Jauni fakti nogalinātā Mārtiņa Bunkus lietā: pirmais slepkavības mēģinājums bijis 2016. gadā

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, tā atklājusi prokuratūra. Tā arī nākusi klajā ar jauniem faktiem par nozieguma veikšanu. To pastrādājuši rūdīti starptautiskie noziedznieki, kuriem Bunkus slepkavība nebija pirmā. Par maksātnespējas administratora nonāvēšanu tie saņēmuši 300 000 eiro un noziegumu plānoja ilgstoši – pirmais slepkavības mēģinājums bijis jau 2016. gadā.

Pēc vairāk nekā četru gadu intensīva darba prokuratūra guvusi pietiekamus pierādījumus, lai par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, apsūdzību celtu trim personām. Par slepkavības pasūtīšanu, kā jau iepriekš vēstīts, apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Vienam no viņiem apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

“Procesā celta apsūdzība arī cilvēkam, kurš izdarīja šāvienus, kā rezultātā Mārtiņš Bunkus mira. Šajā kriminālprocesā apsūdzība nav celta organizētājām, jo organizētājs ir miris. Šajā lietā vienas personas identitāte nav noskaidrota, kura pildīja šofera funkcijas,” saka Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis.

Viņš žurnālistiem neprecizēja, kad slepkavības organizētājs miris, taču atklāja, ka tā bijusi vardarbīga nāve. Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta nozieguma atbalstīšana. Lieta, visticamāk, izbeigta pret 1970. gadā dzimušo Arkādiju Judinu, kuru oktobrī atbrīvoja no apcietinājuma. Prokuratūra arī atklāja, Bunkus slepkavības mēģinājums bijis jau 2016. gadā, taču cietis neveiksmi.

“Minētā slepkavība tika organizēta, un tas noziedzīgo darbību laiks bija ilgs. 2016. gada, ja nemaldos 27. septembrī, patiesībā Mārtiņa Bunkus slepkavības mēģinājums, nevis brīdinājums. Bet tas cieta neveiksmi. Līdz ar to slepkavības īstenošana tika atlikta un īstenota 2018. gada 30. maijā,” skaidro Lasmanis.

Izmeklētāji arī secinājuši, ka nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus, nekomentējot, noziegumā ir saistība ar uzņēmuma SIA “Rego Trade” administrēšanu. Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bijis 300 000 eiro.

“Šādās lietās nav kaut kāda takse nerakstīta. Viss atkarīgs no pasūtītāja un izpildītāja vēlmēm. Mēs nevaram noteikt, tas ir daudz vai maz šāda veida noziegumos,” saka VP Organizētās noziedzības pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Likumsargi tāpat informēja, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Notikusi arī apjomīga starptautiskā sadarbība, jo atklājies, ka slepkavības izpildītāji bijuši rūdīti noziedznieki, kas darbojošies jau ilgstoši ne tikai Latvijā.

“Visnotaļ vērtīgi pierādījumi tika gūti arī citu noziegumu atklāšanā. Kopaina, kāda izveidojās, iegūstot pierādījumus norādīja uz to, ka šīs personas ilgstoši arī darbojās noziedzīgajā vidē. Un ir tādā vai citādā lomā iesaistīti arī citās slepkavībās, nelikumīgās darbībās ar ieročiem,” norāda Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

No virsprokurorā sacītā turklāt izriet, ka noziedznieku grupējums iesaistīts arī vēl citās slepkavībās Latvijā. Kurās tieši, to prokuratūra šobrīd neatklāj.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm