tv3.lv

Jauna Covid‑19 uzliesmojuma gaidās Latvijā izveidojies vakcīnu pārpalikums

Vai esam tik bagāti, lai par lielu naudu pirktu un pēc tam nopirkto mantu – ziedotu? Tāds jautājums var rasties, raugoties uz Covid-19 vakcīnu apriti. Divi miljoni pošu ir krājumos, vēl divus drīzumā piegādās. Izlietot līdz derīguma termiņa beigām tās visas nebūs iespējams – tas ir skaidrs jau šobrīd, vēsta TV3 Ziņas.

Covid-19 mums patlaban ir devis atelpu, un tas nozīmē, ka vakcīnas paliek pāri. Tā ir problēma, ar ko saskaras visas Eiropas valstis, – lai nebūtu jāizlej, ir jāziedo.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai arī šobrīd atvieglojumā uzelpojam, prieks solās būt īss. Rudenī atkal gaidāms Covid-19 uzliesmojums. Par to brīdina epidemiologi visā Eiropā, bet, pat to zinot, ir gandrīz neiespējami uzminēt, kāds tieši paveids dominēs, kuras vakcīnas būs visiedarbīgākās un ko tas nozīmēs attiecībā uz galveno rādītāju – slimnīcu noslodzi.

Ledusskapjos mums nīkst vairāk nekā divi miljoni vakcīnu. Pieprasījuma pēc tām patlaban tikpat kā nav, un derīguma termiņi strauji tuvojas beigām precīzi tādā pašā secībā, kādā tās savulaik tika piegādātas – 100 000 termiņš iztecēs jūlijā, 300 000 – augustā, nepilniem 200 000 – septembrī, un tā katru mēnesi uz priekšu.

Savukārt bez šīm vakcīnām Latvijai šogad tiks piegādāti vēl vairāk nekā divi miljoni. Šajā ceturksnī vien bija paredzēts saņemt 800 000 vienību, līdz gada beigām – vēl pa 600 un 500 000 lielām kravām.

Slikti, ka sākumā pietrūka, slikti, ka tagad paliek pāri. Starp vakcīnu pasūtīšanu un reālo piegādi paiet laiks, kurā vīruss mainās, mainās arī slimības gaita un pat cilvēku loks, kuri ir jāvakcinē. Rezultātā mēs ziedojam, lai nebūtu jāizlej, jo atgūt iztērēto naudu par vakcīnām tāpat vairs nav iespējams.

Un naudas izteiksmē ziedojums trešajām valstīm nav mazs. Tas pārsniedz 16 miljonus eiro, liekot jautāt, vai esam tik bagāti, lai pirktu un dāvinātu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Veselības ministrijā noplāta rokas. Ik pirmdiena tur sākas, pārskatot šo “ekseli”, bet cita risinājuma neesot. Vakcīnas nepasūta ne nedēļu un pat ne mēnesi pirms to likšanas lietā. Līgumus paraksta gadu un pat vēl vairāk uz priekšu.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka vakcīnas, par ko runājam, “Pfizer” un “Moderna”, mēs par tām slēdzām līgumus pagājušā gada vasarā – atceraties, kāda bija situācija! Saslimstība progresēja, un tas pats notika citur Eiropas Savienībā (ES). Lēmumi tika pieņemti, balstoties uz tā brīža situāciju un prognozējot, kas notiks. Tad skatāmies, kas notika rudenī – situācija attīstījās tā, ka gada sākumā neplānojām, ka būs vajadzīga trešā vakcīnas deva.

Un tā izveidojās situācija, ka pagājušajā septembrī nelielos daudzumos ziedojām Gruzijai, jo termiņā nebūtu paguvuši vakcīnas izlietot, lai gan labi apzinājāmies, ka oktobrī un novembrī potes vajadzēs pašiem. Tad palīgā nāca lietuvieši, uzdāvinot mums 200 000.

Vai nav iespēju līgumu lauzt vai vismaz atteikties no vēl nepiegādātajām devām? Ministrijā saka – nav vis.

“Ir vērtējuši gan mūsu, gan ES eksperti. Ja izbeidz līgumu, ir materiālās sekas. Šobrīd tiek piedāvāts pārcelt devas. Piemēram, no jūnija-augusta pārcelt devas uz septembri un tālāk, lai saglabātu derīguma termiņus un samērot visu intereses, arī firmas nepaliek bez savām interesēm. Kaut kāds balanss jārod.”

Vakcīnu pasūtījumus veic pēc principa, lai, galvenais, nepietrūkst. Bet atzīst, ka tā ir kā šaušana tumsā.

Tā saucamā “ekseļa” turētājs ir Nacionālais veselības dienests. Brīžiem pētījumi ļauj ražotājam vakcīnas termiņu pagarināt, tas paglābj kādu porciju un dod nedaudz laika.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eva Juhņēviča
NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja

“Jā, protams, vakcīnas pasūta laikus un arī šobrīd plānā ir vakcīnu piegādes līdz 2022. gada beigām un tās notiek. Mēs neesam atšķirīgi no pārējām valstīm. Pasaulē ir vakcīnu pārpilnība. Procesi ir līdzīgi citās valstīs. Gan pārplānošana, gan ziedošanas darbi, gan sarunas par piegāžu pārcelšanu.”

Visticamāk, ziedot nāksies vēl. Tas tomēr ir labāk nekā vienkārši izliet.

Savukārt rudenim ministrija uz valdību iet ar trim scenārijiem – vai nu Covid-19 būs vieglā formā un vakcinācija nepieciešama tikai kritiskajām grupām, visiem senioriem ar blakus saslimšanām vai atkal epidēmija.

"Vairāk nekā 10 gadu laikā katrs Kristīnes sižets un īsfilma tapusi ar vislielāko atbildību pret skatītāju. Materiāls jau sen samontēts, bet Kristīne turpina domāt, ko un kā varēja labāk. Žurnālistika Kristīnei ļauj dot balsi tiem, kurus ikdienā nesadzirdam. Stāsta galvenā vērtība ir cilvēks. Vienmēr."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm