tv3.lv

Latviešiem un ukraiņiem saulgriežu svinēšanā daudz kopīga

Saules ritējums jau gadu simtiem ir bijis lielā cieņā ne tikai latviešiem, bet daudzām tuvējā reģiona valstīm – no saules siltuma atkarīgas ražas un pārticība. Tāpēc saulgriežu godināšana ir labi pazīstama tradīcija arī ukraiņiem, krieviem un baltkrieviem, vēsta TV3 Ziņas.

Klāt Līgo vakars! Kā šos svētkus svin tuvējās slāvu tautas un mūsu ciemiņi ukraiņi? Izrādās, kopīgā ir krietni vairāk nekā varētu likties.

Kad Violeta sāk dziedāt, apkārt iestājas pilnīgs klusums. Tā ir maģija, kas viņu ar mammu un vecmāmiņu vieno kopš bērnības.

Interese par savām saknēm viņai bijusi tik liela, ka Violeta pērn pat absolvēja Sanktpēterburgas Valsts kultūras institūtu, kur studēja Tradicionālo dziedāšanu. Tagad viņa vada folkloras ansambli – māca dziedāt citus un māca arī svinēt svētkus.

Violeta Nikolajenko
Folkloras kopas “Berendejka” vadītāja

“Vajag zināt savu kultūru, bet arī stāstīt citiem, jo Latvijā ir daudz mazākumtautību, un jāpastāsta, kādas ir tradīcijas, kādi ir tērpi.”

Kad satiekamies, Violeta ar dziesmām sagaidījusi saullēktu, un skaidro, cik tuvas slāvu tautu tradīcijas ir ar tām saulgriežu svinēšanas paražām, kas pazīstamas pie mums.

“Ivana Kupala ir tie paši saulgriežu svētki, ko svin latvieši Jāņos. Zāļu plūkšana, dejošana un lekšana pāri ugunskuram. Ivana Kupala tradīcijas ir baltkrieviem, ukraiņiem un kKievijas reģionos, kas robežojas ar šīm valstīm – Smoļenskas, Pleskavas un citos apgabalos. Par vārdu Kupalo – Ivans kā Jānis, bet otram var būt dažādas nozīmes – ūdens, uguns vai svinību vieta,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Slāvu tautas vasaras saulgriežus no seniem laikiem svin pēc Jūlija kalendāra – nedēļu vēlāk. Tāpat kā mums, tas ir dabas ziedēšanas pilnbrieda laiks.

“No rīta ved zāles, taisa vainagus, puiši zāģē malku un taisa uguni, tai vajag visu nakti. Tur ir mielasts – olas, putra, pankūkas un alus. Ja ir bagāts ciems, tad ir gaļa arī. Ja ne, kāds ciems, tāds galds,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

Līdzīga ir arī ratu ripināšanas tradīcija. Ukraiņi un baltkrievi no zālēm vēl veido lelles – uguns un ūdens simbolus. Ja tās upē nenogrimst, būs auglīgs gads.

“Atšķirība ir zīlēšana – ja vainags ātri aizpeld, apprecēsies, ja stāv uz vietas, vajag pagaidīt. Ja nogrima, visu mūžu meita būs viena. Vēl ir interesanta tradīcija apliet ar netīru ūdeni satikto, lai bieži mazgājas un tīra būtu dvēsele,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

Baznīcā gājēji pagānu rituālus neatzīst. Pārējie gan arī mūsdienu Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā tradīcijas uztur dzīvas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Krekls ir no Krievijas pierobežas ar Ukrainu – Smoļenskas apgabals. + 9:36 Somiņa no Sibīrijas. Sarafāns jebkurā reģionā var būt. Tas ir jaunas meitas sarafāns, jo veidots zem krūtīm. Un vajag daudz lentītes. Ja Tev ir daudz lentītes, Tu esi bagāta meita, un, kad dejo, plīvo. Svarīgi būt tradīcijā un zinātnes savas saknes. Ja zinām dziesmas un tradīcijas, dzīvosim. Mums ir ļoti daudz koīga, par to vajag zināt, mēs runājam dažādās valodās, bet mūs apvieno kultūra un dziesma,” saka folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

Dziesma ļauj arī Latvijā dzimušajai Katrīnai Gupalo uzturēt saikni ar tēva dzimteni – Ukrainu. Uz tikšanos viņa atnes mīļu dāvanu – tautisku lelli no savām otrajām mājām. Tā ir Beregiņa, mājas un ģimenes sargātāja.

Katrīna Gupalo
dziedātāja

“Mans tētis bija slavens Ukrainas arheologs, abi iepazinās – mamma no šejienes, sākumā dzīvoja tur, pēc Černobiļas atbrauca šurp. Es parādījos, un tā pirmā iepazīšanās ar Ukrainu bija braucieni pie tēta radiem, ap saulgriežu laiku.”

Ģimene gan folkloras tradīcijas nepiekopj, tomēr saulgriežus svin, turklāt – dziedot!

“Tētis bieži stāstīja par līdzībām latviešu un ukraiņu kultūrā, pat valodā, bet tas ir kaut kas savs, kas mūs vieno, tāpēc arī tagad tik labi un silti atbalstām Ukrainu… Šī tuvība nāk no dzīle, lai gan latviešu temperaments ir ziemeļniecisks, ukraiņiem – dienvidniecisks, tas spēks ir jūtams, un arī saulgriežos daudz līdzīgs lietas,” stāsta dziedātāja.

“Tas bija ugunskurs, daba, dziesmas – ukraiņiem dziesma vispār ir neatņemama ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Lielā ģimene visa sēž un dzied,” stāsta Katrīna Gupalo.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Katrīnu ģimenē mīļi iesaukuši par Katrusju, tā nu ukraiņu tautas dziesmā viņa Marusju aizstājusi ar savu mīļvārdu, un ar prieku atskaņo to arī mums.

Katrīna Gupalo
dziedātāja

“Kas man vienmēr bijis tuvs ukraiņu kultūrā – ka viņi māk izkaifot, izdziedāt ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī skumjas. Negaiņā prom, bet apēd, izgaršo, izdzīvo, un tad ir vieglāk palaist vaļā. Domāju, ka tas arī dod ukraiņiemn spēku tik vājprātīgā situācijā kā šobrīd.”

Šo un arī citas Katrīnas atskaņotas melodijas varēs baudīt jau šo svētdien īpaši Ukrainai veltītā nakts koncertā Anglikāņu baznīcā. Katra iegādātā biļete būs ziedojums Ukrainas cilvēkiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm