Eiropas Tiesa “miglā ietin” patiesā labuma guvējus. Ko lēmums nozīmēs Latvijai?

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz ikvienam sabiedrības loceklim pieejamu informāciju par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tādējādi tos ietinot, tā teikt, “miglā”. Ko tas nozīmē Latvijai?

24. novembrī 17:41

Privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība

Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka

  • Publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Tās ieskatā, izpaužot informāciju par patiesā labuma guvējiem, potenciāli neierobežots skaits cilvēku varētu noskaidrot arī patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli.
  • Papildu problēmas – tiklīdz šādi dati kļūtu publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Mērķis tā arī netiktu sasniegts

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot labāk pārredzamu vidi un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tā cenšas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu. Bet ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav nedz ierobežota ar absolūti nepieciešamo, nedz arī samērīga ar izvirzīto mērķi.

Papildus tam, ka tiesa secina – attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus nepietiekami definētus vai identificējamus datus un jaunā sistēma radītu ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma.

Attiecībā uz mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu EST norāda, ka “tomēr, pirmkārt, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu galvenokārt ir valsts iestāžu un tādu struktūru kā kredītiestādes vai finanšu iestādes kompetencē”, un normas “smagums neattaisno iespējamos ieguvumus, kas attiecībā uz cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu varētu rasties”.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Atklājot šo informāciju, nebūtu garantiju aizsargāt personas datus

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām. Tāpat nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu cilvēkiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret risku, ka šī informācija tiks izmantota ļaunprātīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vēsturiski precedenti

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam – Luksemburgas uzņēmu reģistram – ierobežot piekļuvi šai informācijai.

Pēta, vai mainīt Latvijas nacionālo regulējumu šajā kontekstā

Uzņēmumu reģistrā informē, ka patlaban tā juristi sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju pēta pilno spriedumu, izvērtējot, vai fakts, ka ES tiesa konkrētu direktīvas pantu ir pasludinājusi par spēkā neesošu, prasa arī mainīt Latvijas nacionālo regulējumu patieso labuma guvēju jomā.

Latvijā patlaban patiesos labuma guvējus atklāj un informācija par tiem ir pieejama saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Latvijas nacionālo regulējumu – tātad turpinās kā līdz šim. UR gan sola informēt, tiklīdz minētajā kontekstā būs jaunumi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Apdraud kvalitatīva patieso labuma guvēju reģistra izstrādi LV

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” ieskatā, attiecīgais spriedums rada nopietnus draudus Eiropas un Latvijas ilggadējiem centieniem izstrādāt kvalitatīvu un efektīvu patieso labuma guvēju reģistru cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Drauds arī žurnālistu darbam un informācijas pieejamībai sabiedrībā

Nedodot tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, Latvija varētu atgriesties iepriekšējās – 2018.gada 30.maija – direktīvas regulējuma laikā, kur ikvienam interesentam bija jāpierāda savu likumīgo interesi, lai iegūtu informāciju par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem.

Vienlaikus tajā piebilst, ka brīvas pieejas ierobežošana informācijai par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem var nozīmēt papildu slogu ieinteresētajām pusēm – ekspertiem, medijiem un citiem – pierādīt savas intereses, kā arī rada risku patvaļīgiem lēmumiem par informācijas nesniegšanu.

“Delnas” ieskatā, mediji, nevalstiskais sektors un aktīvā sabiedrība spēj dot nozīmīgu pienesumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai. “EST ir norādījusi, ka “gan presei, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir saikne ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, ir likumīgas intereses piekļūt informācijai par patiesajiem labuma guvējiem,” uzsver organizācijā.

“Valstīm būtu jāizveido centralizēti, publiski patieso labuma guvēju reģistri ar pārbaudītu informāciju par to, kam šīs struktūras pieder vai kas tās kontrolē. Tie ļautu ikvienam redzēt, kas slēpjas aiz anonīmiem uzņēmumiem un organizācijām, un palīdzētu iestādēm, žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai efektīvāk atklāt un cīnīties pret korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem,” norādījis arī “Transparency International” tīkls, kas tāpat kā “Delna ikdienā strādā ar valsts iestādēm, likumdevēju un privāto sektoru, lai sekmētu informācijas atklātību un uzņēmumu un iestāžu darbības caurredzamību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma


“Valstīm būtu jāizveido centralizēti, publiski patieso labuma guvēju reģistri ar pārbaudītu informāciju par to, kam šīs struktūras pieder vai kas tās kontrolē. Tie ļautu ikvienam redzēt, kas slēpjas aiz anonīmiem uzņēmumiem un organizācijām, un palīdzētu iestādēm, žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai efektīvāk atklāt un cīnīties pret korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem,” norādījis arī “Transparency International” tīkls, kas tāpat kā “Delna ikdienā strādā ar valsts iestādēm, likumdevēju un privāto sektoru, lai sekmētu informācijas atklātību un uzņēmumu un iestāžu darbības caurredzamību.

Kā liecina aģentūras LETA publiskotā informācija, Finanšu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru vērtē pilno spriedumu un kopīgi nonāks pie secinājuma, vai Latvijā nepieciešama kāda rīcība.

FM ir apliecinājusi, ka tās speciālisti konsultējas arī ar citu ES valstu kolēģiem un vērtē to rīcību. Izvērtējot spriedumu un citu ES valstu veiktās darbības, veidos slēdzienu, vai nepieciešamas kādas izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm