Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Ebreju īpašumu jautājums: organizācijas sākušas rēķināt, cik liela atlīdzības tām pienāktos
Jūtīgais jautājums par holokaustā atņemto īpašumu atdošanu ebreju kopienai atkal politiskajā dienas kārtībā. Ebreju organizācijas sākušas rēķināt, cik liela atlīdzība tām pienāktos. Kā jaunā Saeima plāno risināt šo jautājumu, par kuru interesi izrāda arī ārvalstu vēstniecības?
Pēc garām un karstām diskusijām, kas prasīja arī tieslietu ministra demisiju, pirms diviem gadiem Saeima atdeva Ebreju draudžu un kopienu padomei piecas ēkas, kas ebreju kopienai piederēja pirms Otrā pasaules kara.
Viena no piecām ēkām Ludzas ielā, par kuras atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei lēma Saeima, pagaidām stāv tukša un tās savešanai kārtībā pēc padomes aplēsēm būtu nepieciešams aptuveni miljons eiro.
“Tie pieci īpašumi bija pirmais solis un kamēr tas jautājums netiks atrisināts ar visiem pārējiem īpašumiem tikmēr mēs viņu cilāsim,” saka Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs.
Šobrīd notiek 275 atgūstamo īpašumu vērtības apzināšana, lai jau tuvākajā laikā, iespējams, maijā, par to informētu visus Saeimā ievēlētos politiskos spēkus.
“Ir īpašumu saraksts un mēs gribētu saņemt atlīdzinājumu, šī īpašuma kadastrālās vērtības atlīdzinājumu. Mēs pārbaudīsim vēlreiz šo mūsu sarakstu, aktualizēsim viņu, pārbaudīsim vēlreiz visus dokumentus un varēsim nosaukt ciparu, kurš ir pamatots,” pauž Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs.
Padome apvieno ap 8000 Latvijas ebreju, taču ne visus. No organizācijas izstājusies draudze “Šamir”. Tās vadītājs, rabīns Menahems Barkahans publiski minējis, ka kompensācija būtu jāsadala starp visām ebreju organizācijām, turklāt kopējā īpašumu vērtība pārsniedzot 200 miljonus eiro.
“Tā līdzšinējā pieredze bija tāda, ka vispirms tiek nosauktas galvu reibinošas summas un tad notiek it kā atkāpšanās uz atsevišķiem īpašumiem,” norāda VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Tieši Nacionālās apvienības dēļ jautājums nav iekļauts valdības deklarācijā, kā to rosināja apvienība “Attīstībai/Par!”. “Nevaram mēs izcelt vienu tautību un teikt, ka piederība šai tautībai vai biedrībai, kas pārstāv to, varētu nozīmēt ekskluzīvu attieksmi, katru priekšlikumu mēs skatīsimies atsevišķi.”
Nacionālā apvienība atbalsta, piemēram, reliģisku ēku atdošanu, taču par katru īpašumu esot jālemj atsevišķi. Tikmēr “Attīstībai/Par!” vairāk sliecas runāt par kompensācijām.
“Droši vien, ka būtu ārkārtīgi sarežģīti to risināt caur tieši īpašumu atdošanu, iespējams, tas ir finanšu jautājums, kā to dara, piemēram Lietuva, kas ir vienojusies ar ebreju kopienu, kā tiek ilgākā laikā izmaksāta tāda kompensācija,” saka “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Holokaustā zudušo ebreju īpašuma tiesību restitūcija ir iekļauta valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā kā jautājums, kuru var virzīt izskatīšanai parlamentā neatkarīgi no partneru viedokļa. “Attīstībai/Par!” vēlas jautājumu risināt, taču lielākā daļa politisko spēku un arī premjerministrs Krišjānis Kariņš līdz jautājums nonācis dienas kārtībā no pozīcijas paušanas atturas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
