Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Lai glābtu egļu mežus no astoņzobu mizgrauža, vairākās pašvaldībās varētu izsludināt ārkārtas situāciju
Latvijas egļu mežus arvien vairāk apdraud astoņzobu mizgrauzis. Nelielā izmēra vaboles pēdējos gados savairojušās tiktāl, ka Zemkopības ministrija aicinājusi vairākās pašvaldībās izsludināt ārkārtas situāciju. Pretējā gadījumā speciālisti prognozē, ka šogad nokalt varētu līdz pat 10 tūkstošiem hektāru egļu audžu.
Valsts meža dienesta (VMD) eksperts Oskars Zaļkalns ved rādīt kailcirti Ķekavas novadā. Tajā egles astoņzobu mizgraužu dēļ nesen izzāģētas septiņu hektāru platībā. Tā gan ir tikai viena no mežaudzēm, kas šajā apkaimē kaitēkļa dēļ nocirsta.
“Tīreļu mežniecība, kur ir kūdraina augsnes, eglēm ir arī stress no šīm mitruma izmaiņām, mizgrauzis, kā arī sakņu trupe, vēl ir citas sēņu slimības klāt, protams, audzes ir novājinātas, un mizgrauzim tas ir pats labums,” norāda Zaļkalns.
Vien dažus simtus metru tālāk – jau cita nokaltusi egļu audze. Eksperts gluži kā ķirurgs vienam kokam noņem mizu. Nav šaubu, arī šeit egles nogalinājis astoņzobu mizgrauzis.
“Šeit ir vēl nedaudz redzams mizgrauzis, un šeit nākamā paaudze ir skujkoku ligzdu ūsainis, kas jau ēd sauso koku. Tā kā te jau dzīvo nākamais, kas koku sadalīs tālāk. Šis meža stūrītis ir noēsts pagājušajā gadā. Un, kā es redzu, īpašnieks jau ir iestigojis cirtes un tuvākajā laikā nocirtīs,” saka VMD eksperts.
Speciālisti stāsta, ka vienā samērā liela izmēra eglē var mitināties pat desmitiem tūkstošu astoņzobu mizgraužu. Un, ja koku laikus nenocērt, tā bojāeja ir neizbēgama, tāpat, kā meža īpašnieka zaudējumi. Un tie nav mazi – vienas brangas egles cena svārstās no 150-200 eiro.
Ja koksni izdevies glābt, tā jebkurā gadījumā vairs nav tik vērtīga, jo cena krietni zemāka. Kādi ir mizgraužu radītie zaudējumi aplēst ir grūti, taču pērn izcirsts aptuveni 2300 hektāru kukaiņa bojāto mežu, kas ir četras reizes vairāk nekā citus gadus. Arī “Latvijas Valsts meži” arvien biežāk spiesti cīnīties ar mizgrauža radītajām sekām, veicot sanitārās cirtes.
“Vidēji ir apmēram no 600-800 tūkstošiem kubikmetru, ko mēs tieši nozāģējam sanitārajās cirtēs. Lielais vairums, protams, ir mizgrauzis. Un tad jau tai koksnei ir kritusies tā kvalitāte, to vairs nevar realizēt par visaugstāko cenu jeb vērtīgāko sortimentu,” pauž “Latvijas Valsts mežu” Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Lai Latvijas egļu meži netiktu apdraudēti vēl plašāk, Zemkopības ministrija ir aicinājusi atsevišķos Latvijas novados izsludināt ārkārtas situāciju. Ja to valdība apstiprinās, šajās vietās ap vērtīgajām egļu audzēm būs aizliegums visu vasaru cirst skujkokus.
“Iemesls ir gaužām vienkāršs, ja nocērt skujkokus, smaržo pēc sveķiem. Bet tie sveķi ir terpēni gaisā un mizgrauzim tas ir aromāts, kā uz labu restorānu. Kaut kas drīzāk jau nokaltīs, bet mēs ceram ar šiem pasākumiem to tempu samazināt,” teic Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Cik aktīvi šogad būs mizgrauži, varēs prognozēt vien tad, kad tie tuvākajās nedēļās modīsies no ziemas guļas. Eksperti gan jau tagad iezīmē divus scenārijus – ja tiks ierobežota egļu ciršana, varētu rasties kvalitatīvas egles koksnes deficīts. Savukārt, kaitēkļiem turpinot iznīcināt skujkoku mežus, tirgū nonāks liels daudzums mazāk kvalitatīva koka, un tas var nozīmēt izdevīgāku egles malkas cenu šogad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
