tv3.lv

Latvijas pilsonību iekāro divreiz vairāk, bet atteikšanās no Krievijas pases nav viegla

Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā gandrīz dubultojusies iedzīvotāju interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. Tiesa, garās rindas Krievijas vēstniecībā uz atteikšanos no lielvalsts pilsonības naturalizācijas procesu būtiski apgrūtina.

Kā ‘’tv3.lv’’ atklāj Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju interesi par naturalizāciju. To apliecina šā gada martā un aprīlī saņemto iesniegumu skaits, kas, salīdzinot ar gada pirmajiem diviem mēnešiem, teju dubultojies:

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

  • janvārī saņemti 52 iesniegumi;
  • februārī – 54;
  • martā – 105;
  • aprīlī – 98.

Šobrīd vēl grūti paredzēt, kāda būs kopējā 2022. gada iedzīvotāju interese par naturalizāciju, taču pēdējo trīs gadu laikā tā pakāpeniski sarukusi. 2019. gadā saņemti 1067 iesniegumi, 2020. gadā – 669, bet 2021. gadā – vien 562 iesniegumi.

Tiesa, naturalizācijas process ir gana piņķerīgs. Puķe ‘’tv3.lv’’ stāsta, ka Latvijas pilsonības iegūšanas process var aizņemt no viena mēneša līdz pat vienam gadam. To ietekmē vairāki faktori – pilsonības iegūšanas pamatojums, ir vai nav jākārto naturalizācijas pārbaudes, kā arī ir vai nav jāatsakās jau no esošās pilsonības. Tieši Krievijas pilsoņiem naturalizācijas process vidēji ilgst no pus gada līdz gadam.

Kas jādara, lai kļūtu par Latvijas pilsoni?

PMLP brošūrā skaidrots, ka Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt, ja:

  • persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
  • ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (vai ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja) un var to pierādīt dokumentāri;
  • persona prot latviešu valodu;
  • persona zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;
  • ir legāls iztikas avots.

Naturalizācijas procesa uzsākšanai jāvēršas jebkurā PMLP nodaļā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

  • iesniegums;
  • dokuments par pastāvīgu dzīvi Latvijā pēdējos piecus gadus;
  • dokuments par legālu iztikas avotu;
  • viena fotogrāfija;
  • valsts nodevas kvīts vai tā jānomaksā PMLP;
  • ja persona ir citas valsts pilsonis, jāiesniedz esošās pilsonības valsts izziņa ar tulkojumu par nesodāmību;
  • ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērns vecumā līdz 15 gadiem, jāiesniedz dokuments, kas apliecina bērna pastāvīgo dzīvi Latvijā.

Pēc iesnieguma iesniegšanas divu mēnešu laikā jākārto pārbaudes:

  • latviešu valodas prasmes, kurās vērtē klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu un runātprasmi;
  • jānorunā vai jāuzraksta valsts himna;
  • jāatbild uz jautājumiem par Latvijas vēsturi un kultūru;
  • jāatbild uz jautājumiem par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem.

Pēc pārbaudes nokārtošanas PMLP izskatīs iesniegumu un, ja konstatēs, ka persona atbilst Pilsonības likuma nosacījumiem, to uzaicinās dot solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja persona ir citas valsts pilsonis, tai tiks nosūtīta vēstule par Latvijas pilsonības garantēšanu, pēc kā būs jāiesniedz dokuments par atteikšanos no esošās pilsonības.

PMLP spēkos nav ietekmēt procesus Krievijas vēstniecībā

PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja ‘’tv3.lv’’ skaidro, ka Krievija nav to valstu sarakstā, ar kurām Latvijas pilsoņiem var izveidoties dubultpilsonība, tomēr ir reti dubultpilsonības izņēmuma gadījumi, kurus nosaka Pilsonības likums.

‘’tv3.lv’’ mikroblogošanas vietnē ‘’Twitter’’ novēroja, ka sakarā ar okupantu invāziju Ukrainā, atteikšanās no Krievijas pilsonības ir apgrūtināta, jo īpaši tādēļ, ka ir slēgti Krievijas konsulāti Liepājā un Daugavpilī.

Puķe pastāsta, ka PMLP klienti ir norādījuši, ka Krievijas vēstniecībā ir garas rindas uz pakalpojumu saņemšanu. Taujāta, vai pārvaldei ir kādas iespējas norises paātrināt, speciāliste norāda – PMLP nevar ietekmēt citas valsts iestāžu procesus, kas saistīti ar atteikšanos no pilsonības.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Runājot par to, cik vienkārši vai sarežģīti, salīdzinot ar citām valstīm, ir iegūt Latvijas pilsonību, Puķe skaidro, ka saskaņā ar Eiropas migrācijas tīkla 2020. gadā veikto izpēti, pilsonības iegūšana Latvijā nav sarežģītāka kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm