākslīgais intelekts rada plaģiātisma riskus augstskolās
Mākslīgā intelekta radīti teksti un tā saucamie “čatboti” pēdējā laikā kļuvuši pieejami ikvienam, tajā skaitā arī studentiem un skolēniem. Lai gan mācību iestādes uzsver, šīs tehnoloģijas var būt labs palīgs studiju procesā, pasniedzējiem arī jāiet laikam līdzi, lai nodrošinātu, ka studenti mācās, nevis blēdās.
Mākslīgā intelekta čatrobotu lietošana ir šķietam vienkārša. Nepieciešams vien dators, kur jāatver, piemēram, šobrīd populārākā “ChatGPT” mājaslapa. Un tur jau arī pati tērzētava. Un tur robotam var uzdot jebkuru sev interesējošo jautājumu vai, kā izrādās, mēdz riskēt studenti – palūgt, lai mākslīgais intelekts tavā vietā uzraksta eseju augstskolai.
Tieši par šādu situāciju nesen aizdomas radušās Rīgas Stradiņa universitātes lektorei Artai Snipei. Viņa no kāda studenta saņēmusi kursa noslēguma darbu. Viena no tā daļām – eseja. Tajā viss liecinājis, ka tas nav paša studenta darbs, bet gan mākslīgā intelekta veidots.
“Viena no esejām, kuru es lasu, ir ļoti plūstošā tekstā, kurā nekas īsti netiek pateikts, tādi vispārēji apgalvojumi, pa vidu vēl faktuālas kļūdas un nevienas atsauces, kas kopā radīja iespaidu, ka šis darbs, nav šī studenta rakstīts,” saka Snipe.
Students par darbu saņēma atzīmi divi un kursā izkrita. Galvenokārt gan tādēļ, ka darbam nebija atsauču. Taču lektore uzsver, faktiski tas, visticamāk, bija plaģiāts – tātad smags akadēmiskais pārkāpums.
“Ja tas ir čata radīts, šī mākslīgā intelekta radīts, autors ir mākslīgais intelekts. Proti, es viņu nevaru iesniegt kā savu. Jebkura cilvēka vai sistēmas radīts darbs, kas nav paša autora radīts, kad tas tiek uzdots, kā autora radīts darbs, tas ir plaģiāts,” norāda Snipe.
Eksperti uzskata, studentiem paļauties tikai uz mākslīgo intelektu šobrīd būtu muļķīgi. Lai gan tas strauji attīstās, vismaz tā spējas nav tādas, lai radītu saturu, kas būtu atbilstošs augstskolu prasībām.
“Es domāju, ka noslēgumu darbā tas diez vai spēs palīdzēt, bet tādos vienkāršākos mājasdarbos, kur uzdod kaut kādu jautājumu un ir jāatbild, tad, to jautājumu iekopējot “ChatGPT”, protams, viņš var uzģenērēt atbildi. Tā kā tādos eksāmena tipa jautājumos, tas ir ļoti spējīgs, bet ne noslēguma darbos,” teic LU Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks, profesors Guntis Bārzdiņš.
Tādēļ augstskolām nav bažu, ka jau šogad studenti iesniegs, piemēram, bakalauru darbus, kas tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Vienlaikus augstskolās uzsver, šī tehnoloģija nav jāvērtē tikai kā kaut kas slikts. Drīzāk esot jāmeklē veidi, kā to iekļaut mācību procesā.
“Saskatām to, kā lielu iespēju. Jo šo tehnoloģiju progress nav apturams, mēs varam izmantot, lai pārbaudītu savu kritisko domāšanu. Piemēram, es pats savā kursā esmu nolēmis eksāmenā ieviest, ka būs jāizmanto šī sistēma un pēc tam jāmeklē kļūdas tās sniegtajā informācijā un jāanalizē tā nepatiesība, kas tur parādās,” saka RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Augstskolās arī norāda, līdz ar šīs tehnoloģijas ienākšanu jāmainās būs arī pasniedzējiem. Lai izvairītos no robotu rakstītiem darbiem, ko studenti uzdod par saviem, mācībspēkiem būs jākļūst radošākiem un jādod tādi uzdevumi, kuros nevar izšmaukt vien ar rakstveida darbu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
