tv3.lv

Eksperti Latvijas sabiedrībā nesaskata pērtiķu baku izplatības draudus

Latvijā nav saskatāmi būtiski pērtiķu baku izplatības draudi sabiedrībā, preses konferencē par epidemioloģisko situāciju saistībā ar pērtiķu baku vīrusu, slimības izplatības ceļiem un vajadzīgajiem profilakses pasākumiem pauda eksperti.

Pērtiķu bakas izplatās lēni un nepieciešams ļoti tuvs kontakts ar inficēto, lai saslimtu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs teica, ka pērtiķu baku vīrusa infekcijas slimība atklāta jau 1958. gadā Eiropā. Patlaban tā ir pievērsusi sabiedrības uzmanību visā pasaulē, jo konstatēta vienlaikus vairākās valstīs un cilvēkiem, kas nebija atbraukuši no Āfrikas daļām, kur tā pārsvarā novērojama.

Jurijs Perevoščikovs
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors

“Visi gadījumi, kas ir Eiropā reģistrēti, izņemot vienu, nav saistīti ar šādu valstu apmeklējumiem. Tas nozīmē, ka vīrusa transmija notiek tieši Eiropas un citu valstu iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa no saslimušajiem ir personas, kuriem pirms inficēšanās ir bijis dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, tie ir jauni vīrieši, kam bijušas attiecības ar citiem vīriešiem, dažreiz partneru skaits bija diezgan liels.”

Vienlaikus Perevoščikovs uzsvēra, lai gan slimība ir lipīga, tā nav tik lipīga kā Covid-19 un vairākas citas slimības. Pērtiķu bakas sabiedrībā izplatās lēni un ir vajadzīgs diezgan tuvs kontakts ar inficēto, lai ar tām saslimtu.

Jurijs Perevoščikovs
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors

“Nav tik infekcioza un lipīga, kā esam pieraduši pie Covid-19 vai citām simībām. Ir lipīga, bet ātrums, ar ko šī slimība izplatās, ir lēns, vajadzīgs tuvs kontakts. Esošie dati neliecina, ka šai slimībai varētu būt liels epidemioloģiskais potenciāls.”

Ko par pērtiķu bakām saka vēsture?

Vīrusa izplatība pasaulē sākotnēji jau sen apkarota, pateicoties potei pret baku vīrusu, kas palīdzēja likvidēt bakas. Vēlāk minimālās vīrusa izplatības sabiedrībā dēļ nebija nepieciešams turpināt vakcinēties, tāpēc 1980. gadā Latvijā sabiedrības vakcinācija pret bakām tika pārtraukta. Latvijā pret bakām vakcinēti līdz 1980.gadam dzimušie. Vakcīna pret bakām nodrošina arī aizsardzību pret pērtiķu baku vīrusa infekciju 85% apmērā.

Cik plaši patlaban pērtiķu bakas ir izplatījušās?

Visā pasaulē patlaban 12 valstīs paziņots par 92 pērtiķu baku inficēšanās gadījumiem. Tostarp astoņas ir Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ), valstis, kā arī pērtiķu bakas konstatētas Austrālijā, Kanādā, ASV un Lielbritānijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Konstatēts, ka izņemot vienu gadījumu, neviens no ar pērtiķu bakām inficētajiem nav bijis Centrālāfrikas vai Rietumāfrikas valstīs, kur ir endēmiska infekcijas izplatība dzīvnieku vidū. Ir zināms, ka ne tikai atsevišķi pērtiķi, bet arī citi dzīvnieki varētu būt inficēti. Vīrusa transmisija Eiropas un citu valstu vidū patlaban notiek, jo cilvēki inficējušies, savstarpēji kontaktējoties. Daudziem no viņiem primārie kontakti nav īsti noskaidroti.

Bažas par tām iedzīvotāju grupām, kas nav pietiekami aizsargātas

Riska grupas – vairums saslimušo bija gados jaunas personas, vīrieši, kas atzīst, ka bijuši dzimumattiecībās ar citiem vīriešiem. Dažiem no inficētajiem bija diezgan liels partneru skaits, daudzi no viņiem pirms saslimšanas bija devušies ceļojumā. Daudzi no inficētajiem vērsās pie dermatovenerologa, jo izsitumi lokalizējās pārsvarā ģenitāliju apvidū, tāpēc viņi maldīgi domāja, ka ir inficējušies ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām. Šiem cilvēkiem bijis ļoti tuvs seksuālais kontakts, kas ir infekcijas pārnešanai raksturīgi, – cilvēks var inficēties, ja ir saskarsme ar saslimušā ādu, it sevišķi, ja cilvēkam ir izsitumi, kas pārveidojušies par pūslīšiem.

Kā vīruss var izplatīties no cilvēka uz cilvēku?

  • Gaisa pilienu ceļā, taču nepieciešams ilgstošs kontakts.
  • Atrodoties metra atstatumā no inficētā, ar seju pret seju un sarunājoties. Infekcijas ieejas vārti organismā ir gļotādas. Ja cilvēku nesargā maska un brilles, kontakts ar inficēto varētu būt riskants, ja ilgi sarunājamies ar cilvēku, kurš ir slims.
  • Var nekontaktēties ar inficēto cilvēku, bet saslimt saskarsmē ar personas piesārņotajiem priekšmetiem, piemēram, gultasveļu.

Vīruss nav tāds, kas varētu izraisīt masveida saslimšanas sabiedrībā, uzsver eksperti.

Ko darīt, lai infekcija neizplatītos?

Būtiski aizdomās par inficēšanos un ar saslimšanas simptomiem, piemēram, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu temperatūru no 38 grādiem un augstāku, stiprām muskuļu un muguras sāpēm, limfmezglu palielinājumu, kā arī ļoti stipru nogurumu vērsties pie ģimenes ārsta (ieteicams sākumā telefoniski). Pirmajā līdz trešajā inficēšanās ar pērtiķu bakām dienā parādās izsitumi, sākumā kā pleķi, pēc tam parādās pūslīši, veidojas kreveles.

Ar pērtiķu bakām inficēts cilvēks var inficēt citus, kamēr no viņa ādas nav atdalījušās kreveles vietās, kur slimības dēļ ir bijuši ādas bojājumi.

Ko darīt, pamanot simptomus?

  1. Jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāinformē par simptomiem. Aizdomas var pastiprināt tas, ja bijusi vairāku seksuālo partneru maiņa slimības inkubācijas periodā, tad jāinformē urologs, dermatovenerologs.
  2. Pēc ārsta informēšanas būtiski izolēties. Svarīgi nekontaktēties ar citiem cilvēkiem, it sevišķi ar cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, grūtniecēm vai maziem bērniem, kas ir riska grupas. Slimība parasti norit viegli, bet tomēr jāuzmanās. Izolējoties cilvēks nevar turpināt nodot infekciju tālāk.
  3. Jāseko ārsta norādījumiem.

Vēsturiski vairāk slimojuši pusaudži, brīdina profesore

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna teica, ka iepriekšējos pērtiķu baku epidēmiskajos posmos vairāk slimojuši pusaudži, īpašo tuvo kontaktu dēļ, jo jaunieši daudz ciešāk un intensīvāk kontaktējas savā starpā. Arī dzīvnieku vidū slimība izplatās, cieši kontaktējoties savā starpā. Ir pat daži, kas uzskata, ka pērtiķi ir tikai starpsaimnieki šai slimībai, bet inficēti varētu būt arī grauzēji. Sastopoties ar slimu vai mirušu dzīvnieku, jābūt uzmanīgam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kāda ir situācija Latvijā?

SPKC patlaban monitorē situāciju. Ja jauna slimība uzliesmo vai parādās, ir pienākums nekavējoties informēt ģimenes ārstus ar lūgumu pievērst uzmanību simptomiem, izmeklēt saslimšanu. Latvijā līdz šim neviens saslimšanas ar pērtiķu bakām gadījums nav reģistrēts, kā arī slimība nav konstatēta pie kaimiņiem. 92 saslimšanas gadījumi visā pasaulē ir niecīgs skaits, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu pasaulē. Patlaban nav plašas un nekontrolētas slimības izplatības.

Vai Latvijā ir pieejama vakcīna?

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Ineta Popēna teica, ka nav potes, kas paredzēta tieši pret pērtiķu bakām, bet ir izstrādāta vakcīna pret bakām kopumā, kas pasargā arī pret pērtiķu bakām. ES gan nav pieejamas vakcīnas pret bakām un arī Latvijā līdzīgi kā citās valstīs šāda vakcīna patlaban nav pieejama, bet tiek domāts par to, kā nepieciešamības gadījumā vakcīnu nodrošināt. Pasaulē ir izstrādātas vakcīnas un medikamenti pret pērtiķu bakām, taču tā kā patstāvīgi potēties pret tām nav nepieciešams kopš 1980. gada, vakcīna reti kur saglabājusies. 80. gados bija pirmā vakcīnas paaudze, tagad ražo trešās paaudzes vakcīnu, kura ir pieejama ierobežotā daudzumā reti kurā valstī. Ja vakcīna būs nepieciešama, to piegādās arī uz Latviju, šajā kontekstā būs sarunas ar Eiropas Komisiju.

Vienlaikus pašlaik nešķiet, ka plaša, masveida vakcinācija būtu nepieciešama, lēš eksperti. Tiek strādāts pie tā, kā nodrošināt kopēju Eiropas iepirkumu. Lielākajā daļā inficēšanās gadījumu infekcija norisinās viegli, vadlīnijas neparedz, ka saslimstot būtu nepieciešama specifiska ārstēšana. Ir recepšu zāles, ko nozīmē ārsts, ja aizdomas par inficēšanos, tāpēc būtiski vērsties pie ārsta.

Ja vīruss izplatās plašāk, teorētiski Latvijā varētu atjaunot vakcināciju pret bakām, bet arī profesore Ludmila Vīksna domā, ka to nevajadzēs, jo pērtiķu baku izplatības veids nav tik straujš, kā Covid-19 gadījumā. Arī Perevoščikovs piekrīt – pērtiķu bakas ir vieglāka slimība, nekā Covid-19, un tās kontroles mehānismi ir efektīvi. Daudziem pat nevajag stacionēšanu.

Jurijs Perevoščikovs
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors

“Tā nebūtu milzīga problēma, atjaunot vakcināciju, bet es domāju, ka tas nebūs vajadzīgs, tāpēc, ka tas izplatības veids ir ne tāds, kas rada milzīgas bažas, līdzīgas, kā tas bija ar Covid-19 gadījumā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc viņa teiktā, vakcinācija apsverama vairākos gadījumos. Ir arī pierādīts, ja vakcīnu ievada četras dienas pēc kontakta ar inficēto, tā dod pietiekamu efektu, lai cilvēks neslimotu. Ir apsverama vakcinācija, ja cilvēks, kas bija kontaktpersona, pieder riska grupai, kas varētu slimot smagi. Iespējams, varētu padomāt par medicīnas darbinieku vakcināciju. Taču standarta aizsardzības ievērošana kontaktā ar pacientu ir pietiekami efektīva, lai medicīnas darbinieks ar pērtiķu bakām neinficētos.

Kā var inficēties?

Šeit ir stāsts par individuālajiem kontaktiem – tiekoties ar ģimenes locekļiem, medicīnas iestādē, ja kāds no personāla neievēro visus aizsardzības pasākumus, taču ne plašā sabiedrības daļā. Vīruss var izplatīties, ja ir bijis tuvs kontakts ar inficēto. Zināma kāda ģimene citā valstī, kurā ir inficējies vīrs, sieva un jaundzimušais. Slimība nešķiro – sieviete vai vīrietis. Ar to var inficēties pilienu veidā, ja ir ādas pret ādu kontakts, lietojot inficēta cilvēka priekšmetus. Profesore Ludmila Vīksna iesaka arī atturēties no eksotisku dzīvnieku gaļas lietošanas uzturā.

Orientējas izglītības jautājumos un labprāt dodas atspoguļot notiekošo reģionos, jo ir pārliecināts, ka stāstīt par dzīvi ārpus Rīgas ir būtiski.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm