tv3.lv

Kopš 9. maija pieaugusi latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju šķelšanās

Šā gada 9. un 10. maija notikumi Pārdaugavā atkal likuši uzdot jautājumu, cik vienota ir Latvijas sabiedrība, par ko šodien diskutēja Saeimas komisijā. Tur secināts, – pēdējo nedēļu notikumi jau atkal vairojuši šķelšanos starp latviešiem un krievu valodā runājošajiem, vēsta TV3 Ziņas.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sēdi šodien veltīja, lai spriestu, kā sabiedrības noskaņojums ir mainījies pēc 9. un 10. maija iedzīvotāju pulcēšanās pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa un tagad jau apstiprinātā plāna to nojaukt. Diskusijās vēlreiz izkristalizējās – krievvalodīgo nesenās svinības Uzvaras parkā parāda, cik dažāda ir latviešu un daļas krievvalodīgo uztvere par kopīgo vēsturi.

Andrejs Judins
Saeimas deputāts (“Jaunā vienotība”)

“Ko es tiešām nevaru saprast, visi šie cilvēki dzīvo Latvijā. Un, es domāju, ikviens Latvijā dzīvojošs cilvēks saprot, ka atbrīvošana no nacistiem nozīmē otro okupāciju, ka PSRS okupēja Latviju un piemineklis, kas ir Pārdaugavā, ir šīs okupācijas simbols.”

Vienlaikus, analizējot pausto sociālajos tīklos, ir novērojama vēl lielāka šķelšanās un viedokļu polarizācija. Valsts kanceleja, monitorējot ierakstus, novērojusi, ka 10. maija rīta ziedu aizvākšanu ar traktoriem par spļāvienu sejā saukuši tie, kuri tos tur nesa. Tikmēr jau vakarā to atgriešana pamatīgi saniknoja latviešus.

Tikpat pretēji uzskati novērojami arī par pieminekļa nojaukšanu.

Rihards Bambals
VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors

“Piemēram, krievvalodīgo grupās nav skaidrs, kāpēc piemineklis tiks nojaukts, kā arī izskan, ka nojaukšanu vēlētos latvieši “nacisti”. Savukārt latvieši diskusijās uzskata, ka pieminekļa nojaukšanas pretinieki ir tā saucamie “rašisti” jeb cilvēki, kas atbalsta Vladimira Putina iebrukumu Ukrainā.”

Kā šādus tik pretēji noskaņotus cilvēkus nostādīt uz viena ceļa, eksperti viennozīmīgi atbildēt šodien nespēja. Tomēr izskanēja, ka ātri to paveikt nav iespējams, jo pēdējie notikumi vēlreiz parāda – 30 gadu laikā krievvalodīgo integrācija Latvijā un izglītojošais darbs nav izdevies tik labi, kā daudzi to vēlētos.

Uldis Neiburgs
vēsturnieks

“Jautājums būtu tāds – kāpēc cilvēki, kam 9. maijs ir svarīgs, kāpēc viņi izvēlas kopt un piedalīties šajā padomju laika tradīcijā, lai gan Padomju Savienība ir sabrukusi jau vairāk nekā 30 gadus atpakaļ. Un, protams, mēs varam teikt, ka tradīcijas nerodas vienā dienā un tās nevar nomainīt vienā dienā ar Saeimas vai Ministru kabineta rīkojumu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tādēļ deputāti šodien pauda, liels uzsvars jāliek uz jaunatnes izglītošanu, lai jaunā paaudze būtu maksimāli integrēta Latvijā. Pēc deputātu domām, pareizs solis ir pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Savukārt latviskās vērtības varētu ieaudzināt valsts aizsardzības mācība, kas vidusskolā visiem būs obligāta pēc diviem gadiem.

Ritvars Jansons
Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

“Piemērs, tika minēts krievu puisis ar Krievijas karogu. Ja izglītības sistēma ir vienota, kur ir vienas skolas, nedala krievos un latviešos, un informācija mācību programmās ir vienota, valoda ir vienota, loģiski, tas noved pie valstiskuma izpratnes.”

Deputāti Kultūras ministrijai uzdeva kādā no nākamajām sēdēm sniegt pārskatu par plānotajiem darbiem, ko varētu veikt jau šogad, lai sabiedrības saliedētību uzlabotu.

Orientējas izglītības jautājumos un labprāt dodas atspoguļot notiekošo reģionos, jo ir pārliecināts, ka stāstīt par dzīvi ārpus Rīgas ir būtiski.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm