Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Droni, krāsnis no auto diskiem, maskēšanās tīkli. Baltijas valstu radošā palīdzība Ukrainai
Neapšaubāmi Baltijas valstis kopš pirmās Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienas bijušas īpaši vienotas ar Ukrainu, jo vairāk par visiem zina, kā ir dzīvot zem Kremļa zābaka. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav jāmeklē īpaši iemesli, kādēļ ukraiņiem palīdzēt nosargāt savu brīvību, līdz ar to tiek mobilizēti visi iespējamie līdzekļi un veidi. To pamana un novērtē arī starptautiski.
Baltijas valstis palīdzības sniegšanā Ukrainai labprāt iesaista arī pašus ukraiņus, kuri bijuši spiesti savu dzimteni pamest un doties kara bēgļu gaitās. Viens no šādiem Latvijas uzņēmumiem ir SIA “Atlas Aerospace”, kas specializējas dronu ražošanā.
Tā līdzdibinātājs ir Ivans Tolčinskijs, kurš “Associated Press” atklāj – viņam dronu piegādes Ukrainai ir svarīgas personīgu apsvērumu dēļ. Viņš ir dzimis un bērnību pavadījis Doneckā, kura 2014. gadā nonāca Krievijas atbalstīto separātistu rokās, līdz ar to Tolčinskijs vienmēr centies palīdzēt savas dzimtenes aizstāvjiem.
Dienu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 23. februārī, “Atlas Aerospace” zīmīgi saņēma atļauju ukraiņiem piegādāt bezpilota lidaparātus. Tiesa, pirmās dronu piegādes uzņēmumam nesa zaudējumus, bet, kā uzsver tā līdzdibinātājs, tas bija mazsvarīgi, jo pats galvenais bijis saražoto pēc iespējas ātrāk nogādāt uz Ukrainas fronti.
“Viņiem tur notiek karš. Ja tu zaudē naudu, labi, mēs to nopelnīsim nākamreiz… Bet tev vienkārši ir jāturpina atbalstīt, tas arī viss,” uzsver Tolčinskijs.
Kopš pērnā gada uzņēmums spējis palielināt savas ražošanas jaudas un patlaban saražo 20 reizes vairāk dronu. To tiešā veidā palīdz sekmēt arī paši ukraiņi, piemēram, Anžela Kazakova, kas ir viena no 30 kara bēgļiem, kuri palīdzējuši Ukrainas bruņotajiem spēkiem piegādāt vairāk nekā 300 dronus.
Anžela nāk no Odeas, kur līdz kara sākumam vadīja mēbeļu veikalu. “Mūsu darbs ir arī liels ieguldījums mūsu iespējamajā uzvarā. Tas arī palīdz aizmirst šīs briesmīgās [kara] ainas, kas jau gandrīz gadu ir mūsu acu priekšā,” stāsta ukrainiete.
Lietuvā no veciem automašīnu diskiem taisa krāsniņas
Šauļos, Lietuvā, ik nedēļu brīvprātīgie vīrieši pulcējas kādā metināšanas uzņēmumā, lai simtiem vecu, saziedotu automašīnu disku pārvērstu par krāsnīm ar katlu, kas tiek sūtītas uz Ukrainu, lai sasildītu gan tur vēl palikušos iedzīvotājus, gan karavīrus frontē.
Viens no šīs akcijas organizatoriem ir metālapstrādes uzņēmuma produktu menedžeris Edgars Liakavičs, kurš atklāj, ka līdz šim kopumā saražotas teju 700 krāsnis, no kurām 600 jau ir nogādātas Ukrainā.
Uz putekļainā rūpnīcas galda pēc katras pabeigtās krāsns tiek ievilkta līnija, tādējādi sekojot līdzi, cik daudz jaunu “sildītāju” dienas laikā pagūts uztaisīt. Savukārt uzņēmuma pagalmā jau gaida pāris līdz ūkai ar krāsniņām piekrautas automašīnas, kuras jau drīzumā ukraiņiem nogādās vēl 59 sildāmās iekārtas, kas lieti noderēs ierakumos un bumbu patvertnēs.
“Visi šeit un Viļņā saprot katru vīrieti, katru karavīru, arī kādos apstākļos viņi šobrīd Ukrainā dzīvo. Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai viņiem atvieglotu šos grūtos brīžus,” uzsver Liakavičs.
Igaunijā pin maskēšanās tīklus
Arī Igaunijā piecas dienas nedēļā igaunietes un Ukrainas kara bēgles pulcējas Tallinā esošajā Okupācijas un brīvības muzejā, kur pin maskēšanās tīklus ukraiņu aizstāvjiem.
“Mana ģimene un lielākā daļa igauņu to joprojām atceras,” par pazīstamo sajūtu tikt okupētam stāsta Jana Ratas, maskēšanās tīklu akcijas aizsācēja. Viņa norāda, ka šī kopā sanākšana un darbošanās palīdz ne tikai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, bet kalpo arī kā terapija ukraiņiem kara radītās trauksmes mazināšanai.
To apstiprina 76 gadus vecā Ludmila Likhopuda no Zaporižjas. Dodoties kara bēgļu gaitās, kundze sirgusi ar depresiju, taču, pievienojoties brīvprātīgo maskēšanās tīklu akcijai, smagās sajūtas pagaisušas. “Es sāku just, ka varu būt noderīga un daru labu darbu,” atzīst sirmā ukrainiete.
Līdzīgi jūtas arī 18 gadus vecā Daria Nakorčevska, kura marta beigās aizbēga no Kijivas, bet nespēja tikt galā ar vainas sajūtu, ka šādā veidā pametusi Ukrainā palikušos draugus. “Nolēmu, ka man kaut kas ir jādara, lai es justos labāk un arī palīdzētu savai valstij, lai viņus atbalstītu, pat ja šobrīd atrodos Igaunijā,” teic jauniete.
Jāatgādina, ka kopš pērnā gada 24. februāra Baltijas valstis bijušas ne tikai aktīvas brīvprātīgās palīdzības kustībās Ukrainai, bet arī vienas no lielākajām palīdzības sniedzējām, ņemot vērā valstu IKP. Piemēram, Latvijas militārā palīdzība Ukrainai sasniegusi 1% jeb aptuvenu 370 miljonus eiro no iekšzemes kopprodukta. Tāpat visas trīs Baltijas valstis turpina neatlaidīgi uzstāt uz vēl stingrākām Rietumu sankcijām Krievijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
