Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kuldīgā lepojas ar vecpilsētas iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā
Vairāk nekā 20 gadu ilgi vēsturiskās izpētes darbi, iesaistot pašus pilsētniekus māju restaurācijā. Tik ilgs un grūts bijis Kuldīgas ceļš, lai iekļūtu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tagad tas ir noticis. Par to liels prieks ir gan pilsētniekiem, gan tūristiem.
19. gadsimta māja vēsturisko šarmu saglabājusi kādas ģimenes dēļ, kas uz Kuldīgu pārcēlās no citas pilsētas. Viņi bija tik apņēmīgi, ka paši savām rokām restaurēja 2. stāva logus.
“Tikko esam atvēruši maizes ceptuvi, šī ir trešā nedēļa, hobijs, kas pārvērties par īstenību.” Aigars Celms ar ģimeni Kuldīgu par savu mājvietu izvēlējās pirms pieciem gadiem, kad uzsāka darbu restorānu biznesā – tagad papildus tam cep arī maizi, pilsēta strauji attīstās, un ir cerības biznesu paplašināt. Ievācoties pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī, kas pirms tam bija pamatīgi nolaists, pilsēta piedāvāja palīdzību, lai restaurētu vēsturiskos logus. Izaicinājumu bija daudz, bet pats galvenais – pacietība.
“Vislielākais – laika pavadīšana. Viss liekas skaisti, Kuldīga. Liekas ļoti smuka, bet tas process, kas notiek restaurācijā, ir lēns un pamatīgs. Šī ķite, kas notur vibrāciju un neļauj ārējam troksnim tikt iekšā – logi bija kritiskā stāvoklī, pat arī nebija dažu, tas noteikti palīdzēja ātrāk tikt dzīvoklī un saprast, kas notiek Kuldīgā,” teic uzņēmējs.
“Sarkanā krāsa ir 18. gadsimts, nākamais ir uzslāņojumi, kas radušies līdz mūsdienām, un ar dzelteno ir remontdarbi, kas radīti mūsdienās,” stāsta Kuldīgas vecpilsētas pārvaldības speciāliste Sintija Vītoliņa.
Kuldīgas vecpilsētas pārvaldības speciāliste izrāda iespaidīgo dokumentu krājumu, kāds bija jāiesniedz UNESCO komisijai. Pilsētas vērtēšanā iesaistījās eksperti no visas pasaules, pievēršot detalizētu uzmanību autentiskumam un vēsturiskā laika liecību izpētei. Tai skaitā eksperti apmeklēja pilsētu ne tikai oficiālās, bet arī anonīmās vizītēs. Galvenais, kas palīdzēja izcīnīt mantojuma statusu – gadiem ilgās, nepiekāpīgās prasības – ēkām jāsaglabā vēsturiskais šarms, sevišķi jau logi.
Kuldīgā īpaši labi saglabājusies 13. līdz 18. gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava.
“Kad visas Latvijas mazpilsētas pārņēma eiroremonta drudzis, mums paveicās – pilsētas arhitekts bija ļoti stingrs un tālredzīgs, pamanīja, ka pilsēta ir īpaša un ēkas un apbūve saglabājusies no ļoti sena laika. Jau tajā laikā tika domāts par plānošanas dokumentiem un arī par apbūves noteikumiem, kas ierobežo šeit vienkāršas būvniecības darbības,” norāda Vītoliņa.
Lai gan vasaras tūrisma sezona noslēgusies, pilsētā vēl vasarīgo sauli bauda tūristi, kuri atzinīgi novērtē Kuldīgas iekļaušanu nozīmīgajā pasaules mantojuma sarakstā.
“Jā, es patiešām pamanīju, ka Kuldīga ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Tas ir aizraujoši! Sajūta, ka pilsēta ir iesaldēta laikā! Piemēram, šī katoļu baznīca. Te ir jauki palikt kādu dienu vai divas,” saka tūrists Mihaeils.
“Tikko pusdienojām beķerejā, saldumi bija izcili – šokolādes eklērs, arī zupas ļoti labas. [TV3: Zinājāt, ka šajās dienās Kuldīga uzņemta UNESCO mantojuma sarakstā?] Nezināju, bet tās ir brīnišķīgas ziņas. Ļoti jauka vieta, kur būt,” stāsta tūrists Ivans.
“Pilsēta ir tīra, restaurēta un pavisam noteikti pelnījusi būt UNESCO mantojuma sarakstā,” norāda pilsētas apmeklētāja Karena.
Pašvaldībā lēš, ka statusa iegūšana piesaistīs arvien jaunus tūristus, taču jau tagad Kuldīga nebūt nevar sūdzēties par apmeklētāju skaitu – vēsturiskās ielas un īpašo atmosfēru iecienījuši kā viesi no kaimiņvalstīm, Skandināvijas un Vācijas, tā arī Latvijas iedzīvotāji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
