tv3.lv

“Ir atvieglojums nepiedalīties tajā, kas šobrīd notiek” – nepārvēlētie deputāti vērtē 12. Saeimas atstāto mantojumu

Parlamentā nākamā nedēļā daudziem šīs Saeimas sasaukuma deputātiem būs arī pēdējā, jo vēlētāji lēmuši pamatīgi “noliet asinis” un atsvaidzināt tautas kalpu korpusu ar jauniem spēkiem. LNT Ziņu TOP 10 šonedēļ tikās ar vairākiem deputātiem, kam tagad jādomā, ko darīt pēc 6. novembra, kad šī Saeima būs nolikusi savas pilnvaras. Kā viņi vērtē savu darbu aizvadīto četru gadu laikā, ko uzskata par nozīmīgākajiem lēmumiem un ar kādām sajūtām viņi atstāj parlamentu?

2018. gada 28. oktobrī 21:18

12. Saeimas četru gadu darba cēliens tuvojas noslēgumam. Šī sasaukuma pilnvaras beigsies 6. novembrī, kad pienākumus sāks pildīt jaunievēlētais parlaments.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nākamā būs pēdējā darba nedēļa divām trešdaļām deputātu, kuri 13. Saeimā nebūs pārstāvēti, jo zaudējuši vēlēšanās vai tajās nav startējuši. Un pirms atvadām ierasta ir prakse deputātiem vēl steigt sevi iemūžināt, fotografējoties kopā ar kolēģiem.

Vairāki no aptaujātajiem deputātiem, kuri nākamajā sasaukumā nedarbosies, atzīst, ka Saeimas namu pamet ar labi padarīta darba izjūtu.

“Vēlu veiksmi nākamajai Saeimai. Protams, jāatzīst, ka ir zināms atvieglojums nepiedalīties visā tajā, kas šobrīd notiek valdības veidošanas kontekstā. Jo diemžēl izskatās, ka tas, ko mēs redzam kamerās un medijos, nebūt nav tas, kas notiek iekšienē,” norāda 13. Saeimā neievēlētā deputāte Inga Bite (LRA).

“Es pametu parlamentu ar godīgi padarīta darba sajūtu, jo es esmu godprātīgi pildījusi deputāta pienākumus visās komisijās, kur es esmu pārstāvējusi viedokli, savu politisko viedokli, visās plenārsēdēs nekad neesmu baidījusies paust savu viedokli,” saka parlamentā neievēlētā Inguna Sudraba (NSL).

“Man vienkārši ir bijusi iespēja būt pie likumdošanas, kā teikt, virsotnes, kas dod likumus, izstrādā Latvijā. Un tā ir viena kolosāla pieredze,” teic jaunajā Saeimā neievēlētais Arvīds Platpers (LRA).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Labā noskaņojumā ir arī Jānis Klaužs par spīti tam, ka viņš ir apšaubījis vēlēšanu rezultātu. Deputāts nedomā padoties bez cīņas, jo tiesā ir apstrīdējis Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu pārskaitīt balsis: “Zināt, vai es izskatos sagrauzts vai morāli satriekts? Depresijas man nav.”

Bet citi no lielās politikas atvadās ar divējādām izjūtām. “Es centos darīt to, ko spēju. Ir zināms gandarījums un ir zināms arī apbēdinājums. Ja mēs runājam par to, ka jāmaina sfēra, nu acīmredzot velētājs izšķīrās, teiksim, no sava viedokļa novērtēdams šos politiskos spēkus. Bet, es domāju, Nacionālajai apvienībai kopumā tas nav tas sliktākais vērtējums, kāds varēja būt pie attieksmes pret valdošās koalīcijas, tā sacīt, pēdiņās produktīvo darbu,” saka 13. Saeimā neievēlētais deputāts Ringolds Balodis (VL-TB/LNNK).

“12. Saeima man personīgi bija gandarījumu dodoša tajā ziņā, ka es varēju vadīt Eiropas lietu komisiju, kur tiešām mēs lēmām par ļoti būtiskiem jautājumiem saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Un arī redzējām, kā nacionālie parlamenti var iesaistīties šo lēmumu pieņemšanā. Bet, protams, arī sarūgtinājums bija par to, ka šajā Saeimā ļoti vajadzīgas, sabiedrības attīstībai vajadzīgas lietas tomēr virzījās ļoti smagnēji,” teic Lolita Čigāne (V).

Savukārt Gunārs Kūtris (ZZS) Saeimu pamet ar bažām par to, kas nāks viņa vietā: “Es varētu pasmieties, ja būs interesanti. Bet man ir žēl par Latviju. Es ļoti ceru, ka saprāts šeit uzvarēs un nebūs šeit lielas jukas. Vismaz sākuma periodā.”

Bet atskatoties uz to, kas četros gados paveikts, ne visi aptaujātie uzreiz var nosaukt 12. Saeimas nozīmīgāko lēmumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Man pat ir grūti nosaukt, jo tādu ļoti nozīmīgu lēmumu pieņemšanā faktiski parlaments nav piedalījies. Un tas, ko es vienmēr esmu teikusi parlamenta debatēs daudzkārtīgi, ka parlaments Latvijā nestrādā kā likumdevējam būtu jāstrādā. Parlamentam ir bailes būt par izpildvaras uzraugu,” saka Sudraba.

“Oj, cik jums tāds plašs jautājums. Ir ļoti daudz labu likumprojektu, [kas] ir izgājuši 12. Saeimā. Un man varbūt personīgi vislabāk patika, ka šī Saeima pieņēma lēmumu par to dienu, kad ieradās Romas pāvests, tas ir 24. septembra izsludināšanu par brīvdienu, kur ļoti daudzi cilvēki varēja tikties ar pāvestu personīgi aci pret aci un saņemt no viņa svētību, kā arī to saņēma visa mūsu valsts,” stāsta Jānis Klaužs (ZZS).

Aptaujātie kā nozīmīgāko min arī lēmumu aizsardzības finansējumam atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta, ātro kredītu ierobežošanu, “čekas maisu” atvēršanu, Saeimas Analītiskā dienesta izveidošanu, Administratīvās atbildības likuma pieņemšanu – tas aizstās Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas bija padomju laika mantojums.

Bet vairāki lēmumi tiek vērtēti pretrunīgi. Vieni pauž gandarījumu, ka izdevies mainīt Satversmi, lai Valsts prezidentu ievēlētu Saeimas atklātā balsojumā, bet citi to neierindo labo darbu sarakstā.

“Beigu beigās tāds nieks vien ir, ko pieņēma un mēģina tagad padarīt par tādu lielu sasniegumu – šis atklātais balsojums. Nav jau slikti, ka tas ir. Bet labuma jau īpaši no tā nav nekāda. Tās jau nav sistēmiskas izmaiņas,” uzskata Balodis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat dažādi viedokļi ir par reformām veselības aprūpē. Aptaujātie atzinīgi novērtē finansējuma palielināšanu nozarei, bet kritizē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju atstāšanu ārpus medicīnas pakalpojuma pilnā groza.

Un gan lielīta, gan pelta tiek nodokļu reforma un izmaiņas izglītības sistēmā. Par svarīgu aptaujātie uzskata lēmumu vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviski, bet kritika izskan par lauku skolu slēgšanu.

“Ja mums nav skolas, ko uzturēt naudas, tad piedodiet, jautājums ir vispār par šīs valsts pastāvēšanu. Ar šādiem lēmumiem mēs graujam savas valsts pamatus,” saka Klaužs.

Nepadarīto darbu sarakstā aptaujātie iekļāvuši nespēju pietiekami stiprināt Latvijas informatīvo telpu, teritoriālās reformas neīstenošanu, pašvaldību referendumu neieviešanu un pašvaldību informatīvo izdevumu neierobežošanu, nepietiekamu atbalstu audžuģimenēm, piespiedu nomas attiecību neizbeigšanu un atteikšanos palielināt Valsts kontroles pilnvaras, tāpēc tai nav tiesību piedzīt zaudējumus no amatpersonām.

“Tas nozīmē atkal savā veidā bailes sakārtot sistēmu tādā veidā, lai katrs valstī būtu atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem,” norāda Sudraba.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par 12. Saeimas atstāto mantojumu promejošajiem deputātiem viedokļi saskan reti, bet krietni vienotāka ir nostāja par to, vai nepārvēlētajiem parlamentāriešiem ir jāmaksā kompensācija trīs mēnešalgu apmērā, kā to paredz likums. Saeimas Administrācija vēl rēķina, cik būs jāizmaksā kompensācijās, bet saskaņā ar LNT TOP 10 aprēķiniem, tie būtu vairāk nekā 420 000 eiro.

No aptaujātajiem, lielākoties, visi atzīst, ka kompensācija ir jāsaglabā. “Tāds ir šī brīža regulējums. Tas tiek paredzēts. Un tās kompensācijas jau nav nekādas milzīgi lielas. Un es domāju, ka mums ir pietiekami daudz deputāti, kas, piemēram, ir pirmspensijas vecumā. Un ir jautājums, vai tad šiem cilvēkiem vajadzētu iet un, piemēram, iestāties bezdarbniekos?” vaicā Čigāne.

“Es, pieņemsim, neizjūtu diskomfortu, ja man nemaksātu. Es esmu ļoti priecīgs, ka man maksā, jo likums to ir paredzējis,” norāda Platpers.

“Daudzi no tiem ir ne visai jauni, piemēram, gados. Jādomā, kādu darbu var atkal atrast un arī turpināt savu dzīvi. Daudzi noteikti varbūt ies pensijā un saņems arī pensiju. Katram savs. Es uzskatu, ka var arī nemaksāt,” uzskata 13. Saeimā neievēlētais deputāts Andris Morozovs (S).

“Ja es lūkotos, teiksim, no tantes Bauskā viedokļa, es noteikti runātu tādā žargonā, leksikā, ko grūti būtu rādīt pa televīziju. No otras puses, teiksim, šis process, protams, ir tāds zināmā mērā ļoti piņķerīgs cilvēkiem, kas ilgu laiku ir strādājuši parlamentā, viņiem ir grūti uzreiz atrast darbu. Jāmaina sfēru. Tādu zināmu garantijas spilvenu vajadzētu saglabāt,” saka Balodis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šai kompensācijai ir pamats, jo vienas dienas laikā droši vien tā dzīvi izmainīt nav viegli,” norāda Bite.

“Nu, no vienas puses, ļoti skaisti, pareizi – iedod viņam kā ar celi pa dibenu, un tu tātad, ja tevi nepārvēl, tad tu esi vecs muļķis un esi pats pie tā vainīgs. Bet, no otras puses, saprotiet, šeit jau stāsts nav par mani. Un es visvairāk vēršos pie jaunajiem deputātiem – gados jaunajiem. Pensijas jums nav. Un tad, paldies Dievam, ka tiem jaunajiem vismaz ir kaut kāds tur pabalsts, lai viņi var aiziet uz biznesa inkubatoru un mēģināt uzsākt savu uzņēmējdarbību,” saka Klaužs, kurš nolēmis doties pensijā. “Jūs zināt, cik man ir gadu? Man jau ir septītais gadu desmits sācies, un es esmu pensionārs. Man nav jāiet strādāt, dienišķo maizi pelnīt. Paldies Dievam, es esmu nopelnījis pensiju, kas man ļaus iztikt,” viņš saka.

Bet Ringolds Balodis jau domā, kā piepelnīties: “Nu, vispār es jau visu laiku tā kā nodarbojos, esot universitātes profesors. Es turpināšu intensīvāk strādāt un, protams, kaut kādu blakus darbu cienījamu profesoram es noteikti arī lūkošos. Iespējams, atjaunošu advokāta darbību. Jāskatās.”

Un turpmākā iztikšana no pasniedzēja algas vien domīgu dara Gunāru Kūtri: “Tā kā man ir universitātes darbs, es priecājos, man nav jāiet bezdarbniekos. Kaut gan bezdarbniekos, iespējams, man būtu izdevīgāk kādu laiku.”

Tikmēr Arvīds Platpers gatavs pilnībā nodoties sava mūža aicinājumam: “Es joprojām strādāju Mūzikas akadēmijā. Man ir divi kori. Instrumentālists esmu. Arī diriģents. Man ļoti labi ir.”

Savukārt Lolita Čigāne plāno būt politiski aktīva arī ārpus Saeimas, bet Andris Morozovs sola būt atpakaļ. Ja ne nākamajā, tad 14. Saeimā. “Noteikti atgriezīšos. Tā var teikt. Es nemetīšu plinti krūmos,” viņš saka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm