Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Grevcova Okupācijas muzeja ekspozīciju nodēvē par propagandu, vēlāk taisnojas par detaļām
Jaunā Saeimas deputāte Glorija Grevcova (S!) sociālajā medijā “TikTok” turpina dalīties dažādās pārdomās un uzskatos ar saviem krievvalodīgajiem sekotājiem. Vienā no jaunākajiem video deputāte viesojusies Latvijas Okupācijas muzejā, pēc kura apmeklējuma pauž – tajā atainota propaganda. Bet citā video Grevcova savus apgalvojumus jau skaidro latviešu valodā, uzskaitot lērumu “pierādījumu” tam, kāpēc muzeja ekspozīcija uzskatāma par propagandu.
Ierakstītajā video viņa stāsta, ka atnākusi uz “tā saucamo” Okupācijas muzeju – “to, kas agrāk saucās – Strēlnieku muzejs”. Jāpiebilst, ka Okupācijas muzejs iekārtots padomju laikos bijušā Latvijas sarkano strēlnieku muzeja telpās, nevis ir viens un tas pats.
14. Saeimas deputāte uz muzeju devusies ar “konkrētiem jautājumiem”. Precīzi kādiem nav zināms, taču gids par okupāciju esot stāstījis savu versiju, kas nesakrīt ar Grevcovai zināmo. Līdz ar to viņa uzdod jautājumu, uz kuru atbildi nemaz negaida: “Kas šis vispār par muzeju – kādam mērķim tas vispār izveidots?”
Grevcova apskatījusi eksponātus un pauž – tā ir tīrākā propaganda. “Ja agrāk domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, tu saproti, kas ir īsta propaganda.”
Grevcovas video no viņas “TikTok” konta aizceļojis uz “Twitter”, kur tas plaši apspriests, iesaistoties arī Saeimas deputātiem.
Saeimas deputāte ierodas “tā saucamajā” Okupācijas muzejā, lai provocētu gidu ar “konkrētiem jautājumiem”.
Šis ir kaitinoši tuvu okupācijas attaisnošanai no valsts amatpersonas puses.@RihardsKols @GirtsLapins @EdvinsSnore @AndrejsJudins @a_latkovskis pic.twitter.com/550ZgDTrTq
— Polittehnologs Mudiņš (@polittehnologs) January 22, 2023
Jaunās deputātes spriedelējumus par redzēto muzejā ar ekrāntvērumu no Latvijas Krimināllikuma komentējis Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV). Viņš izceļ likuma 74.1 pantu par “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu”. Tas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, ja noziegums pret mieru vai kara noziegums tiek noliegts.
Šodien par Grevcovas izteikumiem pie ģenerālprokurora Jura Stukāna vērsies Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV), kurš uzsver, ka, viņaprāt, deputātes darbība ir krimināli sodāma.
Esmu vērsies ar iesniegumu @prokuratura_LV par Glorijas Grevcovas izteikumiem, kas ir ne tikai morāli nepieņemami, bet, manuprāt, arī iespējami krimināli sodāma rīcība saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu. pic.twitter.com/vrytOSauz7
— Edmunds Jurēvics (@EdmundsJurevics) January 23, 2023
Pirmdienas rītā arī Grevcovai bija ko teikt “TikTok” – viņa publicējusi jaunu video kā atbildes reakciju uz “Twitter” pausto sašutumu. Tajā viņa skaidroja, ka Latvijas okupācijas fakts noliegts tomēr netiek, jo šāds periods diemžēl mūsu vēsturē ir bijis. Tāpat deputāte uzsver, ka, viņasprāt, ieejai Okupācijas muzejā būtu jābūt bezmaksas, lai ikviens var iepazīties ar vienu no Latvijas vēstures smagākajiem posmiem.
@glorijagrevcova♬ оригинальный звук – Glorija Grevcova
Grevcova it kā novērojusi, ka daudzi fakti, it īpaši par izsūtītajām, mirušajām, represētajām personām, nesakrīt, kā arī izvietotie materiāli un gidu pārzinātā informācija ir šaurāka nekā realitāte. Šādu cilvēku esot bijis daudz vairāk. Tāpat muzejā eksponētās fotogrāfijas neatbilstot ar tām kopā pasniegtajiem faktiem, piemēram, nāves koncentrācijas nometnes papildināta fotogrāfijas ar skaisti ģērbtiem, priecīgiem cilvēkiem. “Kas tas ir? Kas tas par priekšstatu?” vaicā deputāte, piebilstot, ka skarbā vēsture tāda arī jāataino.
Tas gan nav viss – neatbilstības, viņasprāt, esot arī attiecībā pret pie fotogrāfijām norādītajiem gadskaitļiem. Piemēram, Rīga 1930. gadā izskatoties tāpat kā vairāk nekā 10 gadus vēlāk. Par to Grevcova aizrādījusi gidam, kas it kā taisnojies – šī kļūda līdz šim neesot pamanīta.
“Stabilitātei!” deputāte savā vēstījumā uzsver – ar savu video vien vēlas aktualizēt to, ka Okupācijas muzejs ir viena no mūsu valsts sejām, kurā visam jābūt perfektam. Tas nozīmē, ka valsts vēstures traģiskajiem notikumiem jābūt atspoguļotiem patiesiem, skaidri saprotamiem, skarbiem un ar konkrētiem cipariem. Grevcova arī aicina savus novērojumus ikvienam pašam pārbaudīt, dodoties uz muzeju.
Jau ziņots, ka partijas “Stabilitātei!” deputāte, iespējams, melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedzot nepatiesu informāciju. Par to pērnā gada 7. oktobrī Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 272. panta saistībā ar deputātes iespējami apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Veicot nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības un iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, 17. oktobrī kriminālprocess paātrinātā kārtībā nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu.
17. janvārī Rīgas pilsētas tiesā notika otrā sēde Grevcovas krimināllietā, kurā piedalījās arī pati apsūdzētā. Deputāte gan savu vainu joprojām neatzīst – pati dokumentus aizpildījusi korekti, bet informāciju tajos visdrīzāk sagrozījuši partijas kolēģi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
