tv3.lv

Daudzi iedzīvotāji pakalpojumus labprātāk saņemtu elektroniski, tomēr to kvalitāte neatbilst pieprasījumam

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto iespēju dažādus ikdienas darījumus veikt elektroniski, un jaunākie aptauju dati liecina, ka mūsu valsts publisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ierindojas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pirmajā pieciniekā. Pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri atzinuši, ka e-pakalpojumi ir ērtāki nekā doties uz kādu no valsts iestādēm un darījumus kārtot klātienē.

2018. gada 3. decembrī 22:53

Elektroniskos pakalpojumus piedāvā 600 dažādas valsts un pašvaldību iestādes, bet lietotāju skaits gada laikā pieaudzis par simt tūkstošiem, sasniedzot gandrīz miljonu – šādus datus sniedz par nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es domāju, ka tas ir diezgan liels skaitlis, un arī cilvēku skaits, kas izmanto šos pakalpojumus, ir būtiski palielinājies, tā ka šeit ir ļoti pozitīva dinamika. Mēs esam ieguldījuši ļoti būtiskus līdzekļus valstī un pašvaldībās, kopumā runa ir apmēram par 150 miljoniem, kas ir novirzīti dažādu valsts iestāžu šo te e-pakalpojumu izveidošanai,” saka VARAM ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK)

Latvijas Informācijas un tehnoloģiju asociācijā norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš nevis pakalpojumu skaitam, bet tam – kādā kvalitātē e-pakalpojumi iedzīvotājiem tiek piedāvāti.

“Ir daļa sabiedrības, kuri nav informēti un nezina, ka šādi pakalpojumi ir pieejami, ja mēs skatāmies, kādas ir tās galvenās problēmas, tas īstenībā – ir jau daudz labāk, bet viens jautājums ir par lietojamību, cik ērts ir tas pakalpojums tīri lietošanai man kā iedzīvotājam, kaut vai tā pati ienākuma deklarācijas iesniegšana, kura man ir jāiesniedz reizi gadā, lai man nav šausmīgi jāmokās,” pauž LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Kampaņas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros veiktajā aptaujā secināts, ka ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki sastopas ar grūtībām e-pakalpojumu izmantošanā. Arī lielai daļai jauniešu nav izpratnes par pakalpojumu esamību.

“Man liekas, ka jaunieši nav pārāk aktīvi, jo liekas jau, ka nevajag, nav nekādas vajadzības, ka tas vairāk ir pieaugušajiem, bet patiesībā arī mums ir daudz ko iespējams tieši internetā izdarīt,” norāda kampaņas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” vēstnese Diāna Paula Upmale.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es vēl esmu vidusskolas skolnieks, tad pieteikšanās studijām man vēl nav, bet tā būs šovasar, un tas būs kas tāds, ko es tiešam izmantošu. Uzskatu, ka iesaiste nav tik liela, kā mēs domājam, ka e-pakalpojumi, saziņa ar valsti izklausās tik sarežģīti, un nu kam gan tas ir vajadzīgs,” saka kampaņas vēstnesis Kārlis Eiduks.

Par nozari atbildīgā ministrija arī nākamajā gadā apņēmusies turpināt kampaņu, kuras laikā plānots mācīt skolotājus un bibliotekārus visā Latvijā.

“Mēs turpinām informēt reģionos sabiedrību, tiek apmācīti digitālie aģenti, kas ir bibliotekāri, skolotāji arī mediju pārstāvji. No nākamā gada eID karte izmantojamiem e-parakstiem ir jābūt bez maksas, tādējādi atvieglojot uzskaites sistēmu, norēķinu sistēmu, tas veicinās izmantošanu un cilvēkiem būs ērtāk,” teic VARAM valsts sekretāra vietnieks tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis.

Šobrīd apmācīti jau vairāk nekā 1300 bibliotekāru, nepilni pieci simti skolotāju un vairāk nekā 60 valsts un pašvaldību darbinieku, kuri ir apguvuši digitālās prasmes. Tomēr par nozari atbildīgā ministrija norāda, ka, ņemot vērā lietotāju un pakalpojumu skaita pieaugumu, arvien vairāk jādomā par pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm