Šodien pulksten 18.00 pie Brīvības pieminekļa pulcējušies tūkstošiem cilvēku, tostarp ar karogiem un plakātiem, kā arī tautastērpos, novēroja “tv3.lv”.
Plkst 18.00 pasākums sākās ar uzrunām, mūziķim Ralfam Eilandam to iesākot ar kopīgu Latvijas valsts himnas dziedājumu. Pats gājiens, cilvēkiem pieprasot padomju pieminekļa nojaukšanu, sākās no Latvijas uzraksta pie Brīvības pieminekļa, turpinoties tālāk pa Vecrīgas ielām, pāri Akmens tiltam līdz Uzvaras parkam.
Cilvēki, gaidot sākumu, bija sastājušies, sākot no paša Brīvības pieminekļa pakājes, līdz pat Vecrīgas ielām. Pēcāk jau virzoties uz priekšu, sanākušie pa ceļam dziedāja dziesmas, tajā skaitā “Uz priekšu, latvieši!”, “Es mūžiņu nodzīvoju” un citas, kā arī sita mūzikas instrumentus. Sasniedzot Uzvaras parku, skanēja sauklis “Par lielu Latviju!”.
Pasākuma organizatori uzsvēra, ka gājienu neatbalsta Latvijas politiķi vai politiķu apvienības, bet gan tā ir tautas pilsoniskā iniciatīva. Gājiena dalībniekus kopā sanākt motivēja 10. maija notikumi, kad Rīgā Uzvaras parkā notika nekārtības, kuru laikā klaji tika slavināts Krievijas režīms. Pēc 10. maija aktivitātēm nolemts miermīlīgā gaisotnē sapulcēties šeit, lai parādītu savu nostāju pret to un stiprinātu nācijas garu. “Svarīgi būt kopā, saprast, kas ir mūsu zeme un vērtības, kurp virzāmies. Mūs visus vieno mūsu zeme, mūsu vērtības,” uzsvērts pasākuma atklāšanā.
Policija mikroblogošanas vietnē “Twitter” norāda, ka Valsts policija ir notikuma vietā un, kā jau iepriekš ziņots, uzrauga sabiedrisko kārtību un drošību.
Gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Sakuras dārzam ir sācies. Valsts policija ir notikuma vietā un kā jau iepriekš ziņots, uzrauga sabiedrisko kārtību un drošību.
*Foto uz pulksten 18.10. pic.twitter.com/IrcA310XwK
Pasākuma organizatori uzsvēra, ka no mūsu vides ir jāaizvāc padomju ideoloģijas mantojums, kas piesārņo gan vidi, gan domas un prātus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Parkā pulcējoties gājiena dalībniekiem, notika koncerts, kurā uzstājas vairāki Latvijā populāri mūziķi. Lai gan dienas laikā izskanēja bažas, ka lietainā laika dēļ gājiens nevarētu būt sevišķi plaši apmeklēts, tā tomēr nebija – cilvēku bija ļoti daudz, visiem rokās – Latvijas un Ukrainas karogi.
Visu gājiena laiku sabiedrisko kārtību uzraudzīja policisti un jāteic, ka darba viņiem nebija sevišķi daudz, jo nekādas nekārtības netika novērotas. Gājiena dalībnieku maršrutam tuvojoties galamērķim, Vecrīgas ielas, 11.novembra krastmala un Akmens tilts ir atvērts satiksmei. Policija, tostarp patrulējot ar hipologiem, arī Sakuras dārzā seko līdzi, lai netiktu veikti pārkāpumi.
Runājot par to, kāds bija gājiena mērķis – organizatori ne tikai aicina valdību nojaukt visus padomju armijas pieminekļus, bet arī aizliegt Krievijas režīmu slavinošām personām ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī liegt šādiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās.
Vienlaikus ir arī aizturētā persona par to, ka no sabiedriskā transporta gājiena dalībniekiem telefonā rādīja Krievijas karogu.
Ir aizturēta vēl viena persona par to, ka no sabiedriskā transporta uz gājiena dalībniekiem telefonā rādīja Krievijas karogu. https://t.co/UNiuk2jtSQ
Tāpat likumsargi pasākuma vietā Sakuras parkā līdztekus koncerta skatītājiem pamanīja, ka kādai sievietei pie skatuves palika slikti un devās palīgā. Sieviete nogādāta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) gādībā.
Aicinām arī citus pievērst uzmanību savai pašsajūtai un ja nejūtaties labi vērsties pēc palīdzības. Ja ir iespējama veselības pasliktināšanās, aicinām nepulcēties pūļa vidū, bet gan vērot pasākumu ārpus drūzmas.
“tv3.lv’’ apkopojis notikumus, kuru dēļ esam nonākuši līdz šādai sabiedrības iniciatīvai. Uzmanības centrā – 9. maijs. Jau nedaudz vairāk kā mēnesi iepriekš, 31. martā, Saeima steidzami mainīja likumu, lai aizliegtu 9. maija publisku svinēšanu. Jaunais regulējums paredz, ka publiski pasākumi vairs nedrīkst notikt tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armijas vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa, tostarp Uzvaras parkā.
Vienlaikus likums papildināts ar normu, ka publiskos pasākumos aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju. Aizliegti arī simboli, ko Krievijas armija izmanto karā pret Ukrainu, piemēram, burtus ‘’Z’’ un ‘’V’’, ja vien tos nelieto, lai nosodītu Krievijas agresiju un noziegumus.
Tāpat, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz Krievijas sākto militāro agresiju Ukrainā un solidarizētos ar Ukrainu tās cīņā par brīvību, Saeima vēlāk pieņēma likumu, kas šā gada 9. maiju visā Latvijas teritorijā noteica par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu.
Tomēr sagaidot, ka Krievijai zīmīgajā datumā pie pieminekļa Uzvaras parkā iedzīvotāji varētu pulcēties, nu jau bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) 5. aprīlī apgalvoja, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir plāns, lai nepieļautu pompozas 9. maija ‘’svinības’’.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pēcāk pauda, ka tiesībsargājošās iestādes ir gatavas darbam, tostarp paaugstinātam provokāciju riskam. Viņš vēl norādīja, ka šogad Latvijā pulcēšanās 9. maijā, kas Krievijā tiek atzīmēta kā Uzvaras diena, tiks uztverta kā atbalsts okupantu agresijai Ukrainā.
9. maijs – tūkstošu ziedu nolikšana
Neraugoties uz likuma grozījumiem, kas aizliedz publiskas ‘’svinības’’ pie padomju pieminekļiem, Rīgas dome saņēma vairākus pieteikumus pasākumiem Uzvaras parkā. Pašvaldība nevienu no tiem neatļāva.
Jau gatavojoties 9. maija norisēm, dienu iepriekš tika ierobežota piekļuve pieminekļu kompleksam Uzvaras parkā.
Līdz ar policijas barjeru izvietošanu nostāk no pieminekļa un aiz norobežojuma tika pārcelta arī izstāde ar fotogrāfijām, kuras ataino Krievijas armijas zvērības Ukrainā. Šāds lēmums izraisīja sabiedrības neizpratni, kas ar savu sašutumu visvairāk dalījās mikroblogošanas vietnē ‘’Twitter’’. Tiesībsargājošās iestādes gan vēlāk skaidroja – izstāde pārvietota, lai neizprovocētu tos, kas 9. maijā pie pieminekļa ieradās nolikt ziedus.
Un ziedu nolicēju 9. maijā bija – visas dienas laikā uz pieminekļa pusi plūda tūkstošiem cilvēku. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pieminekļa apkārtnē dežurēja desmitiem policistu, kuri kontrolēja arī cilvēku plūsmu – sanākušajiem bija atļauts ziedus atstāt uz galda, kurus pēc tam pārkārtoja apsardzes darbinieki. Arī ar ziedu nolikšanu liela sabiedrības daļa nebija mierā un sociālajos tīklos pauda savu neizpratni par to, kāpēc vispār kaut kam pie pieminekļa bija jānotiek.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan lielākoties viss notika bez starpgadījumiem, kārtības sargiem nācās tikt galā arī ar vairākiem agresīvi noskaņotiem pilsoņiem. Policija līdz pirmdienas naktij saistībā ar 9. maiju kopumā aizturēja 35 personas un sāka 49 administratīvā pārkāpuma procesus. Kā arī Likumsargi saņēma 24 signālus par pirotehnikas lietošanu 9. maija vakarā, un saistībā ar to sāka vairākus administratīvo pārkāpumu procesus.
10. maijs – desmiti cilvēku pulcējas Krieviju slavinošā jandāliņā
Savukārt 10. maija rītā sociālos tīklus pāršalca foto un video, kuros redzams, kā ar traktoru tiek ‘’sašķūrēti’’ un savākti pie ‘’okupācijas pieminekļa’’ atstātie ziedi. Tie, kas no sākta gala nebija mierā ar ziedu nolikšanu, šādu metodi daudzināja, bet tie, kas ziedus nolika, lamāja Rīgas domi.
Atbildot pašvaldības rīcībai, arī 10. maijā visas dienas garumā cilvēki pie pieminekļa Uzvaras parkā nesa jaunus ziedus. Starp ziedu nolicējiem bija arī vairāki partijas ‘’Saskaņa’’ deputāti, piemēram, Regīna Ločmele un Jānis Urbanovičs. Atnācēju vidū jau dienas laikā bija jūtams aizkaitinājums, niknums, tostarp draudu un rupjību veidā pret turp atnākušajiem žurnālistiem.
Taču dienas izskaņā jandāliņš pie ‘’okupācijas pieminekļa’’ piedzīvoja tā kulmināciju – vairāki simti sanākušo vienojās dziesmās, dejās un Krievijas pasaules slavināšanā, bet necieņā pret Ukrainas un Latvijas karogiem. Neiztika arī bez bravūras, rupjībām un konfliktiem, ar ko tiesībsargi nebūt netika galā – tikai pret tumsu izdevās izkliedēt sakaitēto pūli.
11. maija rītā sociālajos tīklos turpinājās asas diskusijas par to, kā 10. maija norises Uzvaras parkā vispār bija iespējamas, kā arī izskanēja aicinājumi iekšlietu ministrei Golubevai demisionēt. Viņa gan taisnojās, ka, lai arī policijas rīcība varēja būt savlaicīgāka, tiesībsargi visu darījuši pareizi. Tāpat ministre noliedza demisijas iespēju.
Galu galā policija 11. maijā beidzot pilnībā norobežoja pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā – norobežojums tiks saglabāts līdz 31. augustam. Nespējot piekļūt piemineklim, 11. maija vakarā iepretim tam pulcējās neliels skaists patriotiski noskaņotu iedzīvotāju, tādā veidā protestējot pret iepriekšējās dienas norisēm. Tiesa, joprojām atsevišķi iedzīvotāji arī vēlējās nolikt ziedus, ko norobežojuma dēļ bija spiesti darīt arī vien zālājā iepretim piemineklim.
”Zaļā gaisma” Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai
Jāatzīmē, ka Rīgas domes ārkārtas sēdes laikā rātslaukumā iedzīvotāji pulcējās nesankcionētā mītiņā, iebilstot pret domnieku ieceri demontēt ‘’okupācijas pieminekli’’. Kopā sanākušie bija diezgan agresīvi noskaņoti, bet, pateicoties operatīvai rīcībai, prokrieviski noskaņotos ātri vien izklīdināja, kā arī vairāki tika aizturēti, tostarp ‘’Latvijas Krievu savienības’’ līderi Tatjanu Ždanoku, kura gan neilgi pēc tam atbrīvota.
Atstādina policistus, bet Golubeva tomēr demisonē
Paralēli runām un lēmumiem par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu Valsts policija veica iekšējo izmeklēšanu par 10. maija norisēm, kuras rezultātā Ruks pieņēma lēmumu trīs policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas. Taču iekšējās pārbaudes vēl turpinās, un, visticamāk, vēl vairāki desmiti cilvēki tiks saukti pie atbildības gan par 10. maija notikumu izraisīšanas, gan dalības tajā.
Reaģējot uz 9. maija ‘’svinībām’’, kas ievilkās trīs dienu garumā, šodien norisināsies gājiens ”Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”. Tas sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīties pa Kaļķu ielu cauri Vecrīgai, tad pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu un noslēgsies pie pieminekļa Uzvaras parkā. Norise pieteikta no pulksten 18 līdz 20.
Valsts policija paudusi, ka ir gatava nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību gājiena laikā, un akcentējusi, ka tolerances pret militārās agresijas slavinātājiem un tamlīdzīgiem pārkāpējiem nebūs. Tajā pašā laikā policija aplēsusi, ka gājienā varētu piedalīties vairāk nekā 5000 cilvēku.
Savukārt, kad beidzot sitīs ‘’okupācijas pieminekļa’’ beidzamā stunda? ‘’Rīgas pieminekļu aģentūras’’ direktors Gunārs Nāgels atzinis, ka aģentūrai šāds uzticētais uzdevums ir pirmreizējs. Tāpēc skaidrības par to, kā un kad piemineklis varētu tikt nojaukts, pašreiz nav, bet tādu viņš sola mēneša laikā – pēc rūpīgas objekta priekšizpētes.
Rīgas dome tikmēr cer uz Saeimu, kas varētu palīdzēt atvieglot Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu. Rīgas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA) vairākkārt skaidrojis, ka Saeimai būtu nepieciešams izstrādāt jaunu likuma grozījumu par noteiktu būvju demontāžu, kas atļautu neiet ierasto birokrātisko ceļu ar Būvniecības un Publisko iepirkumu likumu noteiktajām prasībām. Ja prasības jāievēro, tas demontāžas procesu varētu apgrūtināt un paildzināt, jo, piemēram, kāds varētu apstrīdēt iepirkumu.
Neizsīkstoša interese par ekonomiskām un politiskām norisēm kā Latvijā, tā pasaulē. Būtiski sekmēt kritisko domāšanu sabiedrībā, lai ikviens informācijas pārbagātībā spētu saglabāt vēsu prātu un lēmumus.
tv3.lv galvenais redaktors. Gādā par ziņu, sporta un izklaides satura nonākšanu pie lasītājiem, radot mājas vēstīm par svarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.
