Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Levits kāpinātā tonī jauno Saeimu aicina uz pārmaiņām, piekodina koalīcijai strādāt bez “bakstīšanās”
Krīžu pārvarēšanas laikam ir jābūt arī reformu laikam, tāpēc 14.Saeimai ir jābūt reformu parlamentam, otrdien pirmajā 14.Saeimas sēdē deputātiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidenta vērtējumā, iepriekšējos Saeimas sasaukumos ir sākusies valsts lejupslīde, Latvija atpaliekot gan no kaimiņvalstīm, gan arī citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Nāksies dzēst ne vienu vien krīžu ugunsgrēku
“Jūs sākat savu darbu krīžu laikā,” uzsvēra prezidents, minot gan Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu cenu kāpumu, augsto inflāciju. “Un nešaubos, ka jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku.”
Kā uzsvēra prezidents, vienlaikus krīzes pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. Reformas nākamajos četros gados būs nepieciešamas vairākās jomās, taču īpaši izglītībā, ekonomikā un drošībā, – uzrunā jaunievēlētajai Saeima atzīmēja Levits.
“14. Saeimai ir jābūt reformu Saeima, valdībai ir jābūt reformu valdībai,” sacīja prezidents. “Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējās Saeimās. Un pēc četriem gadiem Latvijai ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai.”
Reformu vezums kust gļīrīgi un lēni
Runājot par reformām izglītības sistēmā, Levits atzīmēja, ka “vezums” uz priekšu kust ģļīrīgi un lēni, mudinot reformas šajā jomā padarīt par realitāti, ķeroties šim jautājumam klāt pa īstam.
“Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijā inovācijās un attiecīgā kvalitatīvā augstākajā izglītībā. Kolēģi, mums nav citu resursu, kā tikai izglītoti cilvēki. Un nav pareizs apgalvojums, ka valsts konkurētspējīgu zinātni un izglītību var atļauties (pēdiņās) tikai tad, kad ir sasniegts zināms labklājības līmenis, bet tieši otrādi – zinātne un izglītība ir pamats visas valsts labklājībai. Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos,” ar rūgtumu secināja Valsts prezidents.
Viņš atzīmēja, ka Latvija zinātnei un pētniecībai veltī 0,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 2,2 procenti. “Tādēļ ir jāparedz, ka nākamajos četros gados zinātnes un pētniecības finansējums palielinās līdz viens 1,5 procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta,” sacīja Levits.
“Pa to laiku, protams, arī Eiropas Savienības vidējais rādītājs būs jau pieaudzis līdz 3 procentiem, un mēs pēc četriem gadiem, ja tas tiktu īstenots, būtu sasnieguši tikai pusi no Eiropas vidējā, nevis no tām valstīm, kas Eiropā priekšgalā. Jūs redzat to atpalicību, kur mēs patlaban atrodamies. Bet tomēr šī puse no Eiropas vidējā jau būs labāka nekā pašreizējā tikai trešdaļa,” piebilda prezidents.
“Taču galvenais – ir jābūt koncepcijai, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kas konkrēti tiks darīts, lai nākamajos četros gados panāktu būtisku izglītības un zinātnes sektora izrāvienu.”
Kā atzīmēja Levits, pie izglītības, zinātnes un tehnoloģijas jomas pieder arī digitalizācija. “Tai ir pieejami lieli Eiropas līdzekļi, ko mēs līdz šim nespējām pilnvērtīgi izmantot,” secināja Valsts prezidents.
“Valsts pārvalde, no vienas puses, ir diezgan labi digitalizēta, taču tā nav sasaistīta vienotā digitālā sistēmā. Digitālais dizains, kolēģi, nav estētikas jautājums, bet gan pieejamības jautājums, un parasti tas ir vājš, līdz ar to netiek izmantots pilns potenciāls, ko varētu dot valsts pārvaldes digitalizācija.”
Vai mums ir mazāk vēja un saules kā kaimiņiem?
Runājot par valsts ekonomiku, Levits atzina, ka galvenie uzdevumi šajā jomā ir skaidri, un nākamajai koalīcijai esot tikai jāvienojas, kā tos vislabāk īstenot.
“Pirmais aktuālais uzdevums, protams, ir enerģijas nodrošinājums,” sacīja Valsts prezidents, norādot, ka šīs ziemas izaicinājums ir vēl tikai priekšā – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palīdzēt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tikt galā ar augstajām enerģijas cenām.
Levits atzīmēja, ka enerģijas nodrošinājums un neatkarība ir skatāma kopsakarā ar pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem: “Un šaubos, vai mums ir mazāk vēja un saules kā kaimiņvalstīs. Tomēr interesanti, ka jau tagad Igaunijā iegūst trīs reizes vairāk un Lietuvā septiņas reizes vairāk enerģijas no vēja. Kur ir starpība? Ar tādu pašu lēnīgumu kā līdz šim mēs nesasniegsim līdz 2030. gadam noteiktos mērķus, un, proti, 50 procentus atjaunīgās enerģijas gala patēriņā.”
Prezidents uzsvēra, ka Eiropas zaļā kursa mērķis ir gan samazināt līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformēt ekonomiku, kurai nākotnē ir jābalstās uz tīrām vai tīrākām tehnoloģijām un uz izglītotiem cilvēkiem.
“Šai zaļajai transformācijai Eiropas Savienība ir atvēlējusi lielus līdzekļus. Zaļais kurss, kolēģi, ir Latvijas interesēs. Tas piedāvā pietiekoši daudz iespēju to pielāgot mūsu specifiskajai situācijai un mūsu Latvijas vajadzībām. Mūsu vitālās intereses ir nevis līdz pēdējam izmisīgi pretoties šai transformācijai, bet tieši otrādi, būt tās priekšgalā, priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir apmēram līdzīgās starta pozīcijās.”
Levits aicināja šo mērķi pārvērst konkrētā politikā: “Tikai tādā veidā mēs iegūsim mūsu ekonomikai nepieciešamo paātrinājumu. Un tādēļ būtu tikai saprātīgi, ka šī pirmā svarīgā līmeņa politika būtu koncentrēta atsevišķā ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban par dažādām ministrijām izmētātās pārvaldes struktūrvienības, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.”
Pirmais iesaukums jau nākamajā vasarā
Runājot par valsts drošības stiprināšanu, Levits mudināja Saeimu ātri pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu, lai pirmais iesaukums varētu īstenoties jau nākamajā vasarā.
Vienlaikus prezidents rosināja nākamajai valdībai sagatavot skaidru programma ar mērķi, ka iekšējās drošības dienesti nākamajos gados sasniegs tādu pašu līmeni kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki: “Ir nepieciešama ceļa karte, pie kā varētu pieturēties, katru gadu skatīties, ko mēs esam panākuši, un, ka ir jāiet uz priekšu, lai sasniegtu šādu augstu līmeni.”
Sklerotiskā valdības struktūra ir jāmaina
Valsts prezidents uzrunā jaunievēlētajai Saeimai atzina, ka “patlaban izskatās, ka koalīciju veidos trīs frakcijas – Jaunā VIENOTĪBA, APVIENOTAIS SARAKSTS un Nacionālā apvienība”.
Levits: “Uzskatu, ka līdzšinējā sklerotiskā valdības struktūra – es nebaidos tā saukt šo simts gadus veco struktūru par sklerotisku, kur katra ministrija izolēti kā viduslaiku feodālis lēnis īsteno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecīgas koordinācijas, ka šī politika vai šī struktūra ir jāreformē.”
“Mums nav nekāda iemesla turpināt šīs valdības strukturālo mazspēju pārnest arī uz jauno valdību, jo es uzsveru vēlreiz, ka šai koalīcijai un šai valdībai ir jāpanāk izrāviens, ko jūs pēdējā Saeimas sēdē 2026. gadā varētu sev ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mēs esam to sasnieguši!””
Jaunās valdības veidošanas kontekstā prezidents uzsvēra, ka nevar būt tā, ka vispirms ministrs iesēžas krēslā un tad sāk domāt, ko darīt: “Nē, otrādi – vispirms ir jāzina, ko šis ministrs darīs, un tikai tad viņš var iesēsties krēslā. Un tādēļ pie šīs valdības deklarācijas ir pamatīgi jāstrādā, un tad atklāsies, vai šī koalīcija vispār var sākt darbu, vai tā būs mazspējīga un drīz izgāzīsies, vai arī šī koalīcija būs solīda un izturīga – tāda, kas spēs izvadīt Latviju cauri vētrainajiem ūdeņiem nākamajos četros gados.”
“Es novēlu koalīcijai, nākamajai koalīcijai, darboties kā komandai bez iekšējas greizsirdības un bez savstarpējas bakstīšanās, vienmēr apzinoties, ka jūs darbosieties kopīgu mērķu labā, par kuriem jūs vienosieties, un ka jūs visi sabiedrības priekšā būsiet kolektīvi atbildīgi par rezultātu. Jūs nevarēsiet izcelties uz jūsu kolēģu rēķina, jūs būsiet kolektīvi atbildīgi, un vēlētājs jūs vērtēs kolektīvi,” rezumēja Levits.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
