tv3.lv

LPS: No pirmdienas vairākiem tūkstošiem Ukrainas bēgļu var tikt pārtraukta ēdināšana

Nekavējoties nepieciešams skaidrs un saprotams risinājums, lai no pirmdienas, 23.maija, “tūkstošiem Ukrainas bēgļu Latvijā” netiktu pārtraukta ēdināšana, šādu aicinājumu piektdienas vakarā izplatījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

20. maijā 21:51

Kā aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Ella Pētermane, Saeimas 19.maijā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā būtiski maina atbalsta sniegšanas nosacījumus – ēdināšanu turpmāk nodrošinās 30 dienas 90 dienu vietā. Tā rezultātā vairākiem tūkstošiem bēgļu no pirmdienas tikšot pārtraukta ēdināšana, brīdina LPS.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Starp šiem bēgļiem ir gan sirmgalvji, jaunās māmiņas ar maziem bērniem, gan arī bērni, kuri Latvijā ieradušies bez saviem vecākiem, tostarp veselas sporta komandas, kuras pie sevis ir izmitinājušas vairākas pašvaldības,” teikts LPS paziņojumā.

Bažas rada arī piemērotas dzīvesvietas nodrošināšana bērnu sporta komandām, jo pēc 90 dienu beznosacījuma izmitināšanas perioda bērniem un viņu ārkārtas aizbildņiem nebūšot iespēju atrast sev piemērotu dzīvesvietu, norāda pašvaldību pārstāvji.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsver, ka pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību, kā rīkoties ar bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu pēc 90 dienu termiņa beigām. Atbalsts izmitināšanai vēl 90 dienas būs pieejams tikai gadījumos, kad cilvēki no viesnīcas pārvāksies uz kādu uzņemošo mājsaimniecību. Pārējos gadījumos vai nu cilvēks maksās pats, ja ir darbs un ienākumi, vai būs jādodas uz sociālo dienestu, lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstus, norāda Kaiminskis.

“Protams, pastāv iespēja Ukrainas civiliedzīvotājam arī pašam īrēt dzīvesvietu, izmantojot īres tirgu, taču arī šīs iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā ierobežoto dzīvojamā fonda piedāvājumu,” skaidro LPS vadītājs.

“Ņemot vērā, ka priekšā ir divas brīvdienas, pašvaldībām būs steidzami jādomā par risinājumiem, lai izpildītu Saeimas lemto un gadījumos, kad ēdināšana jau nodrošināta 30 dienas, to pārtrauktu. Vienlaicīgi jārod risinājumi, lai no pirmdienas, 23.maija, vairāki tūkstoši bēgļu nepaliktu bez iztikas, ja atbalsts joprojām nepieciešams. Par šīm izmaiņām nav bijusi savlaicīga komunikācija ne ar Ukrainas bēgļiem, ne pašvaldībām, ne uzņēmējiem,” uzsver Kaminskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LPS arī vērš uzmanību, ka izmitināšanas jautājumā nedz ar privātajām mājsaimniecībām, nedz ar pašvaldību rīcībā esošajām mītnēm nebūs pietiekami, lai izmitinātu visus Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem tas būs nepieciešams. Organizācijā brīdina, ka kritiska situācija var rasties pierobežas pašvaldībās, kuras uzņem arī tos bēgļus, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, lai dažu dienu laikā dotos uz citu pastāvīgās mītnes zemi.

“Savukārt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem nav izdevies atrast Latvijā algotu darbu, vai arī, kuru algotā darba ienākumi nesedz ar sadzīvi saistītos ikdienas izdevumus, nonāks pašvaldību sociālo dienestu redzeslokā, kas arīdzan nozīmē papildu administratīvo slogu pašvaldību darbiniekiem,” teikts LPS paziņojumā.

Pašvaldību pārstāvji norāda, ka šīs nedēļas sākumā vērsa atbildīgo ministriju uzmanību par neskaidrību saistībā ar to, kas notiks pēc tam, kad noslēgsies noteiktais 90 dienu beznosacījuma palīdzības sniegšanas periods un risku lielam skaitam Ukrainas bēgļu pēc šī perioda beigām palikt bez mājokļa.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.

Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) aģentūrai LETA pauda, ka atbalsta apmērs Ukrainas kara bēgļiem nedrīkst mazināties un tam vēl kādu laiku jāturpinās esošajā apmērā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šteina skatījumā, galvenos šķēršļus Ukrainas bēgļu atbalstam rada Finanšu ministrija. IeM, kā vērtēja politiķis, savu darbu esot izdarījusi, un tagad viss atduroties pie finansējuma. “Šajā situācijā, es domāju, ka ļoti svarīgi, ka ir sapratne par to, ka mums ir jādara viss, lai ukraiņiem maksimāli palīdzētu,” piebilda Šteins.

Jau vēstīts, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā IeM apkopotā informācija.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm