Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Cilvēks var noslīkt 20 sekundēs”; glābēji aicina nepeldēties alkohola reibumā
Kā rāda naktsmītņu rezervācijas vietnes “booking.com” dati, šajos Līgo svētkos ārkārtīgi pieprasītas ir viesnīcas, viesu nami un kempingi pie jūras, ezeriem un upēm. Tas bažīgus dara glābējus, jo tieši Līgo svētkos liela daļa dodas ūdenī alkohola reibumā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras brigāde šajās pirmssvētku dienās mācībās atsvaidzināja prasmes cilvēku glābšanai uz ūdens, bet nirēji – meklēt jau noslīkušos. Dienestu visā Latvijā satrauc – Līgo svinētāji dodas ūdenī alkohola reibumā.
Bieži vien alkohola reibumā uznākot vēlme pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem, pārpeldēt upi, lēkt “uz galvas” ūdenī. Alkohola reibums arī ir viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem. Tad ir samazinātas koordinācijas spējas, reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldēts un cik daudz spēka vajadzīgs peldēt atpakaļ.
Slīkstošs cilvēks nespēj saukt palīgā, tā notiekot tikai filmās, – saka glābēji. Lielākoties sākas panika, sarijas ūdeni, noslīkst 20 sekunžu laikā.
“Reālā situācijā slīkšana ir neliela šļakstīšanās ar ūdeni, jo cilvēkam pēc fizioloģijas elpošana ir primāri, un tikai pēc tam ir runas spējas,” skaidro VUGD 1.daļas komandieris Agris Asups,.
Gadījumos, ja redzat slīkstam cilvēku, jāsauc glābēji pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Taču bieži vien VUGD nirējiem nākas meklēt jau slīkoņus.
“Diemžēl, bet lielākoties mēs nespējam ierasties, jo, ja cilvēks slīkšanas brīdī turas horizontālā stāvoklī, tad tā var noturēties virs ūdens no 20 līdz 60 sekundēm. Savukārt glābējiem no saģērbšanās un auto izbraukšanas paiet 90 sekundes,” stāsta glābējs.
Pērn no maija līdz septembrim izglābti 24 cilvēki, bet traģiski atpūta pie ūdens beidzās 49 cilvēkiem. Tāpēc glābēji atgādina – līdzīgi kā neļaut iereibušajiem sēsties pie auto stūres, apkārtējo pienākums ir neļaut cilvēkiem alkohola reibumā doties ūdenī.
Glābējus arī satrauc novērotais, ka daļa vecāku vieglprātīgi palaiž bērnus peldēties, kamēr paši paliek krastā. “Ar bērniem atpūšoties pie ūdens ir jābūt dubultpiesardzīgiem. Būt ar bērniem pie ūdens nav atpūta. Tas ir kā darbs, jo ir nemitīgi jāuzrauga,” uzsver Asups.
Savukārt, nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, ikvienam ir jāvelk glābšanas veste.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
