tv3.lv

Inovatīvo zāļu kompensācija Latvijā: ledus sakustējies, bet vajadzība joprojām pārsniedz pieejamību

Jautājums par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju Latvijā jau ilgstoši ir viens no sāpīgākajiem. Jaunākais pārskats par situāciju Eiropā uzrāda nelielu progresu – tā teikt, ledus ir sakustējies. Taču esam tikai ceļa sākumā, lai izrāptos no dziļas bedres, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics.

Saskaņā ar ikgadējo Eiropas farmācijas rūpniecības un asociācijas federācijas pārskatu par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.–2020. gada periodā Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti vēl 28 jaunākās paaudzes medikamenti no šajā periodā Eiropā reģistrētajiem 160. Tas pirmo reizi vēsturē ļāvis apsteigt Lietuvu, kur reģistrēti 26 patentētie produkti, taču Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, kur pieejams 41 jaunais medikaments, kā arī no Eiropas vidējā rādītāja – 74.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nepieciešamība pārsniedz pieejamību

Viena no Latvijas galvenajām problēmām saistībā ar kompensējamajiem medikamentiem ir tā, ka valsts atbalsts jeb finansējums neatbilst pacientu skaita pieaugumam un patiesajām vajadzībām, ‘’tv3.lv’’ skaidro Bolevics. Līdz ar to ir izveidojusies konstanta un ilgstoša plaisa starp to, kas ir nepieciešams, un to, kas ir reāli pieejams par atvēlētajiem līdzekļiem.

Pēdējos gados ir notikusi zināma izaugsme kompensējamo medikamentu jomā, taču, lai Latvija šodien spētu nosegt pacientu vajadzības, nepieciešami papildus 99 miljoni eiro jau nākamajā gadā, pastāsta Bolevics. Šāds finansējuma apjoms ļautu izlīdzināt pacientu vajadzības, to novirzot jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai, medicīniskajām ierīcēm, reto slimību ārstēšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai esošajām diagnozēm un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai.

Vienlaikus Bolevics norāda, ka katru gadu pieaug pacientu skaits gan onkoloģijas, gan sirds un asinsvadu slimību grupās, kas ir galvenie nāves cēloņi Latvijā. Tas nozīmē, ka finansējuma pieaugumam jābūt ikgadējam, to salāgojot ar pacientu pieauguma skaitu. ‘’Tātad mēs nevaram atļauties pacientus un viņu problēmas atstāt novārtā, jo jebkura plaisa rada problēmas jaunajiem pacientiem. Ar sistemātisku finansējuma novirzīšanu plaisa tiek mazināta.’’

Vislielākais medikamentu iztrūkums – onkoloģijā

Pašlaik vislielākais trūkums medikamentu jomā ir onkoloģijas pacientiem. Piemēram, šogad 1255 pacientiem bijusi nepieciešamība pēc valsts apmaksātām zālēm vēža ārstēšanai. 381 pacientam valsts tās piešķīra, bet 874 pacientiem nākas par medikamentiem maksāt pašiem. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā pacientiem publiski jālūdz līdzcilvēkus ziedot. 2023. gadā finansējumu vēža ārstēšanai vajadzēs jau 2028 jauniem pacientiem.

Bolevics uzsver, ka tā ir viena no bēdīgākajām situācijām, kad pacientam tiek diagnosticēts vēzis, bet ārsts faktiski ir bezspēcīgs, jo zina, ka ir medikamenti, kas varētu palīdzēt, bet izrakstīt tos nevar, jo valsts tos nefinansē. Pacientiem atliek vienīgi paļauties uz pašu spēkiem, izmantot kolektīvās ziedošanas platformas vai meklēt kādus citus risinājumus, kas diemžēl var arī būt došanās ārstēties uz citu Eiropas Savienības valsti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jebkurā gadījumā tas negatīvi ietekmē uzticēšanos valstij, jo jebkuras valsts pamata būtība ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem, tostarp tiem saskaroties ar nopietnām veselības problēmām. Tāpat Bolevics aicina atcerēties, ka ikviens cilvēks valstij ir vajadzīgs un finansiāli ir daudz izdevīgāks, ja ir ekonomiskajā apritē, tāpēc ieguldījumi medicīnas aprūpē vienmēr atmaksājas.

Lai situāciju uzlabotu, onkoloģijas pacientiem nepieciešami papildu 30 miljoni eiro jau nākamajā gadā. Savukārt sirds un asinsvadu slimniekiem nepieciešami vismaz septiņus miljonus eiro liels finansējums.

Vai izlīdzināt plaisu starp pacientu vajadzībām un realitāti iespējams tuvākā nākotnē? Absolūti – uzskata Bolevics. ‘’Svarīgi ir panākt, lai finansējuma pieaugums 2023. gadā ir kā minimums pagājušā gada līmenī, kas ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Vienlaikus, lai spētu no bedres izrāpties pilnā apjomā, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) aplēsēm, Latvijas pacientiem nepieciešami 99 miljoni eiro, neskaitot ikgadējo pacienta skaita pieaugumu. Trīs gados ir iespējams vajadzību un iespēju līkni lauzt, katru gadu ieguldot vismaz papildu 40 miljonus eiro,’’ paskaidro Bolevics.

Sarucis arī gaidīšanas laiks, bet ne pietiekami

Jāpiebilst, ka Latvijā uzlabojusies arī situācija attiecībā uz laiku, cik ilgi pacientiem ir jāgaida pieeja jaunajam medikamentam. Ja iepriekš tās bija 900 dienas, tad šobrīd tās sarukušas līdz 627 dienām. Bolevics ‘’tv3.lv’’ paskaidro, ka ideālā situācijā pacientu gaidīšanas laikam līdz jaunākajiem medikamentiem jābūt dažiem mēnešiem no šo medikamentu reģistrēšanas Eiropā. Piemēram, Vācijā tās ir 133 dienas, kas ir Eiropas labākais rādītājs. Viņaprāt, Latvijā gaidīšanas laiks ir jāsamazina vismaz līdz 300 dienu slieksnim.

Kā to iespējams izdarīt? Tam nepieciešama laicīga un plānveidīga finansējuma piešķiršana vismaz trīs gadus uz priekšu. Šobrīd plānošanas process ir tāds, ka NVD var noslēgt līgumu ar ražotājiem uz gadu, jo nezina, cik liels un vai vispār būs finansējuma pieaugums nākamajā gadā. Būtu tikai normāli un loģiski, ja trīs gadu perspektīvā būtu skaidri zināms kompensējamo medikamentu budžets ar izaugsmi, kas ļautu gan ražotājiem plānot savu operacionālo darbību Latvijā, gan arī valstij noslēgt izdevīgākus līgumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

‘’Šeit ir telpa uzlabojumiem, kas jāveic, un, manuprāt, tas ir kritiski svarīgi kompensējamo medikamentu jomā, lai ir plānveidīgs finansējuma pieaugums vismaz trīs gadu periodā,’’ norāda Bolevics.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm