tv3.lv

Jūras profesijās algas ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro, taču interese par studijām Jūras akadēmijā ir zema

2019. gada 7. jūlijā 9:08

Jūrniecībai Latvijā kopš Krišjāņa Valdemāra laikiem šogad ir 230 gadi, apaļa jubileja arī Latvijas Jūrskolai – 180 gadi. Savukārt Latvijas Jūras akadēmija savu 30 gadu pastāvēšanu pavada ar bažām par mazo skaitu jauniešu, kas izvēlas studēt jūras profesijas.

Akadēmijā prāto – iespējams, ne visi ir informēti par plašajām darba iespējām ar lielajām algām mērāmām vairākos tūkstošos eiro.

Jaunieši neraujas studēt kuģu vadīšanu, mehāniku, navigācijas elektroniku, kuģu elektroautomātiku. Jūrasskola un Latvijas Jūras akadēmija ir ar mazāko studentu skaitu valstī. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz no jauna uzņemto būšot ap divsimt. Vēl mazāk tiek līdz absolvēšanai. Pēdējā izlaidumā 80. Taču tiem, kuri iztur teju 5 gadu ilgas studijas akadēmijā vēl ar pusgadu ilgu praksi uz kuģiem jūrā, paveroties plašas darba izvēles iespējas visā pasaulē.

“Pēc absolvēšanas jaunākie virsnieki saņem divus, 3000 vai 4000 eiro atkarībā no kuģu kompānijas. Vecākajam kapteiņa palīgam algas ir no 8000 līdz 10 000. Kapteinim ir no 10 000 un uz augšu,” stāsta Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova.

Un lielā alga jūras profesijās kā galvenais iemesls izvēlēties studēt Latvijas Jūras akadēmijā arī izskanēja šonedēļ notiekošajā jauno studentu uzņemšanā.

Tikmēr kuģa komandtiltiņa simulatorā sastaptie Kirils un Lauris, kuriem studijas tieši noslēgsies, līdz absolvēšanai palicis vairs pusgads, jauniešu mazo vēlmi studēt jūras profesijas skaidro ar darba specifiku.

“Iet jūrā nozīmē, ka tu uz kādu noteiktu laiku aizej – tās var būt pāris nedēļas, daži mēneši. Viss atkarīgs no kontrakta. Pēc tam tikpat ilgu laiku esi atpakaļ arī krastā,” saka Latvijas Jūras akadēmijas kuģu elektroautomātikas students Lauris Āboliņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šeit nav viegli mācīties, to visi zina. Akadēmijā ir grūti mācīties. Lai tiktu līdz 5. kursam, tas prasa daudz spēka, bet alga – jūrnieki pelna diezgan daudz,” norāda Latvijas Jūras akadēmijas kuģu elektroautomātikas students Kirils Zvarinovs.

Latvijā ir vairāk nekā 50 kuģu īpašnieku pārstāvniecības zem dažādu valstu karogiem. Arvien lielāku pieprasījumu pēc mūsu jurniekiem izsaka Dienvidāzijas kompānijas. Jūras specialitātē mazais studētgribētāju skaits Latvijā radot bažas.

“Mūsu studentus rezervē jau otrajā kursā, un principā par viņiem ļoti cīnās. Mūsu studentu skaits, ko dot praksē, nav pietiekams – mums pat praktikantu pietrūkst. Mēs nevaram apmierināt kompāniju nepieciešamības un viņi ņem studentus no Lietuvas un Sanktpēterburgas, aizņemot mūsu prakses vietas,” norāda Latvijas Jūras akadēmijas rektore.

Lai arī studentu skaitu vajadzētu lielāku, akadēmija neņem kuru katru un liela daļa atbirst jau pirmajā semestrī, nespējot turēt līdzi prasībām. Te vaino lielu daļu Latvijas vidusskolu, kas nepietiekoši sagatavoto matemātikā un fizikā.

“Ar loģisko domāšanu ir ļoti slikti cilvēkiem. Neprot, teiksim, zinot vienu un zinot otru, kopā salikt un pieņemt lēmumu. Viņi to neprot. Tā pati vektoru matemātika – viņiem ir problēmas,” pauž Latvijas Jūras akadēmijas jūras transporta nodaļas docents Ēriks Koržeņevskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopumā gan šobrīd reāli strādājošo Latvijas jūrnieku skaits jūrā un uz sauszemes ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā kopā, un teju tāds pats kā Zviedrijā, tāpēc akadēmijas pasniedzējs nav ar pesimistisku skatu nākotnē: “Brauciet, latvji, jūriņā – tas paliek spēkā!”

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm