tv3.lv

Latvijas piekrastes zvejnieki sūdzas par roņiem, kas izēd lielāko daļu loma

Latvijas piekrastes zvejnieki šodien diskutēja šīs kādreiz plaukstošās nozares atdzimšanas priekšnoteikumiem, jo Latvijā zvejotas zivis pircēji pērk ļoti labprāt, taču atlikuši vairs tikai nedaudz virs simta aktīvu piekrastes zvejas uzņēmumu. Piekrastes zvejniekiem dzīvi īpaši bojā roņi, kā arī reti kurš vairs vēlas to darīt grūtā aroda dēļ, vēsta TV3 Ziņas.

Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas 500 kilometru garumā, bet piekrastes zvejniecība nīkuļo. Ko darīt, lai situāciju uzlabotu – vīri sēdās pie diskusiju galda.

Biedrībā “Mazjūras zvejnieki” skaidro, ka pašlaik Latvijā palikuši tikai nedaudz virs 100 aktīvu piekrastes zvejas uzņēmumu, kas nozvejo mazāk par 4% no Latvijai kopumā piešķirtās zvejas kvotas. Latvijai tradicionālais piekrastes zvejnieka arods, kas ir pamats arī tradīciju un īpašās vides saglabāšanai piekrastes teritorijās, ir nacionāla vērtība, tāpēc esot pienācis pēdējais brīdis kopā ar nozares politikas veidotājiem vienoties par aktīvu rīcību nozares saglabāšanai.

Izrādās, viens no zvejnieku galvenajiem traucēkļiem ir roņi. Ja citās valstīs roņus drīkst pat medīt, tad Latvijā zvejnieki tiem nedrīkst pat pirkstu piedurt.

Edijs Zanders
biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes loceklis

“Tu nevari novērtēt to kompensāciju, kas nepieciešama. Aizej uz tīklu, tur ir 45 caurumi, tu nezini, kas par zivīm bijušas, tīkli pagalam, ar to arī viss ir beidzies! Zvejnieks taisa jaunus tīklus, ronis ir vesels, paēdis – viss kārtībā! Te vajadzētu atrast balansu.”

Roņus aizstāv zaļie aktīvisti līdz pat Eiropas Komisijas līmenim. Un te nākamais solis, kur pašmāju zvejnieki buksē – savu interešu lobēšana ne tikai Latvijas, bet Eiropas līmenī. Savas aktivitātes un neatlaidības dēļ līdz šim veiksmīgāki bijuši skandināvi un igauņi, mums ir ko no viņiem mācīties.

Vēl kāda problēma: vecie zvejnieki izmirst, reti kuriem bērni grib arodu turpināt, bet no malas to iemācīties īsti nevar. Šodienas diskusijā izskanēja idejas piekrastes zvejniecību kā priekšmetu pasniegt piejūras skolās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Eglīts
zemkopības ministra biroja vadītājs

“Joprojām ceru, ka kādreiz Zvejniekciema vidusskolā būs arī gan pasniedzēji, gan cilvēki, kas no prakses varēs iemācīt, būs arī koledžas līmeņa izglītība saistībā ar zvejniecību. Man pašam ir dēls, gribu, lai viņš apgūst kādu nozari saistībā ar lauksaimniecību. Man pašam pirkt laivu un skriet jūrā būs donkihota cīņa.”

Latvijas piekrastē vasarās vietējo produkciju izķer zibenīgi, gan parastie pircēji gan restorāni ir gatavi maksāt pienācīgu naudu. Taču bieži iztrūkst vidējā posma starp zvejnieku un pircēju – kūpinātāji, zivju tīrītāji, jo gala pircējs grib gatavu produkciju, ko likt uz šķīvja.

Ivars Cīrulis
piekrastes zvejnieks

“Ļoti maz cilvēku var dabūt, kas var darīt. Pārsvarā paši. Vecie tantuki atnāk vēl palīgā, vecās zvejnieku sievas mums te Bērzciemā kādas trīs līdz četras ir palikušas, kas prot to darīt, ari kūpināt.”

Zvejnieki ir pārliecināti, – nozare izdzīvos, taču šādas prāta vētras jārīko biežāk, lai labākās idejas izkristalizētos un tiktu veiksmīgi novirzītas līdz realizācijai, tad arī piekrastes zvejniecība varētu atgūt kādreizējo spozmi.

Žurnālists
Medijos jau 15 gadus, interesē kā Latvijas notikumi, tā starptautiskā dienas kārtība. Veidojis daudz stāstu par migrācijas problēmām. Uzskata, ka viena no lielākajām Latvijas problēmām ir korupcija, tādēļ jūt gandarījumu, ja izdodas izgaismot noziegumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm