Pirmdien, 20. martā, noslēdzas astronomiskā ziema. Īstā pāreja uz pavasari vēl priekšā – īsi pirms pusnakts, 23.24, Saules diska centrs šķērsos debess ekvatoru, oficiāli mums atnesot pavasari. Folkloras kopas svētkus ievadīja jau šorīt līdz ar saullēktu, sveicot gaismas uzvaru pār tumsu un Lielās dienas atnākšanu ar dažādiem senajiem rituāliem , vēsta TV3 Ziņas.
Tik tikko svīda pirmā gaismiņa, kad Zaķusalas pašā galā sāka pulcēties folkloras kopu dalībnieki. Arī paši mazākie – satinušies villainēs, lai rīta dzestrums netiek klāt.
Sešgadīgā Paula apliecina, ka pēc pasākuma dosies arī bērnudārzu. Viņas tētis neslēpj, ka meita kā reiz uztraukusies, vai tad uz dārziņu nedošoties, taču viņš mierinājis, ka visu paspēs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Oskars
Paulas tētis
“Pamosties nav grūti, kad ir uzdevums un zini, kas sagaida, un ir motivācija. Man liekas, ka rītam ir savs skaistums un ir lietas, kas mainās un kas ne. Saulriets un saullēkts būs pāri laikiem skaists. Tāpat arī tautas mūzika un dziesmas.”
“Lielā diena pirmām kārtām māca, ka dabā viss mainās, ka ziemu nomaina pavasaris un ir atdzimšana un atjaunošanās. Kad diena vienāda ar nakti, cilvēki pulcējas, mazgā mutes ūdeņos, avotos, kas tek pret austrumiem, sukā matus ar zaķa ķepu, šūpojas, dzen lielos ziemas putnus projām un aicina mazos putniņus un vasaru, laumām un raganām rīkles aizsien, lai visi zemākie gari no pazemes nenāk un nekaitē.. Dzied dziesmas, atzīmē šo dienu, vidusdaļā.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Laukumā skan: “Virbo, virbo, apaļš kā rutks.”
“Šeit augšā ir jāsasien no trim striķīšiem mezgliņš. Ir jāliek vienu pēc otra striķīti, un beigās jāsasien,” rāda mazā Paula Pakere.
Saullēkts gan palika aiz mākoņiem, bet gaismas uzvaru pār tumsu tas sanākušajiem netraucēja nosvinēt.
Kad ziemas putni bija padzīti un šūpoles zarā iekārtas un izgreznotas, sākās lielākā jautrība – puišiem pār zaru jāmet ola un otrā pusē jānoķer, tad būšot auglīgs gads. Ja olu nenoķer, bet tā saplīst, būšot švaks gads, ja noķer – auglīgs.
Savukārt meitām par skaistumu jāgādā. Skaistumam jāēd dzērvenes, lai vaigi būtu sārti.
Dārta Apsīte
folkloras kopas “Grodi” dalībniece
“Gribas sazemēties, dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem, un baudīt būšanu kopā ar dabu.”
“Mēs saglabājam to, kāpēc esam latvieši. Apgrozoties folkloristu aprindās, liekas, ka arvien lielāka interese cilvēkiem par Lieldienām, Jāņiem, par tradīcijām,” stāsts folkloras kopas “Gara taka” dalībnieks Māris Markovs.
Folkloras kopu dalībnieki klusi cer, ka varbūt kādudien arī oficiālās brīvdienas valstī varētu tikt salāgotas ar nekad nekļūdīgajiem dabas ritmiem un senču tradīcijām, nevis baznīcas vēlāk ieviestajām.
