Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Bažas par ES budžetu: Latvijai ES līdzekļi mazināsies par vairāk nekā miljardu eiro
Eiropas Savienības (ES) izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu zaļo kursu, ir apmēram 250 miljardi eiro gadā. Kur ņemt šādus līdzekļus laikā, kad joprojām nav skaidrs, kā aizpildīsi “Brexit” radīto 10 miljardu eiro gadā lielo robu Eiropas makā, skaidrības nav.
Taču ir skaidrs, ka lielākai daļai dalībvalstu, tostarp arī Latvijai, josta būs jāsavelk ciešāk, – šā brīža prognozes liecina, ka mums tik svarīgie Eiropas fondi varētu samazināties par vienu ceturto daļu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā miljards eiro gadā.
Pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis ES budžetā iemaksā vienu procentu iekšzemes kopprodukta. Latvijas gadījumā tas bija izdevīgi, jo katra iemaksātā eiro vietā no kopējā Eiropas maka fondos saņēmām atpakaļ četrus. Tomēr, lai aizpildītu “Brexit” atstāto robu un jaunās komisijas uzņemto zaļā kursa politiku, maz ticams, ka to var īstenot bez iemaksu palielināšanas. Šobrīd izskan vairāki varianti – Eiropas Komisija (EK) rosina iemaksu apmēru palielināt līdz 1,11, bet Eiropas Parlaments – 1,3 procentiem. Nākamo septiņu gadu budžetu būtu jāapstiprina jau nākammēnes, tomēr sarunas uz priekšu virzās gausi.
“Pretrunas ir starp dalībvalstīm, kuras uzstāj uz mazāku kopējo Eiropas Savienības apjomu un tā saucamajām kohēzijas valstīm, kur ir arī Latvija, kas vēlas nosargāt kohēzijas finansējumu. Plašāk, var teikt, ir tā, ka kopumā domstarpības, cik daudz ir atvēlams tradicionālajām politikām, tādām kā kohēzijas un kopējā lauksaimniecības politika, un cik daudz naudas ir atvēlamas jaunajām prioritātēm,” skaidro EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis.
Lielākās neto iemaksātājas – Vācija, Austrija Zviedrija, Dānija un Nīderlande – uzskata, ka, lai gan kopējā Eiropas makā iegulda visvairāk, priekšrocības tām ejot secen. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums, cik daudz bagātākās dalībvalstis ir gatavas maksāt par Eiropas Savienības pārorientēšanu.
“Šobrīd ir tā, – katrs grib apēst savas brokastis vispirms un tad palīdzēt kaimiņam. Latvijai tas nozīmē jostas savilkšanu, ja iepriekšējā periodā septiņus gadus Latvija saņēma četrus miljardus kohēzijas projektiem, tad es negribu būt tāds, ka tas būs tik slikti,” saka EP deputāts Andris Ameriks (GKR).
Nākamā perioda budžets paredz samazināt izdevumus tradicionālajai politikai, piemēram, lauksaimniecībai. Tās daļa tiks samazināta līdz 30 procentiem, salīdzinot ar 37 procentiem 2019. gadā un 70 procentiem 1985. gadā.
Austrumeiropas dalībvalstis jau ir paudušas bažas par mainīgajām prioritātēm ES budžetā. Komentējot budžeta veidošanas procesu, arī Latvijas parlamentārieši ir bažīgi.
“Situācija ir nepatīkama un diezgan slikta. Jau tagad ir skaidrs, ka kohēzijas un lauksaimniecības līdzekļi vairs nebūs pieejami līdzšinējos apjomos,” neslēpj EP deputāts Roberts Zīle (NA).
Tikmēr Sandra Kalniete (JV) uzsver: “Nauda ES budžetā par kuru mēs pašlaik risinām sarunas, ir tik, cik ir, tātad šie līdzekļi ir jāatrod gan papildus no ārpuses, gan arī tiek mēģināts kaut ko pārdalīt. Un te nu Latvijai ir ļoti rūpīgi jāseko gan kohēzijas, gan lauksaimniecības fondiem Es šaubos, vai kaut ņems nost lauksaimniecības politikai, jo tā, jau īpaši Latvijas gadījumā, mēs saņemam vismazāk tiešmaksājumus, tā kā lauksaimnieki var būt mierīgi, bet pārējiem gan būtu ļoti rūpīgi jāseko, kas notiks,” saka Kalniete.
Vienlaikus debatēs par Eiropas Savienības turpmāko nākotni viena no prioritātēm ir virzīšanās uz vienlīdzīgu politiku, proti, mērķis mazināt plaisu starp bagātajām un mazāk turīgajām dalībvalstīm. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle gan šajā saskata pretrunas.
“Mēs tieši šonedēļ debatēsim par nākotnes Eiropu, kā mēs veidosim ciešāku savienību. Tātad paņemt politisko varu un neiedot naudu, kas faktiski ļautu izlīdzināt sociālo un ekonomisko vienlīdzību, piemēram, tādās valstīs kā Latvija un Francija, tās ir problēmas, kuras šajā budžetā ir acīmredzamas,” pauž Zīle.
Uzrunātie ārvalstu deputāti pauda uzskatu, ka nākamajā budžeta periodā ir nepieciešamas reformas, bet naudas izteiksmē tam jāsaglabājas esošā līmenī. Viņuprāt, piedāvātais samazinājums tradicionālajai politikai nav pieļaujams, sevišķi, ja Eiropas Savienība vēlas sasniegt sevis izvirzīto mērķi – mazināt plaisu un nevienlīdzību starp dalībvalstīm.
“Mums ir lielas ambīcijas – bērnu pabalsti, kuriem jāatvēl aptuveno seši miljardi eiro gadā, mums top jauna direktīva par vienlīdzīgu minimālās algas sistēmu. Eiropai ir jāmainās, bet mēs nevaram cerēt uz vienlīdzību, atņemot valstīm iespēju augt,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāte no Itālijas Elizabete Gulamini.
Šobrīd tiek runāts arī par to, ka Eiropas finansējums vairāk tiks iedalīts tiem reģioniem, kas no pārējās Eiropas atpalikuši visvairāk. Tāpat budžets būs mērķēts uz konkrētu nozaru attīstību un arī finansējuma izlietojums tiks stingrāk kontrolēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
