JRT darbinieki atklātā vēstulē aicina rast risinājumu “bezgalīgajai” teātra ēkas rekonstrukcijai

Jaunā Rīgas teātra (JRT) darbinieki atklātā vēstulē vērsušies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu “bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai”.

Teātra darbinieku ieskatā, tā atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vēstulē atgādināts, ka 2017. gadā rudenī teātra darbinieki atstāja vēsturisko ēku un jau sesto teātra sezonu aizvada Miera ielā 58a. Šo gadu laikā pasaulē ir notikušas trīs olimpiskās spēles, Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, ir piedzīvota Covid-19 pandēmija un divi ASV prezidenti, Latvijā ir notikušas divas Saeimas un divas pašvaldību vēlēšanas, XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, uzbūvēta Latvijas Universitātes Zinātņu māja, kultūras un izklaides centrs “Hanzas perons”, kultūras centrs “Siguldas Devons”, Muzeju krātuve, kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”, Ventspils koncertzāle “Latvija”, zinātnes centrs “Vizium” Ventspilī, veikta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā, Rīgas cirka pārbūves pirmā kārta un realizēti citi izglītības un kultūras ēku būvniecības projekti, kuri pamatā ir privātu investoru vai pašvaldību pārvaldībā.

JRT darbinieki atklātā vēstulē

“Esot pagaidu telpās Miera ielā, sešu sezonu laikā Jaunajā Rīgas teātrī esam radījuši 40 jauniestudējumus un līdz šīs sezonas beigām būsim nospēlējuši vairāk nekā 1500 izrādes, esam izskolojuši jaunos JRT aktierus un dubultojuši JRT aktieru trupu.

Šo sešu sezonu laikā, ko ir piedzīvojusi mūsu ēka? Divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājus (kopumā kopš projektēšanas sākuma 2013. gadā tie bija vismaz seši), ziemu bez jumta, neskaitāmas sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus.”

Par ēkas rekonstrukciju atbildīgā valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 kvadrātmetru lielas ēkas rekonstrukciju un arī šobrīd nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai. Rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē.

JRT darbinieki atklātā vēstulē

“Neatbalstām VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem – būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, jo atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas. Publiskā komunikācijā VNĪ savu atbildību neatzīst un visu vainu noveļ uz būvniekiem, likumiem un pasaules krīzēm. Iespējams, valstiskā līmenī ir jāizvērtē kultūras iestādēm paredzēto ēku pārvaldības modelis un to būvniecībai/rekonstrukcijai jāpiesaista cits būvniecības projektu vadītājs. Ja VNĪ patstāvīgi nespēj apzināt sava organizētā un pārvaldītā procesa trūkumus un neredz iespēju, kādi uzlabojumi ir jāveic, valsts institūcijām, kuru pakļautībā VNĪ darbojas, ir jāiesaistās.”

JRT darbinieki atklātā vēstulē pauž atbalstu JRT mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa šā gada 18. janvārī publiskotajam paziņojumam un vēlreiz apliecina, ka februārī JRT notiks pēdējā pirmizrāde šajā sezonā teātra pagaidu telpās Miera ielā 58a.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņi arī atzīst, ka Lāčplēša ielas zālēm 2023. gada pavasarī paredzētos un jau gatavotos jauniestudējumus šajā sezonā skatītājiem nepiedāvās, aicinot rast risinājumus un nodrošināt JRT atgriešanos mājās 2023. gadā.

Vēstuli parakstīja 72 JRT darbinieki, kuru vārdi pieejami JRT mājaslapā publiskotajā vēstulē.

Jau vēstīts, ka VNĪ uzstāj, lai “SBSC” nosauc konkrētu darbu pabeigšanas termiņu un atgādina, ka par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots, atbilstoši līgumam “SBSC” tiks aprēķināta soda nauda – 30 000 eiro dienā.

Pilnsabiedrība “SBSC” ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc “SBSC” lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris visus šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus, uzsver VNĪ pārstāve.

VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņā iekļauties neizdosies. Objektā pašlaik strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka “SBSC” sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, taču šādu darba intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība “SBSC” ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc “SBSC” lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība – 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” notiek pēc principa “Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm