tv3.lv

Covid‑19 krīze: viesmīlībā strādājošie skeptiski, ka Baltijas valstu robežu atvēršana atdzīvinās nozari

No piektdienas sākas jauns posms Covid-19 krīzes periodā. Ierobežojumu mīkstināšana varētu sniegt nelielu atspaidu smagi cietušajai viesmīlības nozarei. Tā esot gaisma tuneļa galā, taču būtisku grūdienu tūrisma un ēdināšanas biznesam uzņēmēji nesagaida. Vismaz ne uzreiz.

Māra Astiča restorānā “FERMA” zāles izvietojums ļautu strādāt arī ”katra otrā” režīmā. Taču kolektīvs vairoties no iespējamas saslimšanas līdz ar Covid-19 izplatību nolēma to slēgt. Atsākt strādāt, turklāt ar āra terasi, tas plāno nākamnedēļ.

“Man svarīgāk ir mūsu pašu klients, ar kuru esam strādājuši, kurš nāks un atgriezīsies. Turklāt Lietuva un Igaunija, tagad nesāks baigi skraidīt. Mani pat uztrauc tas, ka tagad, atverot robežas, pēc divām nedēļām never ciet, jo ir vēl trakāk,” TV3 Ziņām saka restorāna “FERMA” vadītājs Māris Astičs.

Tikmēr ar piesardzīgu optimismu uz Baltijas valstu robežu atvēršanu raugās viesnīcā ”Murcure Riga centre”. Šobrīd tā darbojas ar minimālu jaudu. Lai sāktu sevi atpelnīt, piepildījumam jābūt ap 50%.

“Mums kādi 17% bija no Igaunijas un Lietuvas. Šobrīd tas īpatsvars būs lielāks, jo citus ārzemniekus mēs te vienkārši nevaram uzņemt. Viņi nevar te ierasties,” norāda “Mercure Riga centre” ģenerāldirektors Valdis Vanadziņš.

Robežu atvēršana varētu palielināt lokālo tūrismu. Proti, iespējams, šī vasara varētu paiet Baltijas apceļošanas zīmē. Vienlaikus viesnīcām kopumā nepieciešams, lai atgriežas biznesa braucieni, komandējumi.

“Tas ir kā lielai spēkstacijai, kur cenšamies dot nedaudz kurināmā, bet viņai no tā jaudas ražošanas nav. Arī šeit – kamēr tie nav 40-60 numuri, tikmēr par rentabilitāti nerunājam,” atzīst Vanadziņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Protams, mūs interesētu šim te klubiņam pievienot arī citas valstis, kur nebūtu šīs karantīnas un cilvēki varētu ceļot. Mēs to uzskatām kā ļoti labu sākumu, lai tiešām nozare atgūtos un domātu, kā veicināt nozari, kad cilvēki jau sāk braukt,” pauž Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Līdzīgs laiks, lai atkoptos, būs nepieciešams arī “FERMAI”. Taču divi klusumā pavadītie mēneši likuši uz savas ādas izbaudīt, ka sistēmā ir nepilnības. Pirmkārt, cik ilgi bija jāgaida uz atbildi par dīkstāves pabalsta saņemšanu. “Mēs iesniedzām pirmajā aprīlī, un mums atbildēja 25. Kur tad ir tas piecu dienu laikā,” neizpratnē ir Astičs.

Otrkārt, par to, kam tas īsti pienākas. Astičam pieder gan restorāns, gan turpat esošā restorāna skola. Skolas darbinieki palika bešā. Jo, pēc likuma burta, skolas taču valstī turpina strādāt attālināti.

“Mūsu skola tomēr ir saistīta ar restorāniem. Lai pabeigtu gadu, mums vajag sūtīt praksē. Kur tad sūtīsim, nav jau īsti kur sūtīt. Mācīt likums šobrīd neatļauj,” norāda restorāna “FERMA” vadītājs Māris Astičs.

Prieks par restorāna darbības atsākšanu pēc nedēļas Astičam mijas ar bažām. Vai būs iespējas ieskrieties. Šā brīža divi krīzes mēneši atseguši ne vienu vien nepilnību. Nereti nomācot ziņas, ka ir cerības uz ”gaismu tuneļa” galā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm