Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Lai skolās atteiktos no krievu valodas, vēl daudz izaicinājumu
No septembra Latvijas skolās sāks pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Izmaiņas vistiešāk skars krievu skolas, kuru mazākajās klasītēs patlaban pat pusi priekšmetu ļauts mācīt krieviski. Pirmdien, 16. janvārī, izglītības un zinātnes ministre valodu reformu pārrunāja ar Latvijas Pašvaldību savienību. Abas puses neslēpa – izaicinājumu turpmākajos mēnešos būs gana daudz, vēsta TV3 Ziņas.
Skolām un pašvaldībām joprojām raizes par to, kā izdosies no septembra sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Trūkstot gan skolotāju, gan arī mācību materiālu, kas piemēroti tieši mazākumtautību skolēniem.
Rīgas 80. vidusskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kuru turpmāko gadu iecerētās valodas reformas skars vistiešāk. Skolā patlaban daļa mācību procesa kā pamatskolēniem, tā bērnudārzniekiem notiek arī krieviski. Taču jau no 1. septembra visās pirmsskolās, kā arī 1., 4. un 7. klasēs mācības drīkstēs notikt tikai valsts valodā un skola tam sākusi gatavoties.
“Jā, gatavojamies, jā, daļēji esam gatavi, jo pedagogu trūkums ir ārkārtīgi liela problēma, tā ir akūta problēma. Tā kā šeit varam runāt, jā, varam, jā, gatavojāmies, bet jāsaprot, ka ir jābūt ļoti lielam ministrijas atbalstam sagatavot pedagogus.”
Lai reformu īstenotu, nepieciešams papildu skaits pedagogu, kuri var mācīt latviešu valodā, uzskata Vladova. Viņai gan esot bažas, ka daļa skolotāju, kuri ir jau pensijas vecumā, varētu no darba aiziet, jo pārkvalificēties vairs nevēlēsies. Bažas esot arī par bērniem, kuri šobrīd mācās bērnudārzos krievu plūsmā un septembrī varētu vēl nebūt gatavi zinības apgūt latviski.
“Mums jau tagad ir daudz skolēnu, kuriem ir problēmas ne tikai ar valodas zināšanām, bet arī citu priekšmetu apguvi. Un te, protams, jābūt valsts finansējumam. Jo nevar būt tā – lūk, mēs realizēsim reformu, bet naudas mums nav.”
To, ka pāreja nebūs viegla, atzīst arī jaunā izglītības ministre Anda Čakša, kura šodien ar Latvijas pašvaldību savienību pārrunāja gaidāmos izaicinājums izglītības nozarē. Lai gan joprojām tiekot ievākta informāciju par to, cik grūti ir novadiem pāriet uz mācībām valsts valodā, ministre šodien uzsvēra – raizes ir vien par atsevišķām pašvaldībām.
“Šobrīd ir trīs pašvaldības, kur varētu būt lielākais izaicinājums, tā ir Rīga, Daugavpils, Rēzekne, cik es saprotu. Tās ir trīs pašvaldības, kur varbūt lielāku akcentu liek arī Izglītības ministrija. Svarīgākais tiešām ir runāt par pirmsskolu, tur paies kāds laika posms, lai pārietu uz latviešu valodu. Izaicinājums ir, lai skolotāji varētu mācīt programmu latviešu valodā un pie tā šobrīd arī visvairāk tiek strādāts.”
Arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs neslēpa, ka atsevišķas vietvarās problēmas varētu rasties. Jau vēstījām, ka arī Valsts valodas centrs gada nogalē secināja, ka atsevišķās mazākumtautību skolās pat trešdaļai pedagogu nav pietiekamu valsts valodas zināšanu.
“Jautājums vienkārši ir jāatrisina. Tas ir viens no jautājumiem, kuru mēs noteikti skatīsimies un meklēsim risinājumus, kā nodrošināt. Bet, lai šodienu pateiktu recepti, to es vēl neredzu. Bet tas jautājums ir jāatrisina, lai mūsu bērni apgūtu latviešu valodā izglītību.”
Kā Pašvaldību savienība, tā izglītības ministre šodien arī pauda – arvien straujāk jādomā arī par to, kā nodrošināt lielāku svešvalodu skolotāju skaitu. Pēc nepilniem četriem gadiem krievu valodu skolās vairs nedrīkstēs mācīt arī kā otro svešvalodu – to jāaizstāj ar kādu no Eiropas Savienības valodām.
Čakša šodien pauda, ka patlaban strādā pie ceļa kartes, kādā veidā nodrošināt pietiekamu otrās svešvalodas skolotāju apmēru. Ministrija izskata arī variantus, darbam skolās piesaistīt filoloģijas studentus, vēstniecību, kā arī diasporas skolotājus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
