Farmaceitisko vielu daudzums notekūdeņos rada vides piesārņojuma riskus

Zinātnieki konstatējuši, ka līdzīgi kā daudzviet citur pasaulē arī Latvijas notekūdeņos ir diezgan augsts farmaceitisko vielu piesārņojums. Nelāgi ir tas, ka šobrīd nav efektīvu tehnoloģiju, kas ūdeņus no šiem medikamentiem spētu attīrīt. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, cilvēki tiek aicināti zāles pareizi utilizēt.

Jaunākajā pētījumā, kura mērķis ir analizēt farmaceitisko vielu piesārņojumu dabā, apvienojušies Latvijas un Lietuvas zinātnieki, kuri ņēmuši ūdensparaugus ne tikai no Latvijas notekūdeņiem, bet arī upēm. Kopumā pārbaudīta 25 vielu klātbūtne un rezultāti nav iepriecinoši.

“Šīs te koncentrācijas tuvojas vides riskiem un dažām šīm te vielām pat pārsniedz. Ja ņem vērā to, ka jau šīm 25 vielām vides riski tiek pārsniegti, tad es domāju, ka tas kopējais, kopējā negatīvā ietekme ir stipri lielāka, nekā mēs to šobrīd spējam apjaust,” pauž hidroekoloģijas pētniece Ieva Putna-Nīmane.

Lielāko piesārņojumu rada pretsāpju medikamenti, bet lielākais piesārņojuma risks ir no antibiotikām. Vides ministrijā atzīst – šī problēma ir pietiekami nopietna un pievērsusi ne tikai Latvijas, bet visu Eiropas valstu uzmanību.

“Pamats satraukties ir. Tā ir problēma visā pasaulē un arī Eiropas Savienības līmenī par to šobrīd gana daudz runā, ka būtu jādomā kā to ierobežot. Tāds vienots risinājums vēl šobrīd nav izstrādāts Eiropā,” teic VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Galvenā problēma esot tā, ka šobrīd neeksistē efektīvas sistēmas, kas spētu ūdeņus no farmaceitiskajām vielām attīrīt. Lielākoties zāles dabā nonāk dabisku procesu ceļā, proti, cilvēka organisms nespēj pārstrādāt visas uzņemtās medicīniskās vielas, līdz ar ko tās nonāk notekūdeņos. Tomēr daļu piesārņojuma rada arī tas, ka cilvēki nepareizi utilizē vecās zāles – aptaujas liecina, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju vairs nederīgos medikamentus nes uz aptiekām pareizai utilizēšanai.

“Tendence ir atkarībā no tā, kāda ir popularitāte sabiedrībā, tātad – vai par to tiek runāts vai nē. Mēs nevarētu teikt, ka tas būtu tāds ļoti vienmērīgs process. Tas drīzāk ir tāds kampaņveida process, kur, piemēram, kādas reklāmas vai sociālās kampaņas pamudina iedzīvotājus nodot medikamentus un to darīt pareizi,” stāsta Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai pareizi atbrīvotos no nederīgajiem medikamentiem jāizdara divas lietas – pirmkārt, jāpārliecinās, ka aptieciņā esošās zāles tomēr nav uztura bagātinātāji, jo tos aptiekas nepieņem. Otrkārt, visi medikamenti ir jāizņem ārā no to iepakojuma, jo aptiekās pieņem tikai tablešu plāksnītes, kā arī cieši aizskrūvētus šķidruma traukus.

Zāļu utilizēšana ir brīvprātīgs process un šobrīd to dara aptuveni 75% aptieku visā Latvijā. Vienlaikus eksperti lēš – lielāko postu tomēr nodara cilvēku zāļu lietošanas paradumi.

“Ir tā viena daļa, saucamās bezrecepšu zāles, ko cilvēki bieži vien lieto pārmēru – vajag vai nevajag. Te būtu jārunā par to, kā mēs vispār lietojam šos preparātus – vai vienmēr vajag tik lielos apmēros kā mēs esam ikdienā pieraduši, diemžēl,” pauž VARAM pārstāve.

Lielāko farmaceitiskās vielas utilizējošo uzņēmumu dati liecina, ka pērn Latvijā pareizai likvidācijai nodoti nedaudz vairāk nekā 16 000 kilogrami zāļu, bet gadu iepriekš – nedaudz mazāk.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm