Pretrunīgi vērtētā valstsvīra, Kārļa Ulmaņa, muzejā dzimtajās mājās “Pikšas” līdzšinējā 25 gadus vecā ekspozīcija nomainīta pret jaunu. Tā veidota četrus gadus, un tagad pieejama apmeklētājiem. Sabiedrība esot nobriedusi par Kārli Ulmani dzirdēt arī visai nepatīkamus faktus.
Līdzšinējā, 1990. gados radītā, ekspozīcija Ulmani cēla varoņa kārtā, bet tagad – uzsvars uz pretrunām, kritiku, Kārļa Ulmaņa politiskajiem manevriem. Demokrātiju cienošie apmeklētāji pieprasījuši skaidri pateikt, ka 1934. gada 15. maijā ar apvērsumu Ulmanis likvidēja demokrātiju, kļuva par diktatoru autoritārā režīmā.
“Mainās skatījums uz vēstures notikumiem. Mēs vairs nebaidāmies uz tiem paskatīties arī no ēnas puses. Nāk paaudze, kas nebaidās skatīties uz vēsturi tādu, kāda tā ir bijusi,” saka Kārļa Ulmaņa muzeja “Pikšas” vadītāja Ilga Ķipsne.
Arvien biežāk muzeja darbiniekiem nācās atbildēt uz jautājumu – vai Ulmani var uzskatīt par nodevēju, jo krievu okupantus te nesagaidīja militāra pretošanās, pat neviena izšauta lode.
“1940. gadā atdeva Latviju Padomju Savienībai, kā to saka vienkāršais apmeklētājs. Ir apmeklētāji, kas saka – nekad Ulmanim to nepiedošu. Un ir apmeklētāji no Lietuvas – noņem cepuri Ulmaņa priekšā, jo viņš palika ar savu tautu, bet mūsu Smetona pārgāja upi uz brīvo Eiropu,” norāda muzeja “Pikšas” vadītāja.
Jaunā ekspozīcija arī rosina domāt – kāpēc Kārlis Ulmanis rakstīja tik paštaisnas norādes kā saimniekot zemniekiem, bet viņam tā arī nepiederēja zemnieku sēta, kāpēc viņš ģimeni sauca par valsts kodolu, bet pats neradīja savu ģimeni. Muzejs ir arī spēlējies ar jautājumu – kā būtu, ja Ulmani iesēdinātu krēslā pie psihoterapeita.
“Talkā aicinājām psihoterapeiti Inesi Putnieci, lai piekļūtu tuvāk Ulmaņa personības kodolam, lai tiktu skaidrībā, kāds viņš bija kā cilvēks. Var teikt, ka Ulmanis savas narcistiskās ambīcijas ir realizējis pilnā apmērā. Baidījies tapt atmaskots savās vājībās un trūkumos,” saka muzeja vadītāja.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Muzejā TV3 Ziņas sastapa arī Kārļa Ulmaņa fanus. Viņiem jaunā ekspozīcija līdz galam īsti nepatīk.
“Pieņemsim, tas apvērsums. Viņš taču neiztaisīja apvērsumu. Viņš novērsa apvērsumu. Tas visiem beidzot jāsaprot. Viņš izsludināja ārkārtas stāvokli,” saka Artūrs.
“Negribas man izlikties gudrākam, bija tur tāds laiks. Kas to zina, kā tur toreiz būtu bijis labāk. Mēs jau varam teikt – vajadzēja darīt tā un tā,” pauž Guntis.
Jauno ekspozīciju pavada muzikāls fons ar Ulmaņa sirdij tuvo upju skaņām, tuvējās Bērzes baznīcas zvana skaņām, stilizētiem audio fragmentiem no Ulmaņa uzrunām un 1930. gadu mūzikas. Te piesātinātā apjomā vēsturiskas fotogrāfijas, piemēram, Ulmaņa sejas izteiksme pēc atentāta jeb viņa noslepkavošanas mēģinājuma, un plašākai sabiedrībai iepriekš neizrādīti video.
