Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Būvnieku karteļa un kukuļošanas lieta: Latvijā “klibo” iepirkumu sistēma

Latvijā “klibo” iepirkumu sistēma – tas ir pirmais politiķu secinājums pēc ziņām, ka būvniecības jomā vairāku gadu garumā, iespējams, pastāvējis vērienīgs kartelis un liela apjoma kukuļošana. Valdības vadītājs ir gatavs sistēmā meklēt trūkumus un tos novērst, bet citi uzskata, – ar to šoreiz nebūs līdzēts.

2019. gada 4. septembrī 20:39

Iespējamais vērienīgais kartelis būvniecības nozarē liecina par trūkumiem publisko iepirkumu sistēmā, to trešdien LNT rīta raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Mums ir iepirkuma procedūra, kas nav nostrādājusi.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kariņu aizdomīgu dara arī tas, ka cīņā par lielo objektu būvniecību ar vietējiem būvniekiem nekonkurē ārvalstu kolēģi. Jau tuvākajā laikā, lai meklētu sistēmā “robus”, Kariņš uz tikšanos aicinās atbildīgos ministrus. “Ja ir patiesi tas, ko mēs visi tagad lasām, tie pārmetumi, ja tā pierādīsies, tas nozīmē, ka mēs kā sabiedrība pārmaksājam par šiem lielajiem objektiem, ja es kā valdības vadītājs ar ministriem meklējam, kā samaksāt skolotājiem, mediķiem, mēs šķēržam šeit.”

Iesaistīt trūkumu meklēšanā arī pašu būvniecības nozari, kas līdz šim visskaļāk runājusi par vēlmi iziet no “ēnu ekonomikas”, ir gatavs Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs. “Tad šis būs pliķis viņiem sejā, ka tomēr problēmas diezgan lielas un darbs jāturpina.”

Tautsaimniecības komisija parlamentā skata būvniecības, publisko iepirkumu un konkurences likumus. Iepriekšējās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja vietnieku Ingmāru Līdaku otrdien iztaujāja korupcijas apkarotāji.

“Man ir sajūta, ka šie jautājumi, kas viņam tika uzdoti, visticamāk, ir saistīti ar likumdošanas grozījumiem, vai tādi ir tikuši apspriesti klātienē, kas kaut kādā mērā palīdz kaut kādām slēptām vienošanām turpināties. Man nav ne mazāko šaubu, ka šie karteļi Latvijā eksistē, un ne tikai būvniecības nozarē,” norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmanis.

Tomēr Feldmanis, kurš līdzīgi kā 12. Saeimā Līdaka jaunajā sasaukumā ir Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs, uzskata, ka ar likuma grozījumiem šoreiz nebūs līdzēts. “Tas nekādā veidā nepalīdz mūsu padomju domāšanas mantojumu dzēst no ikdienas.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jaunais Publisko iepirkumu likums spēkā stājās 2017. gada martā un jau pāris reizes ir grozīts. Arī šobrīd tam top jauni grozījumi, kas, piemēram, striktāk regulēs plānotās iepirkuma cenas norādīšanu, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile. “Pret klaju negodīgumu, pret klaju šādu sarunāšanu nedarbosies neviens konkursa princips, nu tad mēs varam runāt, kāpēc hokeja vai futbola noteikumi neizslēdz sarunātas spēles.”

Birojs fiktīvu konkurenci ar būvniecības nozari saistītajos iepirkumos nav novērojis, gluži pretēji – tajos vienmēr bijis lielākais strīdu skaits. “Aptuveni viena trešā daļa no pārsūdzībām ir būvniecības pārsūdzības, pārsūdzības par lielajiem projektiem ir nepārtraukti,” turpina Gaile.

Iepirkumu uzraudzības birojs līdz gada beigām arī iecerējis izveidot kontroles rīku, lai būtu viegli redzams, ar ko konkrētais pasūtītājs slēdzis līgumus, kādas bijušas pārsūdzības, iepirkumu rezultāti un cik bieži iepirkumi pārtraukti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma