Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Deviņas stundas vienam lēmumam: Kā bāriņtiesas tiek galā ar aizbildņu iecelšanu ukraiņu bērniem
Tā kā Latvijā ierodas ukraiņu bērni arī bez vecākiem, šī gada 12. martā spēkā stājās jauns ģimenes institūts jeb ārkārtas aizbildnība. Līdz šim bāriņtiesas ārkārtas aizbildņus iecēlušas vairāk nekā 400 bērniem no Ukrainas, un, lai arī pieņemto lēmumu skaits no iestādes uz iestādi atšķiras, it visur jau manāms darba sloga pieaugums, kas prasa iekšējo resursu pārorganizēšanu.
Līdzšinējā Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere “tv3.lv” stāsta – no vienas krīzes [Covid-19] bāriņtiesas pamazām sāka nākt laukā, bet tagad nācis jauns smagums kopā ar Ukrainas bēgļu krīzi. Lai arī visām bāriņtiesām klāt nākuši pienākumi, kā pastāsta Zīvere, Rīgā darba slodze palielinājusies visievērojamāk. Galvaspilsētas bāriņtiesai dienā jāpieņem vidēji astoņi vienpersoniskie lēmumi par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu.
Tiesa, viss nebeidzas tikai pie ārkārtas aizbildnības nodibināšanas. “Tie paši pienākumi, kas attiecas uz parasto aizbildnību, ir spēkā arī pie ārkārtas aizbildnības – kā uzraugām, kā sekojam līdzi. Tas viss ir, līdz ar to krietni palielinās darba apjoms,” stāsta Zīvere.
Viņa piebilst, ka šobrīd vēl nav bijuši gadījumi, kad Latvijā masveidā tiek ievesti bērni no Ukrainas bērnu namiem. Vai Latvijā ieradīsies arī šie bērni, to rādīs laiks.
Lasi vēl: Latvijā ierodas Ukrainas bērni arī bez vecākiem. Bāriņtiesām jāsaprot, kā visiem palīdzēt
“tv3.lv” sazinājās arī ar vairākām bāriņtiesām, lai noskaidrotu, kā tās ietekmējusi Ukrainas bēgļu krīze un vai kara Ukrainā neskaidrā nākotne un līdz ar to bēgļu krīzes attīstība neparedz kādus riskus bāriņtiesu darbībai.
Ārkārtas aizbildnībā – vairāk nekā 400 ukraiņu bērnu
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktora vietniece Linda Liepa “tv3.lv” norāda – atbilstoši Valts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) datiem, ko bāriņtiesas sniegušas par pieņemtajiem lēmumiem, kopējais bērnu skaits, kuriem iecelts ārkārtas aizbildnis, uz 8. aprīli bija 458. Lēmumu skaits – 393.
Kāda situācija uz 8. aprīli bija dažādās bāriņtiesās:
- Rīgas bāriņtiesā pieņemti 123 lēmumi par aizbildnībām, bet aizbildnības piešķirtas 156 ukraiņu bērniem;
- Bauskas novada bāriņtiesā pieņemti desmit ārkārtas aizbildnības lēmumi;
- Daugavpils pilsētas bāriņtiesā pieņemts 41 lēmums par 46 bērniem;
- Talsu novada bāriņtiesā pieņemti seši lēmumi par astoņiem bērniem;
- Limbažu novada bāriņtiesā pieņemti 16 lēmumi, bet rindā gaidīja vēl divi.
Daugavpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Elita Praņevska “tv3.lv” norāda, ka bāriņtiesa ļoti gaidījusi, kad tiks veikti un spēkā stāsies “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, jo Daugavpils pašvaldība regulāri organizē Ukrainas bērnu atvešanu uz pašvaldību. Tās pārsvarā ir futbola un hokeja komandas, no kurām pirmā Daugavpilī ieradās jau 4. martā un kurā bija vairāki bērni bez vecākiem.
Arī Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Ineta Zariņa “tv3.lv” stāsta, ka Limbažos pirmie ukraiņu bērni bez vecākiem ieradušies jau pašā sākumā – līdz ar pirmajiem Ukrainas bēgļiem, kuri ieradās Latvijā. Vēl pēc tam katra savā laikā novadā ieradušās divas sporta komandas.
Neraugoties uz lēmumu skaitu, darba slogs pieaug visās bāriņtiesās
Visu “tv3.lv” uzrunāto bāriņtiesu pārstāvji norāda – lai arī cik lēmumu par ārkārtas aizbildnību katrai bāriņtiesai bijis jāpieņem, tie jebkurā gadījumā jau esošo darba slogu kaut uz brīdi palielinājuši.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle skaidro – jaunie papildu pienākumi līdzšinējo bāriņtiesas noslodzi ietekmējuši diezgan būtiski. Padsmit bāriņtiesas darbinieku šobrīd novirzīti darbam ar ārkārtas aizbildnību piešķiršanu, bet viņu darbs ar tekošajām lietām ar vietējiem aizbildņiem šobrīd ir atlikts malā.
Viņa uzsver, ka ārkārtas aizbildnības lēmuma pieņemšanas steidzamība – divas darba dienas kopš pieteikuma saņemšanas – tiešā veidā ietekmē spēju pievērsties jau esošajiem darbiem. “Mums jāparunā ar šiem cilvēkiem, jāaizbrauc pa visu Rīgu apsekot norādīto dzīvesvietu. Tas ir pietiekoši dinamiski un daudz klāt pie tekošajiem darbiem, kas mums jau ir daudz,” norāda Ērgle.
Arī Daugavpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Praņevska stāsta – pirmajās nedēļās, kad ieradušies pirmie Ukrainas bērni bez vecākiem, slodze bijusi liela. Bāriņtiesas cilvēkresursi teju pilnībā tika novirzīti tikai šim jautājumam, jo tobrīd no jau tā tikai 12 darbiniekiem uz vietas lemttiesīgi bija deviņi.
“Visu var izdarīt, galvenais ir strādāt un gribēt. Mēs saprotam, ka tas ir ārkārtas moments, tāpēc mobilizējamies tās dažas dienas visām formalitātēm.”
Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Edīte Ķerģe-Kariva pauž – tas, protams, ir papildu darbs, kas prasa arī papildu laiku, līdz ar to nedaudz ir pieaugusi līdzšinējā darba slodze. Tai pat laikā bāriņtiesa tiek galā un turpina darīt arī līdzšinējos darbos.
Tāpat Talsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Valda Štrausa neslēpj, ka brīdī, kad novadā ieradušies ukraiņu bērni bez vecākiem, bāriņtiesas darbiniekiem bijis jāiespringst. Bāriņtiesa arī visu spējusi pagūt un izdarīt, taču joprojām blakusesošais Covid-19, slimošana ar to un slimības lapas situāciju nebūt nepadarīja vieglāku.
“Ārkārtas aizbildnības ir prioritāras, un tām ir jāmobilizējas. Runājot par citiem darbiem, vakara stundas ir garas, un bija nepieciešamība arī diemžēl strādāt pēc darba laika, bet darbiņš ir jāizdara.”
Savukārt Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Zariņa stāsta – bāriņtiesa ir spējusi saorganizēties tā, lai operatīvi varētu ievākt visu nepieciešamo informāciju un pieņemt lēmumus. Tas zināmā mērā ir cita veida darbs, kas ir prasījis savu pārkārtošanos līdzšinējā darbā un prioritātē izlikt lēmumus pa ārkārtas aizbildnībām.
Pārslodze un nespēja visu iespēt – iespējamie riski ilgtermiņā
Neapšaubāmi, notikumu attīstību ar karu Ukrainā un visu no tā izrietošo paredzēt ir neiespējami, taču, pieļaujot situāciju, kur Latvijā ierodas arvien vairāk ukraiņu bērnu bez vecākiem un jāpieņem arvien vairāk lēmumu par ārkārtas aizbildnību, bāriņtiesas neizslēdz izdegšanas iespējamību. Tāpat tās atzīst, ka, ļoti iespējams, varētu ciest visi citi darba pienākumi.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Ērgle norāda – visi šie riski pastāv, taču bāriņtiesa šobrīd mēģina savus iekšējos procesus pārorganizēt tā, lai spētu kaut kā izdzīvot. “Praktiski visas mūsu funkcijas ir tādas, kuras nevar gaidīt, jo arī vietējās ģimenēs notiek, piemēram, vardarbības un bērni ir jāņem ārā no ģimenēm. Mēs to visu darām,” viņa stāsta un piebilst, ka šobrīd to cilvēku, kas ir aizņemti ar Ukrainas bērniem, šīs funkcijas aiziet uz citiem darbiniekiem.
Ērgle vēl paskaidro, ka bāriņtiesa virsstundas neveicina un joprojām ir saglabājusi astoņu stundu darba dienu, bet tas paredz arī visu citu darbu palikšanu malā.
“Protams, galu galā kaut kādi procesi cietīs. Taču šobrīd mēģinām darīt tā, lai daudz maz apdarītu visu, kas ir jāizdara obligāti. Kādas papīru lietas, iespējas, kavējas, bet visu, kas jādara ar bērniem, mēs nedrīkstam kavēt.”
Arī Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Ķerģe-Karika norāda – šādā darbā, veicot tiešos un papildu pienākumus, izdegšana notiek, bet tāpēc bāriņtiesām ir supervīzijas. Tāpat iespēju robežās darbs tiek organizēts tā, lai visiem būtu vieglāk un līdz izdegšanai nenonāktu. Viņa arī pauž, ka Ukrainas bērni ierodas ar saviem smagajiem stāstiem, kuri “nogulsnējas” un pēc tam kaut kādā veidā var atspoguļoties darbinieku veselībā.
Tāpat Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Zariņa neslēpj – jau esošais darba apjoms ir gana liels. Darba ir daudz, taču priekšsēdētāja ārkārtas aizbildnību neuzlūko kā papildu darbu, bet gan, viņasprāt, tā šobrīd mums visiem Latvijā ir sava veida misija. “Esmu gandarīta, ka arī kolēģi to tā uztver. Ceru, ka varēsim noturēties un, viens otru atbalstot, ar visu tikt galā.”
Daugavpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Praņevska stāsta – izdegšanu darbā vēl neredz. “Tas viss ir tehniski viegli, bet emocionāli grūti. Draudzīgi sadalām plūsmu, un redzēsim, kas būs tālāk. Mēs nesūdzamies.”
Savukārt Talsu novada bāriņtiesā situāciju sarežģītāku dara darbinieku iztrūkums – nupat noslēdzies trešais darbinieku konkurss, kura rezultāti vēl jāapzina, bet iepriekšējie divi beidzās bez rezultātiem. Tam visam pa vidu vēl ir jau piemētais Covid-19, kas arī licis pārorganizēt iekšējos resursus.
“Mēs, protams, darām, bet sajūta ir, ka mēs visu darām knapi. Vienā brīdī vairāki kolēģi saslima ar Covid-19, un esmu pateicīga, ka viņi lēmumus rakstīja arī attālināti. Kolektīvs ir tiešām ļoti elastīgs un atsaucīgs, bet, ja tā nebūtu, mēs to neizdarītu.”
Sadarbība ar VBTAI – operatīva, bet “auglība” vēl būs jāvērtē
Visas “tv3.lv” uzrunātās bāriņtiesas sadarbību ar VBTAI attiecībā pret palīdzību ukraiņu bērniem vērtē kā operatīvu un atsaucīgu, taču to, cik “auglīga” tā bijusi, varēs novērtēt vēl pēc kāda laika.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Ērgle pastāsta – VBTAI, diskutējot ar bāriņtiesām, ļoti raiti izstrādājusi vadlīnijas, kā bāriņtiesām jaunajā situācijā rīkoties. Tiesa, to, vai tās strādās labāk vai sliktāk, vēl tikai rādīs laiks.
Tāpat VBTAI kopā ar bāriņtiesām regulāri rīko attālinātās tikšanās “Zoom” platformā, kur tiek izrunāti aktuālie jautājumi, tostarp diskutēts par risinājumiem un rīcībām jaunu, nestandarta situāciju gadījumā. Ērgle arī pret šīm tikšanām ir visai skeptiska un norāda, ka tas, cik tās ir auglīgas vai neauglīgas, ir jau cits jautājums. Tai pat laikā ir pagājis pārāk mazs periods, lai spētu pilnvērtīgi spriest, kā ikviena no iesaistītajām pusēm ir ieguldījusies šīs krīzes risināšanā.
Bauskas novada, Daugavpils pilsētas, Talsu novada un arī Limbažu novada bāriņtiesu priekšsēdētājas gan par sadarbību ar VBTAI kopumā izsakās vien pozitīvi un pat uzteic inspekciju, kas gatava palīdzēt arī ārpus oficiālā darba laika. “Konsultatīvais un metodiskais atbalsts no inspekcijas ir tik plašs, cik vien tas ir iespējams. Mēs jebkurā brīdī un ar jebkuru jautājumu varam vērsties pie speciālistiem. Šī ir jauna situācija mums visiem,” norāda Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Zariņa.
Iespēja saņemt piemaksas tomēr būs
Līdz ar pieaugošo darba apjomu aktuāls kļūst arī jautājums par iespējamajām piemaksām bāriņtiesu darbiniekiem. Vēl pirms nepilna mēneša LM “tv3.lv” pauda, ka pārslodzes darbs vērojams visā publiskajā pārvaldē, nevis tikai bāriņtiesās, tāpēc virsstundu un piemaksu jautājums būtu jārisina centralizēti.
Līdzšinējā Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Zīvere sarunā ar “tv3.lv” gan norādīja, ka bāriņtiesas pavisam aizmirstas tomēr nav. Asociācija ir aizvadījusi tikšanos ar VBTAI, kurā tika virzīts arī jautājums par piemaksām par darbu ar Ukrainas bērniem.
Rīgas bāriņtiesa arī veikusi aprēķinu par to, cik daudz laika un resursu aizņem viena ārkārtas aizbildņa lēmuma pieņemšana, – tās ir deviņas darba stundas.
“Darot, iespējams, pat pašam varbūt nešķiet, ka tu kaut ko baigi dari, bet tas viss saskaitās kopā – aizbrauc, parunā, pieraksti, fotografē, uzskaiti, sūti informāciju, lēmumus u. tml. Uzliekot to visu uz papīra, patiesībā šīs darbības ir ļoti daudz, un tas ir tikai viens lēmums. Un, ja tev šādi lēmumi dienā ir vairāki, tad attiecīgi, temps un slodze ir pietiekoši liela šobrīd.”
Lai arī sarunas ar VBTAI par iespējamajām piemaksām ir bijušas, “tv3.lv” uzrunātās bāriņtiesas nesteidz izvirzīt augstas gaidas. Piemēram, Talsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Štrausa teic: “Uz kādām piemaksām vai citu finansiālu atbalstu es īsti neceru. Laikam esmu diezgan skeptiski noskaņota, bet, protams, ja mums teiktu, ka ir iespējas, un kaut ko piedāvātu, mēs būtu ļoti pateicīgi.”
Arī Limbažu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Zariņa norāda – kādā brīdī saņemt atgriezenisko saiti arī finansiālā ziņā, būtu tikai pozitīvi. Savukārt Daugavpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Praņevska pastāsta, ka pašvaldība jau apmaksā virsstundas.
Sarunā ar “tv3.lv” asociācijas vadītāja Zīvere par šīm aprunātajām piemaksām arī pauda: “Galīgi aizmirsti neesam, bet, cik lielā apmērā tas būs, ko valsts kompensēs un kā, nezinām.”
Kā “tv3.lv” paskaidroja LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktora vietniece Liepa – 7. aprīlī Saeima pieņēmusi jaunus grozījumus “Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā”, kur cita starpā paredzēta arī motivācijas sistēma sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem.
Likums paredz samaksu par virsstundu darbu vai piemaksu par darba intensitāti. Atkarībā no darba apjoma, pašvaldības var noteikt virsstundu skaitu iesaistītajiem darbiniekiem vai piemaksu par darba intensitāti līdz 50% no mēnešalgas. Pašvaldība vērtē piemaksas piemērošanas nepieciešamību darbiniekiem un nosaka to katram darbiniekiem individuāli, atkarībā no plānotās iesaistes atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem apjoma.
Likuma 13. pants tika papildināts, nosakot, ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 30. jūnijam bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildus darbu, tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu darbu vai piemaksu par papildus darbu, pilnā apmērā sedz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
