tv3.lv

Bēgļu izmitināšanu viesnīcās valsts apmaksās līdz 1. jūlijam

Valsts atbalsta programmai, kas sedza izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas Ukrainas bēgļiem, bija noteikts darbības termiņš – 90 dienas. Nākampirmdien, 23. aprīlī, lielai daļai ukraiņu pienāk šis termiņš. Valsts atbalstu pagarinās vēl par 90 dienām, taču ir vairākas būtiskas izmaiņas, paudusi Iekšlietu ministrija.

No 1. jūlija valsts pārtrauks apmaksāt bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu viesnīcās un citās komerciālajās tūrisma naktsmītnēs. Tajās šobrīd 4 500 ukraiņu. Pēc pusotra mēneša viņiem jāmeklē īres mājoklis, un valsts segs līdz 400 eiro mēnesī. Ja dzīvesvietu bez maksas piedāvās Latvijas iedzīvotājs, tad viņš kompensācijā no valsts saņems 100 eiro par personu, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī. Esot pagājis pietiekams laiks, lai bēgļi sāktu strādāt un sevi uzturēt.

Jānis Beikmanis
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

“Lai šīs personas varētu pašas sevi nodrošināt, nevis būs pabalstu saņēmēju lomā. Ir doti uzdevumi Labklājības ministrijai nodrošināt valsts subsidētās darba vietas pašvaldībās.”

Bēgļu sievietēm ar bērniem gan ir apgrūtināta strādāšana, jo lielākajai daļai nav kas pieskata bērnus. Biedrībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” saka – vairākas viesnīcas jau brīdinājušas par izlikšanu ārā jūnija sākumā, jo valsts lēmusi no 25.maija samazināt viesnīcām maksājamo summu par bēgļu izmitināšanu no 20 uz 15 eiro diennaktī un būs noteikti desmit eiro griesti par trīsreizēju ēdināšanu.

Viesnīcu asociācija ir neizpratnē, ka valsts puse ar viņiem vispār nekonsultējas, jo reālās izmaksas esot krietni lielākas.

Agnese Lāce
“Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve

“Mājokļu pabalsts ir kaut kas tāds, ka var palīdzēt to risināt, taču joprojām nav tāda sistēma, kur var savus mājokļus pieteikt un ukraiņi varētu satikt cilvēkus, kas gatavi savus mājokļus nodot Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kamēr šādas sistēmas nav, tas nevienam nerada drošības sajūtu.”

Iekšlietu ministrijā saka – lai dzīvesvietu tad piedāvā pašvaldības. Par to šoku šodien pauž pašvaldību savienība, jo viss dzīvojamais fonds jau ir aizņemts, arī pašvaldībām piederošās dienesta viesnīcas. Starpministriju darba grupa lēmusi, ka pašvaldību īpašumos bēgļi varēs uzturēties un ēst vēl papildu 90 dienas. Valsts gan nesteidzas ar šo tēriņu apmaksu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ilze Rudzīte
Latvijas pašvaldību savienības pārstāve

“Diezgan kliedzoši, ka joprojām pašvaldības nav saņēmušas kompensācijas par atbalsta sniegšanas mēnešiem. Daudzām pašvaldībām tā ir ietekme uz ikdienas budžetu, apgrozāmajiem līdzekļiem, ikdienas vajadzībām pašvaldības iestāžu darbības nodrošināšanai.”

Savukārt lielo pilsētu asociācija asi kritizē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu ieguldīt naudu šobrīd nedzīvojamo telpu pārveidošanā par dzīvokļiem. Būšot saraksts ar publiskā sektora īpašumiem, kurus trīs mēnešu laikā kapitāli izremontēt. Kritika – remonts aizņemšot ilgāku laiku nekā 1. jūlijs, kad valsts pārtrauc izmitināt bēgļus viesnīcās un citās tūrisma naktsmītnēs.

Ineta Vašuka
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāve

“Mūsuprāt, tas ir neprāts par lielu naudu pielāgot telpas, kas nav paredzētas izmitināšanai, tajā pašā laikā noliegt, ka ir normāli viesu nami, normālas istabas, kas jau šobrīd par salīdzinoši mazām izmaksām ir gatavi dzīvošanai.”

Pašvaldību savienība prognozē, ka daļai bēgļu var nākties pēc 1. jūlija meklēt palīdzību bezpajumtnieku patversmēs.

Žurnālists
Uzdod neērtus un kritiskus jautājumus, izgaismo nejēdzības un neizpildītos solījumus, liek atbildēt par sabiedrības līdzekļu racionālu izlietojumu. Eksperimentālists ar skaidru redzējumu par modernas formas stāstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm