Mamma Ineta deviņus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas: Meitas zaudējumam nav laika robežu

Rīgā šodien, 21. novembrī, karogi sēru noformējumā. Nepareizi izrēķinātas slodzes, pārgalvīgs labiekārtojums uz veikala “Maxima” Priedaines ielā jumta un signalizācijas ignorēšana pirms deviņiem gadiem noveda pie 54 cilvēku bojāejas. Viņu tuvinieki arī šodien, deviņus gadus vēlāk, par notikušo runā ar asarām acīs, vēsta TV3 Ziņas.

Tukšajā traģēdijas laukumā šodien pūš ledains vējš. Pie pagaidu pieminekļa ik pa brīdim piestāj garāmejošie – atnes pa svecītei un kādam ziedam, bet ilgi nekavējas.

“Es dzīvoju tepat blakus. Tolaik mums bija 6, 7 gadi. Es daudz nesapratu tai laikā, bet vecāki bija satraukti, jo veikalā varēja būt pazīstamie,” atminas Zolitūdes iedzīvotājas Nikola un Elīna.

“Es pazinu savu apakšējo kaimiņu – bija tāds pieklājīgs, jauns, enerģisks. Vēl kāda sieviete no septītā stāva… No manas kāpņutelpas trīs cilvēki aizgāja bojā. Un mēs paši šeit regulāri iepirkāmies. Manējie, var teikt, burtiski pusstundu pirms tam izgāja no veikala. Un pēc tam, lūk, tāda traģēdija! Darba kolēģe Gaļina Fadejeva arī nomira – burtiski nejauši, ieskrēja veikalā pēc cukura,” tās nakts traģiskos notikumus atceras Zolitūdes iedzīvotāja Irīna.

Tikpat traģiski aprāvās 25 gadus vecās Elgas mūžs. Jaunā “airBaltic” analītiķe vakarā pēc darba iegāja pārtikas veikalā. Un vairs neatgriezās.

Ar viņas mammu Inetu šodien sazvanāmies. Uz Rīgu viņa nebrauc, jo dzīvo tālu – Daugavpilī, bet savu meitu šajā datumā piemin kapos, kas arī deviņus gadus pēc traģēdijas atkal slīkst zem draugu un radu nestajiem ziediem.

Ineta Jakovele
Zolitūdē zaudējusi meitu

“Šajā dienā gāja bojā mana meita, un šim zaudējumam nav laika robežu. Nekas nevar mainīties. Vakar bijām pie Elgas kapos. Es jau varu teikt, ka mēs braucam pie viņas ciemos. Viņa vienmēr sagaida mūs tur, kapos. Vakar Latgalē bija skaista, saulaina diena, kupenas… Iedomājieties tikai – bijām 26 cilvēki! Un mēs atkal uz Elgas kapa veidojām ļoti skaistu kompozīciju – noklājām visu zemi ar ziediem.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Elga bija Inetas un viņas vīra vienīgais bērns. Meita bija precējusies, bet mazbērnus vecākiem vēl nebija paguvusi dāvāt.

Jautāta par spriedumu, kas pirmajā instancē par vienīgo vainīgo atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, kamēr visus citus attaisnoja, Ineta atbild pēc smagas nopūtas.

“Nezinu, man nebija dusmu… Varbūt apātija, ka droši vien tā arī netiks atrasti visi vainīgie,” klusi nosaka Elgas mamma.

Arī citi šodien sastaptie par spriedumu kā taisnīgu atbildības sadali ir skeptiski.

“Spriedums smieklīgs! Kā vienmēr, atrada grēkāzi, un viss,” atzīst Zolitūdes iedzīvotāja Irīna.

Pirmās instances spriedumu cietušie pārsūdzēja ar vairāk nekā 50 apelācijas sūdzībām. Janvāra sākumā nākamā – Apgabaltiesa – dos apsūdzētajiem pēdējo vārdu, lai pēc tam gatavotu savu spriedumu.

Tikmēr pilsēta uz nākamo – 10. – traģēdijas gadadienu apsolījusi pabeigt projektu tam, kā laukums nākotnē izskatīsies. Paredzēts to pārveidot par Atceres dārzu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa, kad tieši plāns no vīzijas varētu pārtapt realitātē, precīzi vēl grūti prognozējams.

Tikmēr bojāgājušo tuvinieki uzsver – mīļie ir starp mums, kamēr vēl turam viņus savās atmiņās.

“Es domāju, ka Elga tagad ir ļoti skaists eņģelis, kas sargā daudzus. Viņai tagad ir pat vēl atbildīgs darbs nekā iepriekš, un mēs, visi draugi, vienmēr, kad esam pie Elgas, skaitām lūgšanu un vienmēr pasakām – Elga, tu mūs pieskati. Jo mēs zinām, ka viņa nevar būt nekas cits kā eņģelis. Viņai bija ļoti skaista sirds,” saka Zolitūdē meitu zaudējusī Ineta Jakovele.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm