“Biļešu serviss” norāda uz problēmām dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības konkursa nolikumā

Konkursa par dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību un biļešu elektronisko kontroli nolikumā ir nosacījumi, kas “var radīt augsni manipulācijām un korupcijai”, vērtē SIA “Biļešu serviss” padomes priekšsēdētājs Svens Nūtmans.

24. janvārī 15:23

Pieteikšanās šajā konkursā ir pagarināta līdz 6. februārim. Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova skaidroja, ka SIA “Biļešu serviss” ir vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar iesniegumu, kurā apstrīd konkursa nolikumā ietvertos divus kritērijus par piedāvājumu kvalitātes vērtēšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nūtmans atzīmēja, ka viens no konkursa nolikuma punktiem uzdod pretendentiem sagatavot un iesniegt risku aprakstu un to novēršanas vai samazināšanas pasākumus. Savukārt vērtēšanas kritēriji paredz, ka maksimālo punktu skaitu par šī punkta izpildi piešķirs tam pretendentam, kas aprakstā identificēs visvairāk iespējamos riskus.

Pēc viņa paustā, konkursa rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), skaidro, ka pasūtītājs izvērtēs pretendentu norādītos riskus un savstarpēji skaitliski salīdzinās tos, kas uzskatāmi par būtiskiem līguma izpildei. Ja iepirkuma komisija uzskatīs, ka vairāk risku par tiem, kas norādīti piedāvājumā nav, tad tiks uzskatīts, ka pretendents ir norādījis visus riskus, savukārt, ja kāds no iespējamiem riskiem netiks norādīts, tad tiks uzskatīts, ka norādīti gandrīz visi riski.

“Dīvaini, ka pasūtītājs neuzskata par nepieciešamu šos riskus lielākas skaidrības vārdā jau iepriekš definēt, bet to uzdod darīt konkursa dalībniekiem. Visticamāk, ikviens no mums spētu sastādīt garu sarakstu ar riskiem, kas saistīti ar biļešu nodrošināšanu šim grandiozajam un ļoti nozīmīgajam notikumam, līdz pat tādai amizantai iespējai, ka biļetes var apēst žirafe, jo Dziesmu svētku estrāde atrodas netālu no Rīgas Zooloģiskā dārza,” pauž “Biļešu servisa” padomes priekšsēdētājs.

Viņa ieskatā, dīvaina ir arī nolikuma prasība pretendentam iesniegt savas tehnoloģiskās sistēmas aprakstu, tomēr netop skaidrs, kā vērtēs dažādo pretendentu informācijas tehnoloģiju sistēmas un vai šis apraksts jāiesniedz kādā noteiktā formā un kuri kritēriji būs šī vērtējuma pamatā.

Nūtmans vērš uzmanību uz to, ka risku apraksts un tehnoloģijas apraksts veido gandrīz trešdaļu no punktiem, kurus pretendents var iegūt. Viņš secina, – jo vairāk risku ir aprakstīti, jo vairāk lappušu ir veltīts tehnoloģijas aprakstam, jo augstāks vērtējums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Biļešu servisa” padomes priekšsēdētājs akcentē, ka viņam un viņa partneriem ir biļešu tirdzniecības pieredze vairākās valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā, kur neesot iedomājams, ka kādā no šīm valstīm kultūras jomas iepirkumu dokumentācijā varētu atrast šādus nosacījumus, kuri teju vai aicina uz “nelikumīgām darbībām, raisa bažas par manipulācijām un var radīt augsni korupcijai”. Viņa ieskatā, šādas prasības signalizē par “necaurspīdīgumu un pasūtītājam atraisa rokas manipulēt ar rezultātu izvērtēšanu”.

“Šādu iespaidu vēl vairāk pastiprina iepriekšējo dziesmu svētku laikā notikušais publiskais biļešu izplatīšanas skandāls, kad pasūtītājs un patērētāji pārmaksāja un vienlaikus saņēma pakalpojumu nepietiekamā kvalitātē. Šādu situāciju arī toreiz izraisīja iepirkuma dokumentācijā apzināti iekļautas viegli manipulējamas vērtēšanas formulas,” atzīmē Nūtmans.

Viņš norāda, ka dziesmu svētku biļešu tirdzniecības pakalpojuma konkursa nolikums rada iespaidu, ka pasūtītājs uz tā paša grābekļa vēlas uzkāpt vēlreiz. Tādu iespaidu paspilgtina fakts, ka virkne Latvijas vadošo kultūras iestāžu daudzus gadus biļešu pakalpojumu nodrošina bez jebkādām iepirkuma procedūrām, faktiski strādājot “visai pelēkā zonā”.

Nūtmans aicina pasākuma organizatorus, Kultūras ministriju, iepirkumu uzraudzības ekspertus, masu medijus un potenciālā konkursa dalībniekus izmantot esošo laiku, lai nodrošinātu godīgu biļešu pakalpojuma iepirkuma procedūru, kas būtu skaidra, saprotama, bez pārpratumu un manipulāciju iespējām, un novērstu jebkuras aizdomas par iespējamo korupciju.

Kā aģentūrai LETA skaidroja LNKC pārstāve Linda Ertmane, dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojuma nolikums un tehniskā specifikācija ir veidota, ņemot vērā 2018. gada iepirkuma analīzi un pieredzi, ietverot tajā gan risku vadības kritēriju, gan tehnoloģiskās sistēmas aprakstu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņa atzīmēja, ka “Biļešu serviss” ir vērsies IUB ar sūdzību, kurā apstrīd pāris konkursa nolikuma punktus. LNKC nepiekrīt uzņēmuma viedoklim un gatavo paskaidrojumus IUB. Līdz ar to ir pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

Ertmane uzsvēra, ka LNKC nav saņēmis pretenzijas un iesniegumus par šo kritēriju precizēšanu nolikumā, kā to paredzot iepirkuma procedūra.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm