Darba iespēju festivālā uzņēmējus mudina algot cilvēkus no riska grupām

Daudziem darba meklētājiem šodien bija iespēja savu nākotnes darbavietu atrast Vērmanes dārzā, kur aizritēja nu jau tradicionālais darba iespēju festivāls. Lai gan pieteikties vakancēm varēja ikviens, galvenais pasākuma mērķis bija veicināt jauno māmiņu, cilvēku ar invaliditāti un citu riska grupu nodarbinātību, vēsta TV3 Ziņas.

Darba iespēju festivāls šogad notika jau ceturto reizi, un tā ideja ir pavisam vienkārša. Redzam, ka darba darba devēji izkārtojuši vairākus desmitus telšu – ieraugot sev interesantāko, jāiet klāt un jājautā, ko var piedāvāt.

Aleksandrs Stoļarčuks
lidosta “Rīga” pārstāvis

“Meklējam gaisa kuģu apkalpošanas aģentu, un otrs, ko mēs meklējam, – papildspēkus terminālī.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Meklējam kolēģu ar dažādām valodu zināšanām, angļu valoda būtu visvajadzīgākā, cilvēkus, kas strādā ar iepirkumiem, kas strādā ar digitālām lietām,” stāsta “Cabot Latvia” pārstāve Baiba Tetere.

No ierastajām darba biržām šis pasākums atšķiras ar to, ka galvenais uzsvars ir palīdzēt atrast darbavietu cilvēkiem, kam parasti darba tirgū iekļauties ir grūtāk, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām, arī ukraiņu bēgļiem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā.

Aleksandrs Stoļarčuks
lidosta “Rīga” pārstāvis

“[TV3 Ziņas]: Kā jums šķiet, kāpēc darba devējiem citreiz ir tā, ka viņi negrib ņemt tos cilvēkus darbā, kur sakņojas nedrošība? Es pieļauju, ka, visticamāk, tā varētu būt infrastruktūra, ka nav piemērota, tas varētu būs lielākais. Jo no ikdienišķās sadzīves, cik sanācis kontaktēties – tabu tēma, ka tādu mēs neņemsim vai to mēs negribam, šis vairs uzņēmumos nav.”

“Par cilvēkiem gados uzreiz ir atbilde – baidās, ka netiek galā ar jaunajām tehnoloģijām, kas bieži neatbilst īstenībai. Tagad ir modē likt uzsvaru uz jauniem cilvēkiem, bet jauniem cilvēkiem atkal ir daži citi dažādi,” atzīst SIA “S&W” pārstāvis Jānis Skalders.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piedāvāto profesiju un nozaru klāsts bija gana plašs – dārzniecība, transports, loģistika, darbs birojos un tamlīdzīgi.

“Ir daži, kas interesēja, tā optimistiski arī piedāvāja, ka varu kaut ko vēl mainīt dzīvē savos gados,” stāsta darba lūkotāja Inga.

“Šis tas jau ir jā, šis tas ir,” atzīst TV3 Ziņu sastaptais Normunds.

TV3 Ziņu uzrunātie uzņēmēji teju visi kā viens atzīst – pie viņiem darbs atrastos gan jaunajām māmiņām, gan ukraiņiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti. Tiesa gan, uzrunāto darba meklētāju pieredzes nebūt nav tik daudzsološas.

“Esmu meklējis “CV Market” Cv.lv portālā sūtījis CV, bet visi saka diemžēl vienu un to pašu – nē, ne un vēlreiz ne, jo visiem beigās vajag stiprus cilvēkus. Es tāds neesmu un visi baidās, ka es varētu nokrist, sasisties un kaut ko saplēst,” atzīst Oskars.

Kopumā jomā strādājošie gan norāda – darba devēju attieksme uzlabojas, bet pārsvarā uz dažādu sociālu projektu rēķina. To laikā darba devējiem ir vai nu nodokļu atlaides, vai arī algu nolīgtajiem var maksāt no projektu naudas. Tieši tā pietrūkstot valsts atbalsta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Darba devēji paši par sevi jau ir atsaucīgi, viņiem nav pretenziju pret cilvēkiem, viņi labprāt nāk pretī, bet tieši ir svarīgi sakārtot šīs ekonomiskās lietas, lai būtu arī izdevīgi,” atzīst darba iespēju konsultante cilvēkiem ar invaliditāti Santa Survila.

Dati liecina, ka no kopējā bezdarbnieku skaita valstī vairāk nekā 13% ir cilvēki ar invaliditāti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm